PBLA valde un PBLA darbinieki
Pirmā rinda no kreisās:
Aija Ebdene (Latviešu kopība Vācijā), PBLA Kultūras fonda priekšsēde Vija Zuntaka – Bērziņa, Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Juris Audariņš, PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis, ALA priekšsēde Dace Copeland, PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa, PBLA priekšsēža vietnieks Jānis Daliņš (LAAJ), LAAJ valdes priekšsēde Dace Dārziņa.
Otrā rinda no kreisās:
LNAK priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš, PBLA Izglītības padomes priekšsēde Agra Asmus – Vāgnere, LBF pārvaldes priekšsēdis Ints Rupners, Ēriks Krūmiņš (ALA), Juris Mežinskis (ALA) , Dāvids Dārziņš (LAAJ), KLK priekšsēde Lauma Vlasova, Imants Purvs (LNAK), PBLA kasieris Jānis Grāmatiņš (ALA), Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēdis Andrejs Ozoliņš, ZLCP vicepriekšsēdis Andrejs Ritums, PBLA pārstāvniecības vadītāja Linda Kovaļevska un viņas vietniece Šarlote Līduma, Andris Ķesteris (LNAK)

Skats no PBLA valdes sēdes atklāšanas.
Klātesošos uzrunā PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis.

Skats no PBLA valdes sēdes atklāšanas.
Klātesošos uzrunā Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers.

Skats no PBLA valdes pieņemšanas.
PBLA priekšsēdis iepazīstina viesus ar PBLA valdi.
No kreisās: Lielbritānijas vēstniecības Latvijā sekretārs Deivids Musgreivs (David Musgrave), Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēdis Andrejs Ozoliņš, ZLCP vicepriekšsēdis Andrejs Ritums, PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis, Latviešu tautas kopības Vācijā pārstāve Aija Ebdena, Lielbritānijas vēstnieka Latvijā kundze Alma Tesorjēra (Alma Tesoriere), PBLA vicepriekšsēdis Jānis Daliņš, LAAJ valdes priekšsēde Dace Dārziņa, LAAJ pārstāvis Dāvids Dārziņš, LNAK priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš, ALA priekšsēde Dace Copeland, LNAK pārstāvis Imants Purvs, LNAK pārstāvis Andris Ķesteris.

PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis pateicas Lielbritānijas vēstnieka Latvijā kundzei Almai Tesorjerai (Alma Tesoriere)

PBLA priekšsēža Jāņa Kukaiņa runa sēdes atklāšanā

Augsti godātais Ministru prezidenta biedra kungs!

Augsti godātais ārlietu ministra kungs!
Augsti godātais īpašu uzdevumu ministra kungs sabiedrības integrācijas lietās!
Bijušie PBLA priekšsēži un viesi!

PBLA valdes vārdā pateicos visiem, kas atsaukušies aicinājumam piedalīties PBLA gadskārtējās valdes sēdes svinīgā atklāšanā.

Latvija ir sasniegusi savus galvenos ārpolitikas mērķus – iestājusies NATO un ES, kam esam veltījuši mērķtiecīgu darbu daudzu gadu garumā.

Tagad esam jaunā posmā – ir nodrošināta valsts drošība un mierīgas attīstības iespējas, kas ļauj Latvijai kļūt par patiesi pilnvērtīgu šo savienību locekli un demokrātiskās Rietumu pasaules sastāvdaļu.

Tagad Latvijai ir jātop par patiesi demokrātisku valsti, ar spēcīgu pilsonisko sabiedrību un atbildīgu politisko varu. Tikai tādai valstij ir nākotne, un mēs nevaram samierināties ar kaut ko mazāku.

Ārzemēs dzīvojošie latvieši ir snieguši nenovērtējamu atbalstu un palīdzību Latvijai un latviešiem Latvijā visus šos gadus. Okupācijas gados mēs ne tikai esam spējuši saglabāt un izkopt latvisko identitāti, bet arī uzturēt savas mītnes valsts valdību nostāju pret Latvijas nelikumīgo okupāciju.
Kopš atmodas laikiem, īpaši kopš 1991. gada, Latvija ir saņēmusi nenovērtējamu finansiālu un morālu palīdzību no latviešiem visā pasaulē.
Īpaši ir jānovērtē ārzemēs dzīvojošo latviešu atbalsts Latvijas ārpolitisko mērķu sasniegšanai – Krievijas karaspēka izvešana, Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā, Latvijas tēla ārzemēs spodrināšana, ekonomikas attīstības veicināšana, Latvijas militāro spēju attīstīšana, atbalsts Latvijas kultūrai un izglītībai – tā ir tikai daļa no mūsu darbalauka.
Un savu atbalstu mēs turpināsim, cik ilgi vien spēsim, jo uzskatām par priviliģēju būt noderīgiem Latvijai.

Šogad mēs vēlamies pārrunāt ārzemēs dzīvojošās latviešu sabiedrības nākotnes attiecības ar Latviju.
Mūsuprāt ir pienācis laiks veicināt ārzemju latviešu sabiedrības ciešāku sadarbību ar Latviju, lai palīdzētu nodrošināt latviešu sabiedrības ārpus Latvijas tālāku pastāvēšanu.
Līdz šim PBLA un citas latviešu organizācijas bija koncentrējušas savus līdzekļus, lai palīdzētu Latvijai atgūties no okupācijas sekām un sasniegt savus ārpolitiskos mērķus.
Tagad ir pienācis laiks domāt arī par latviešu sabiedrības attīstību ārzemēs – plānot to, ko mēs varam darīt un darīsim mūsu pašu labā. Neskatoties uz daļēju asimilāciju savās mītnes zemēs, latvieši tomēr grib, cik vien ilgi iespējams, saglabāt savu latvisko identitāti, uzturēt saikni ar Latviju un būt noderīgi Latvijas valstij.

Kopīgā darbā mums ir nepieciešams definēt tās Latvijas valsts intereses, kuru īstenošanā turpmāk aktīvi varētu iesaistīties ārvalstu latviešu organizācijas. Tā, piemēram, Latvijas valdība varētu turpināt izmantot latviešu politisko atbalstu ārvalstīs, viņu saimnieciskos kontaktus, kā arī iespējas latviešu valodas un kultūras tālākai popularizēšanai ārvalstīs.
Ilgtermiņa sadarbības ar latviešiem ārvalstīs īstenošanai, nepieciešams izveidot regulāru dialogu starp valdību un latviešu organizācijām, kur varētu izrunāt abpusēji interesējošus jautājumus. PBLA kā centrālo zemju organizāciju jumtorganizācija vislabāk var pārstāvēt ārvalstīs dzīvojošos latviešus dialogā ar Latvijas valdību.

Pirmā šāda PBLA valdes un Latvijas valdības tikšanās notika šī gada 15. jūnijā Ministru kabineta sēdē . Ministru prezidents Indulis Emsis uzsvēra, ka Latvijas valdība vēlas pastiprināt sadarbību ar latviešiem ārzemēs, un pirmo reizi valdības līmenī ir šāda iniciatīva – uzlabot un aktivizēt sadarbību ar diasporu, turklāt valdība vēlas izstrādāt ilglaicīgu politiku, lai šī sadarbība būtu mērķtiecīga un ilgstoša. Ministru prezidents izteica pateicību visai trimdas sabiedrībai par lielo ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā. Viņš uzsvēra, ka PBLA loma Latvijas ārpolitisko mērķu sasniegšanā un latviešu diasporas stiprināšanā turpmāk ievērojami pieaugs un šādas tikšanās turpmāk būs regulāras.
Latvijas valstij vajag:
· Palīdzēt, cik vien ilgi iespējams uzturēt latviešu kopienas ārpus Latvijas – gan Rietumos, gan Austrumos, kā Latvijas valsts politisko, ekonomisko un kultūras balstu.
· Veicināt vispusīgu sadarbību ar tautiešiem ārzemēs, tādējādi stiprinot tautas vienotību visā pasaulē;
· Nodrošināt latviešu valodas un kultūras apguves iespējas visiem interesentiem ārpus Latvijas.

Šī gada laikā ir daudz strādāts šajā virzienā – ar PBLA valdes locekļu Andreja Ozoliņa un Laumas Vlasovas aktīvu līdzdalību ir izstrādāta Diasporas atbalsta programma un ir jau sperti pirmie Latvijas valdības soļi šai virzienā – piemēram, no šī gada Izglītības un zinātnes ministrija finansē skolotāju darbu Krievijā, ko līdz šim daudzus gadus darīja tikai PBLA UN LELBĀL.
Darbs turpināsies. Pamazām veidojas labāka izpratne par ārzemēs dzīvojošo latviešu sabiedrības vajadzībām un iespējām , kas bagātina abas puses.
Mēs turpināsim būt Latvijas balsts mūsu mītnes zemēs un sekmēt Latvijas interešu aizstāvību, mēs turpināsim strādāt, lai veicinātu Latvijas pilntiesīgu atgriešanos demokrātiskajā Rietumu pasaulē.

Tāpēc es nevaru nerunāt par tendencēm Latvijas politikā, kas pēdējā laikā ir satraukusi visu ārzemju latviešu sabiedrību.
Tā ir Latvijas varas ignorance pret sabiedrības viedokli, pat klaja nerēķināšanās ar to, kas liecina par valdošo aprindu cinismu un visatļautību.
Mēs nevaram samierināties ar tādu valstisku lēmumu pieņemšanu, kas nav balstīti uz tautas un valsts ilglaicīgām interesēm, bet gan tikai uz politisko partiju iekšējo norunu un rēķinu pamata.
Satraucoši un demokrātiskai valstij nepieņemami ir varas mēģinājumi ierobežot pilsonisko sabiedrību Latvijā. Varas centieni asi “nolikt pie vietas” sabiedrisko organizāciju iedrošināšanos apšaubīt tās lēmumus, tikai apliecina to, ka lēmumu pieņemšanas process un to kvalitāte ir apšaubāma.
Mūs uztrauc tas, ka varas pārstāvji neuzskata par obligātu savu lēmumu argumentēšanu un to pieņemšanas procesa caurspīdību.
Mums rodas iespaids, ka politiķi domā īstermiņa kategorijās, nebaidās no atbildības un pat necenšas iegūt patiesu tautas uzticību.
Domājot par savu šodienas labumu, tiek nodarīts nepiedodams ļaunums Latvijas valstij un tās tēlam pasaulē.
Diemžēl šobrīd mēs Eiropā izceļamies ar valsts nozagšanu un tautas nabadzību.

Mūs uztrauc arī latviešu vienotības jautājums.
Lielu sašutumu ārzemju latviešu sabiedrībā ir izsaucis Tautas partijas deputātu sagatavotais likumprojekts “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”, par ko vārdos nacionālā Tautas partija balso kopā ar Rubika un Ždanokas partiju.
PBLA uzskata, ka šāda vēlme šķirot Latvijas pilsoņus lojālos un ne tik lojālos ir bezatbildīga. Mūsu vēsture, demogrāfiskā situācija un valsts ilgtermiņa intereses prasa, lai katrs latvietis Latvijā būtu aicināts un gaidīts kā savējais. Tāpēc likumprojekta iniciatīvu vērtējam kā naidīguma un neuzticēšanās izpausmi, kas patiesi sarūgtinājusi tūkstošiem latviešu, kuri visus okupācijas gadus domās un darbos ir bijuši ar Latvijas valsti, piedalījušies tās atjaunošanā, sniedzot lielu ieguldījumu valsts pārvaldes reformās un Latvijas ārpolitisko mērķu sasniegšanā.

Atsevišķu politīķu izteikumi saistībā ar šo likumprojektu ir klaji bezatbildīgi un nepatiesi, gan nepamatoti apvainojot konkrētas personas, gan aizrunājoties līdz tādām aplamībām, ka no padomju represijām bēgošie bijuši ekonomiskie bēgļi.
Tas viss mums atgādina padomju propogandas izdevumos rakstīto un rada uztraukumu par jauno paaudzi, kura var nekritiski pieņemt šādu vēstures faktu sagrozīšanu.
Rezultāts ir bēdīgs – ārzemju latviešu sabiedrība sāk atsvešināties no Latvijas valsts, jo jūtas nevēlami un nevajadzīgi.
Bet tas kaitē ne tikai ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, tas ļoti kaitē Latvijas valstij, kas šādu aktivitāšu dēļ zaudē ārzemju latviešu intelektuālo un materiālo ieguldījumu valsts atjaunošanā.
Un tas ir tiešā pretrunā ar valdības izteikto vēlmi ciešāk sadarboties ar ārzemēs dzīvojošo latviešu sabiedrību.
Latvijai jau tā trūkst kvalificēta darbaspēka, ārsti un zinātnieki atstāj Latviju, tāpēc atraidīt lojālus pilsoņus, kas patiesi vēlas strādāt Latvijas labā nav saprātīgi.

Es aicinu Latvijas politiķus skaidri apzināties savu atbildību Latvijas valsts nākotnes priekšā un nepieņemt nepārdomātus lēmumus!

Vēlu Latvijai gudrus un godīgus valstsvīrus!
Dievs svētī Latviju!

Pieņemtie lēmumi un rezolūcijas

Lēmumi

1.PBLA valde apstiprina valdes locekli Andri Ķesteri par filmu, televīzijas un teātra mākslas projektu koordinatoru.

2. Valde nolemj nozīmēt Maiju Sinku par PBLA pārstāvi BPAF fondā.

3. Valde nolemj pārtraukt ar 2003. gada 31. decembri ārpus Latvijas PBLA bijušo darbinieku pensiju plānu un piedāvāt
izmaksāt visiem bijušajiem darbiniekiem viņu izrēķināties mūža pensijas vienā vai augstākais divos maksājumos.

4. Izteikt īpašu rakstisku pateicību Imantam Ronim Austrālijā par ilgo un sekmīgo darbošanos LBF vicepriekšsēža amatā.

5. Izplatīt caur savām dalībniecēm organizācijām Latvijas Valsts arhīva sagatavoto veidlapu, kurā tiktu uzrādītas visas zināmās trimdas dokumentācijas krājumu atrašanās vietas ārpus Latvijas un šos datus nodot LVA.

6. Atbalstīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda darbību savās mītnes zemēs.

7. Gādāt, lai diasporas programmas koordinācijas padomē būtu vismaz viens PBLA ierosināts loceklis.

8. Ievietot referātu krājumu “Trimda, kultūra, nacionālā identitāte” PBLA mājas lapā.

9. Aicināt Okupācijas muzejam pievērst īpašu vērību PSRS okupācijas periodam Latvijas vēsturē.

10. Lūgt Okupācijas muzeju iesniegt PBLA savu nākošo 5 gadu pētniecības plānu.

11. PBLA valde nolemj parakstīt sadarbības līgumu ar IUMSIL. Sakarā ar sadarbības līgumu, PBLA valde saprot, ka visi diasporas vai kādas tās daļas pieprasījumi Diasporas atbalsta programmas ietvaros virzāmi caur attiecīgās mītnes zemes centrālo organizāciju uz PBLA,un tikai, saņemot atbalstu no mītnes zemes centrālās organizācijas un PBLA, tiek tālāk virzīti IUMSIL.

12. PBLA nolemj, ka 2005. gada budžets nepārsniegs 300 000 ASV dolārus.

13. Ieceļ Mārtiņu Sausiņu par trimdas vēstures projekta koordinatoru un Andri Ķesteri kā viņa vietnieku.

Rezolūcijas

1.Pasaules brīvo latviešu apvienība protestē pret likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt valsts amatus” un aicina Latvijas Republikas Saeimu šo likumprojektu nepieņemt.
Šis likumprojekts ierobežotu pilsoņu tiesības un līdz ar to ir nedemokrātisks. Likumprojekts ir pretrunā ar Satversmes 9. pantu: “Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.”, 101. 1. pantu: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.”, 106. pantu: “Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.”
Ievērojot šo tiesisko pamatu PBLA uzskata, ka šis likumprojekts ir prettiesisks. Domājam, ka pieņemšanas gadījumā par prettiesisku to atzīs gan LR Satversmes tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

2. Pasaules brīvo latviešu apvienība ir gandarīta par Latvijas uzņemšanu NATO un Eiropas Savienībā 2004. gadā. Pirmais notikums garantē Latvijas robežu neaizskaramību un drošību, bet otrais valsts turpmāko labklājību un attīstību.
Tomēr PBLA valde uzskata, ka šobrīd pilnīgi neatliekams ir kļuvis trešais lielais uzdevums – latviešu tautas ilgtermiņa fiziskās izdzīvošanas nodrošināšana. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka latviešu tauta šodien joprojām ir uz izmiršanas ceļa – katru gadu mirušo latviešu kopskaits pārsniedz jaundzimušo skaitu par daudziem tūkstošiem. Ir pienācis laiks valdībai un Saeimai šo jautājumu izvirzīt par valsts prioritāti – vārdos un darbos.
PBLA valde ļoti nopietni aicina valdību un Saeimu nodrošināt nepieciešamos līdzekļus valsts turpmāko gadu budžetos jaundzimušo atbalstam, “māmiņu algām”, minimālo uzturlīdzekļu pabalstiem vecāku pamestiem bērniem un līdzīgiem demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanas pasākumiem.

3. PBLA izsaka rūpes par latviskās kultūras vērtību saglabāšanas iespējām, ņemot vērā pašreizējo pieejamo valsts finansējumu. PBLA uzskata, ka latviskās nemateriālās kultūras vērtību saglabāšana nevar būt politisks jautājums, bet ir visu politisko partiju pienākums.

4. PBLA valde atkārtoti aicina IZM izstrādāt un ieviest Latvijas vēsturi par atsevišķu priekšmetu vidējās mācību iestādēs. PBLA uzskata, ka Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšana veicinās jaunatnes izpratni par Latvijas vēsturi un stiprinās patriotisma jūtas.

5.PBLA valde ir norūpējusies par latviešu valodas nākotni un aicina Valsts valodas komisiju iekļaut savā sastāvā vismaz vienu balstiesīgu PBLA ieteiktu locekli.

LBF padomes lēmumi gadskārtejā sēdē 2004. gada 7. oktobrī, Rīgā

1.Pārtraukt savu bijušo, ārpus Latvijas darbinieku pensiju plānus ar 2003. gada 31. decembri un piedāvāt šiem bijušajiem darbiniekiem viņu mūža (statistiķu izrēķinātās) pensijas vienā, vai augstākais divos maksājumos.

2.Pilnvarot pārvaldes priekšsēdi pārkārtot LBF ieguldījumus saskaņā ar Fidelity ieguldījuma firmas ieteikumiem. Jaunā ieguldījumu plāna mērķis ir nodrošināt LBF ienākumus vismaz $ 300 000 apmērā gadā uz 10 gadiem, izmantojot ieguldījumu peļņu un daļu kapitāla šī mērķa sasniegšanai.

PBLA valdes sēde 2004. gadā 

6., 7. un 8. oktobrī Rīgā notika PBLA gadskārtējā valdes sēde un Latvijas Brīvības fonda padomes sēde. Sēdes notika viesnīcā Hotel Bergs, kas nesen atzīta par vienu no pasaules 100 labākajām viesnīcām.
Sēdes atklāšanu ar lūgšanu ievadīja prāvests Fricis Kristbergs. Tai sekoja valdes priekšsēža Jāņa Kukaiņa uzruna, kurā viņš iezīmēja galvenos uzdevumus, kas tuvākajā nākotnē veicami Latvijas valstij un Latvijas sabiedrībai ārpus Latvijas.
Tagad, kad Latvija ir sasniegusi savus galvenos ārpolitikas mērķus – iestājusies NATO un ES, ir nodrošināta valsts drošība un mierīgas attīstības iespējas, Latvijai jākļūt par pilnvērtīgu šo savienību locekli un patiesi demokrātisku valsti, ar spēcīgu pilsonisko sabiedrību un atbildīgu politisko varu. Ārzemēs dzīvojošo latviešu sabiedrībai savukārt ir jāizvērtē savas nākotnes attiecības ar Latvijas valsti, jāapzina tās Latvijas valsts intereses, kuru īstenošanā turpmāk aktīvi varētu iesaistīties ārvalstu latviešu organizācijas. Tā, piemēram, Latvijas valdība varētu turpināt izmantot latviešu politisko atbalstu ārvalstīs, viņu saimnieciskos kontaktus, kā arī iespējas latviešu valodas un kultūras tālākai popularizēšanai ārvalstīs. Līdz šim PBLA un citas latviešu organizācijas bija koncentrējušas savus līdzekļus, lai palīdzētu Latvijai atgūties no okupācijas sekām un sasniegt savus ārpolitiskos mērķus. Tagad ir pienācis laiks domāt arī par latviešu sabiedrības attīstību ārzemēs – plānot to, ko mēs varam darīt un darīsim mūsu pašu labā. Ilgtermiņa sadarbības ar latviešiem ārvalstīs īstenošanai, nepieciešams izveidot regulāru dialogu starp valdību un latviešu organizācijām, kur varētu izrunāt abpusēji interesējošus jautājumus. Šī gada laikā ir daudz strādāts šajā virzienā – ar PBLA valdes locekļu Andreja Ozoliņa un Laumas Vlasovas aktīvu līdzdalību ir izstrādāta Diasporas atbalsta programma un likts pamats Latvijas valsts ilgtermiņa sadarbībai ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem.

PBLA valdes priekšsēdis savā uzrunā runāja arī par neapmierinošām tendencēm Latvijas politikā, kas satrauc PBLA valdi – kā varas nevērība pret sabiedrības viedokli un tādu valstisku lēmumu pieņemšana, kas nav balstīti uz tautas un valsts ilglaicīgām interesēm, bet gan tikai uz politisko partiju iekšējo norunu un rēķinu pamata. Satraucoši un demokrātiskai valstij nepieņemami ir varas mēģinājumi ierobežot pilsonisko sabiedrību Latvijā. Priekšsēdis uzsvēra, ka domājot par savu šodienas labumu, tiek nodarīts nepiedodams ļaunums Latvijas valstij un tās tēlam pasaulē.
Jānis Kukainis runāja arī par Tautas partijas deputātu sagatavoto likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”, par ko vārdos nacionālā Tautas partija balso kopā ar Rubika un Ždanokas partiju. PBLA uzskata, ka šāda vēlme šķirot Latvijas pilsoņus lojālos un ne tik lojālos ir bezatbildīga, turklāt šis likumprojekts ir pretrunā ar Satversmi, veicina atsvešināšanos un šķelšanos.
PBLA valdes sēdes atklāšanu kā viesi bija pagodinājusši: Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, ārlietu ministrs Artis Pabriks, īpašu uzdevumu ministrs integrācijas lietās Nils Muižnieks, Rīgas pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks, aizsardzības ministru pārstāvēja viņa padomnieks Andrejs Krastiņš. Bija klāt arī Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis un Guntis Bērziņš (bijušais PBLA valdes loceklis), bijušie PBLA valdes priekšsēži Vaira paegle, Uldis Grava, Oļģerts Pavlovskis un Gunārs Meierovics.

Premjera biedrs Ainārs Šlesers uzrunā PBLA valdei aicināja atbalstīt valdības vēlmi palielināt goda konsulu skaitu ārzemēs. Konsulu loma būtu veicināt ekonomiskos sakarus ar Latviju, kas sekmētu investīcijas Latvijā. Šlesers uzsvēra, ka turpmāk Latvijas vēstniecībām ārzemēs vairāk nekā 50% sava darba jāveltī ekonomisko jautājumu risināšanai . Šlesers uzsvēra jaunās iespējas, ko Latvijai dod dalība Eiropas Savienībā – mums jāprot izmantot milzīgais tirgus, kas tagad atvērts Latvijas ekonomikai, lai panāktu dzīves līmeņa izlīdzināšanos ar Eiropas Savienības valstīm, veicinātu Latvijas konkurētspēju un atpazīstamību pasaulē.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks PBLA valdes sēdē pateicās par ārzemēs dzīvojošo latviešu ieguldījumu un runāja par turpmāko sadarbību. Latvijai tagad ir citas iespējas un atbildība – atrast savu identitāti un pozīciju pasaules politikā, Latvijai ir arī jauni izaicinājumi, piemēram, ministrs ierosināja, ka ārzemju latvieši varētu dot savu ieguldījumu, uzturot kontaktus un neļaujot zaudēt saikni ar Latviju tiem latviešiem, kas šobrīd aizceļo no Latvijas ekonomisku motīvu dēļ.
Ārlietu ministrs savas uzrunas noslēgumā iepazīstināja ar tikko nozīmēto jauno vēstnieku – no 6. oktobra darbu Ārlietu ministrijā sācis speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Juris Audariņš, kura galvenais uzdevums būs sadarbības veicināšana ar ārzemju latviešiem.
Reaģējot uz PBLA valdes priekšsēža aso kritiku par TP iecerēto likumprojektu, ārlietu ministrs, kurš arī pārstāv Tautas partiju, centās pārliecināt klātesošos, ka likumprojekts tiks mainīts (samazinot amatu skaitu, uz ko tas attiecas), mīkstināts un esot objektīva nepieciešamība Eiropas kontekstā.

Īpašu uzdevumu ministrs integrācijas lietās Nils Muižnieks PBLA pārstāvjiem pauda gandarījumu par 5. oktobrī valdībā pieņemto Latviešu diasporas atbalsta programmu 2004 -2009.gadam. “Tā [programma] atzīst ārzemju latviešu ieguldījumu un pirmoreiz runā par Latvijas atbildību,” meklējot veidus, kā ārzemēs dzīvojošos latviešus atbalstīt un iesaistīt, sacīja Muižnieks. Diasporas atbalsta programmā plānots izveidot datu bāzi par latviešu diasporas organizācijām, izstrādāt rokasgrāmatu latviešiem ārvalstīs ar dažādu Latvijas institūciju adresēm, informāciju par iespējām repatriēties, iegūt Latvijas pilsonību, studēt Latvijā un citiem jautājumiem. Daļa valsts budžeta finansējuma paredzēta dotācijām sabiedriskajām organizācijām, kuru pamatmērķis ir stiprināt latvisko identitāti tautiešiem ārvalstīs. Muižnieks uzsvēra, ka programma nav politiska – darbs pie tās sākts Repšes laikā, pabeigts Emša laikā, un nav vienas partijas lieta.
Arī aizsardzības ministra padomnieks Andrejs Krastiņš (Tautas partija) jutās atbildīgs skaidrot TP ierosinātā likumprojekta par dubultpilsoņu ierobežošanu rašanos un apgalvoja, ka tiks atrasts visiem pieņemams atrisinājums – “Latvija jūs nav aizmirsusi un es redzu, ka arī jums nenāk ne prātā aizmirst Latviju”. Runājot par aizsardzības jautājumiem, viņš norādīja, ka NBS ir jauni uzdevumi, jo no 2007. gada Latvijas armija pāries uz profesionālo militāro dienestu. Viņš aicināja turpināt palīdzēt Latvijai stiprināt transatlantiskās saites un uzturēt īpašās attiecības ar ASV.
Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis bija citādās domās par dubultpilsoņu tiesību ierobežojošo likumprojektu – viņaprāt tas vērsts pret atsevišķiem politiskiem pretiniekiem – Jāni Kažociņu, Krišjāni Kariņu, arī Nilu Muižnieku. Turklāt mazākuma valdība ir spiesta izpatikt kreisajām partijām, lai varētu turpināt savu eksistenci.
PBLA valdi uzrunāja arī Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa. Pateicoties par sadarbību un atskatoties uz tikko notikušo konferenci par trimdas kultūru, Daina Kļaviņa aicināja izvērtēt trimdas devumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, turpināt trimdas garīgā mantojuma izvērtēšanu. Viņasprāt, diasporas programmā jāietver punkts par trimdas garīgā mantojuma izvērtēšanu, saglabāšanu un popularizēšanu.
Okupācijas muzeja direktore Gundega Michele nāca ar priecīgu ziņu, ka Rīgas dome piekrīt nodot valstij – Kultūras ministrijai – Okupācijas muzeja ēku, kas to savukārt nodos muzejam lietošanā. Līdz ar to muzeja neskaidrā situācija būs beigusies, varēs plānot pārbūves un attīstības darbu. Par to Gundega Michele pateicās arī PBLA par atbalstu.

Ar uzmundrinošām runām valdi sveica bijušie PBLA priekšsēži. Vaira Paegle teica, ka gadi skrien, bet PBLA valdes uzdevumi un izaicinājumi tikai vairojas – organizācijas galvenais uzdevums ir vairot pasaulē izkaisīto latviešu tautu. Viņa vēlējās izcelt trīs lietas – pirmkārt milzīgo ieguldījumu, sekmējot Latvijas iestāšanos NATO, otrkārt, nepieciešamību nodrošināt trimdas mantojuma saglabāšanu, treškārt uzstādījumu, ka PBLA kā sabiedriskai organizācijai jāliek spiedienu uz varu, lai tā kalpotu tautas interesēm. PBLA ir jābūt politiskai organizācijai, tā vienmēr tāda ir bijusi. Tāpēc asi jāiestājas pret mēģinājumiem revidēt politiskās trimdas vēsturi un apšaubīt trimdas latviešu lojalitāti. Aspazija esot teikusi, ka caur mierīgajiem pasaule uz priekšu nav tikusi, bet tikai caur nemierniekiem, bet Mārtiņš Luters Kings – mūsu dzīve beidzas dienā, kad klusējam par nopietnām lietām.
Oļģerts Pavlovskis runāja par to, ka nedrīkstam zaudēt modrību – Krievija mūs tagad apdraud nevis ar tankiem, bet caur vēlēšanām. Bijušais priekšsēdis Uldis Grava runāja galvenokārt par TP ierosināto likumprojektu, kas paredz dubultpilsoņu tiesību ierobežošanu, rezumējot, ka atkal ir pienācis laiks iet demonstrācijās.

Sākot valdes sēdes darba gaitu, PBLA valde apstiprināja jaunos valdes locekļus – Aiju Ebdeni (Vācija), Andri Ķesteri (Kanāda), Mārtiņu Sausiņu (Kanāda) un amatpersonas – Kultūras fonda priekšsēdi Viju Zuntaku – Bērziņu, Izglītības padomes priekšsēdi Agru Asmus – Vāgneri un Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdi Intu Rupneru.

PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis savā ziņojumā valdei par gada laikā paveikto, kā galveno izcēla Latvijas uzņemšanu NATO, ar to saistītos svinīgos pasākumus un vizītes, tikšanos ar Ministru prezidentu Induli Emsi 28. martā Vašingtonā un Induļa Emša šīs sarunas laikā piedāvāto iespēju – piedalīties Ministru Kabineta sēdē, lai lemtu par turpmāku, daudz ciešāku sadarbību. PBLA valdes locekļi piedalījās MK sēdē 15. jūnijā, kad PBLA priekšsēdis iesniedza valdībai septiņus sadarbības pilotprojektus, kuriem lūdza Latvijas valdības atbalstu. Viņš atzina, ka lietas ir attīstījušās – apstiprināta Diasporas atbalsta programma, sadarbība uzlabojas, kaut arī ne tik ātri, kā bija cerēts. Lielu vērību priekšsēdis pievērsa turpmākajām aktivitātēm, lai palīdzētu Latvijas ārpolitikai. Garezerā notikušas pārrunas, kur spriests, ko darīt, lai atspēkotu uzbrukumus Latvijai, sadarbojoties visām Baltijas valstīm kopā, vēstniekiem, JBANC uc. Par to runāts arī ar ārlietu ministru Arti Pabriku. Priekšsēdis viesojies visur, kur aicināts, lai stāstītu par PBLA darbu – Klīvlandē, Detroitā, tālākais brauciens bijis uz Austrāliju, kur viņš ticies ar LAAJ valdi, ticis ļoti laipni uzņemts. Jānis Kukainis šogad piedalījies arī 3X3 – Staicelē un bijis patīkami pārsteigts par to, ka nometnes norisē iesaistās visa Staicele. Jānis Kukainis centies apzināt, kādas ir ārzemēs dzīvojošo latviešu iespējas veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi, priekšsēdis iesaistījies American Chamber of Commerce, nodibinājis ciešākus kontaktus ar Latvijas Investīciju aģentūru (LIA), lai atbalstītu tās aktivitātes ASV uc. Iecerēti konkrēti projekti – tikšanās ar latviešu rūpniekiem uc.

Amerikas Latviešu apvienības priekšsēde Dace Copeland arī kā galveno notikumu ALAs darbā izcēla Latvijas uzņemšanu NATO. Atbalstot Latvijas Republikas 2002. g. novembrī saņemto ielūgumu kļūt par NATO dalībvalsti, ALAs pārstāvji ir turpinājuši uzturēt ciešus sakarus ar prezidenta Dž. Buša administrācijas pārstāvjiem un ASV likumdevējiem, palīdzot panākt, ka Latvija 2004. gada aprīlī kļūs par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Izdalīta pateicības vēstule un Ron Asmus grāmata “Opening the NATO’s Door” 96 ASV senātoriem kā pateicība par viņu balsojumu.
ALA nosūtījusi pateicības vēstules 18 citu NATO valstu dalībvalstu vēstniecībām, kas arī atbalstīja Latvijas uzņemšanu NATO. ALA rīkojusi un finansiāli atbalstījusi Latvijas Okupācijas mūzeja ceļojošo izstādi, kas tika izstādīta Omahā, kā arī sadarbojusies ar izstādes rīkotājiem ANO mītnē Ņujorkā. ALA informējusi apvienības biedrus par polītiski aktuāliem jautājumiem Vašingtonā ar e-pasta sūtījumiem un rakstiem ALAs izdevumā “latvian dimensions”. ALA veiksmīgi vākusi līdzekļus, iegūstot 102% no sava budžetā paredzētā mērķa. Sagatavota izstāde par ALAs darbu, kas izrādīta Sanfrancisko Dziesmu svētkos uc. Sagatvotas jaunas brosūras par ALAs darbu, tai skaitā Aprūpes nozare sagatvojusi brošūru speciāli pensionāriem. Ar ALAs nozares “Sadarbība ar Latviju” palīdzību pabalstus saņēmušas 27 daudzbērnu ģimenes, stipendijas un pabalstus saņēmuši vairāk kā 60 studenti, bāreņi un bērni-invalīdi. ALA piešķīrusi 40 Atzinības rakstus par sasniegumiem latviešu sabiedriskajā darbā. ALA turpinājusi atbalstīt latviešu skolas ASV (šobrīd darbojas vēl 18 skolas), rīkojusi skolotāju semināru Čikāgā, latviešu valodas pārbaudījumus latviešu skolu skolniekiem, piešķirot stipendijas labākajiem. ALA turpinājusi izplatīt izglītības materiālus ASV latviešu skolām un organizējusi veiksmīgus “Sveika, Latvija!” un “Sveika, dzimtene!” braucienus. ALAs valde ir nospraudusi ļoti konkrētus mērķus, pie kā ALAi turpmāk jāpiestrādā tai skaitā –
veicināt nākošo NATO galotņu konferenci Rīgā, panākt Okupācijas fakta atzīšanu, spodrināt ASV tēlu Latvijā uc.

Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Prezidija priekšsēde Dace Dārziņa jautāja, cik gan ALAi ir darbinieku, ka var tik daudz paveikt? Uz to Dace Copeland atbildēja, ka ALAi ir 3,5 algoti darbinieki, taču tai ir aktīvi nozaru vadītāji un ļoti daudz – tūkstošiem brīvprātīgu palīgu.
Dace Darzina, sākot savu ziņojumu par LAAJ darbību, uzsvēra, ka LAAJ nav neviens apmaksāts darbinieks. Un Austrālijai nav nekādas intereses par Latvijas notikumu iespaidošanu.
Cerīgi ir tas, ka organizācijas valdē iesaistīti samērā jauni cilvēki. LAAJ prezidijs rīkojis atklātu informatīvu sanāksmi 2003.gada 31.decembrī, lai tuvāk iepazīstinātu ieinteresētas personas ar LAAJ darbu un turpmākiem nodomiem. LAAJ Jaunatnes daļas vadītājs Tālis Putniņš ar saviem līdzgaitniekiem sarīkojis Austrālijas latviešu Jaunatnes dienas, kas izdevušās ļoti veiksmīgi – gan programmas ziņā, gan skatītāju skaita ziņā, gan finansiāli. 1. maijā LAAJ rīkojusi plašu sanāksmi visiem Adelaides tautiešiem, lai atzīmētu Latvijas iestāšanos Eiropā. Tāpat kā Latvijā latvieši Adelaidē svinīgā ceremonijā uzvilka Latvijas un Eiropas karogus. Jauno dalībvalstu iestāšanos Eiropas Savienībā atzīmēja arī “The Australian Council for Europe ( Queensland)” Brisbanē, bet 10.maijā LAAJ prezidija loceklis un Latvijas Republikas Goda konsuls Jaundienvidvelsā Jānis Daliņš rīkojis vakariņas kopā ar citiem goda konsuliem Jaundienvidvelsas parlamenta namā. Ir atsākts Austrālijas latviešu Informācijas Centra (ALIC) darbs. Pēc Austrālijas valdības vēlēšanām iecerēts informēt jaunievēlētos politiķus par Latviju -sūtīt katram politiķim filmu Welcome to my country un pavadrakstu. LAAJ prezidijs ir rūpējies par Latvijas Republikas vēlēšanu iecirkņu radīšanu Brisbanē, Kanberā un Pertā. Tādi jau ir Adelaidē, Melburnā un Sidnejā. Prezidijs ierosinājis radīt iespēju, ka pilsoņiem nebūtu jāsūta pases uz konsulātiem, lai varētu neklātienē balsot. . LAAJ mēģina pārvarēt problēmu, kas patreiz ir akūta Austrālijā dzīvojošiem latviešiem. Līdz šim latviešu valoda ir bijis viens vidusskolas priekšmets. Pēdējā laikā šo priekšmetu ir mācījušies mazāk par 10 skolniekiem. Valdības iestādes ir uzstādījušas prasības, lai būtu vismaz 15 kandidāti katru gadu, citādi šo priekšmetu neturpinās. LAAJ prezidijs un Skolas nozares vadītājs mēģina iesaistīt pietiekami skolniekus, lai latviešu valodu turpinātu piedāvāt kā vidusskolas programmas priekšmetu. LAAJ Kultūras Fonds 2003/2004 gadā ir turpinājis atbalstīt šādus pasākumus: Annas Ziedares Vasaras vidusskolu, 3×3 nometni, gaidas un skautus, Tērvetes latviešu bērnu nometni, Adelaides un Melburnas latviešu bibliotēkas, latviešu muzeju Adelaidē, Austrālijas latviešu centrālā archīva darbu uc. Austrālijas latviešu 50.Kultūras dienas notiks Melburnā šī gada 25.decembrī līdz 2005.gada 1.janvārim. Dace Dārziņa uzsvēra, ka LAAJ prezidija 2003.g.15.oktobra sēdes protokolā rakstīts : “Austrālijas latviešu doma ir, PBLA nākotnē būtu jākoncentrējas uz ārzemju latviešu sabiedrības uzturēšanu un jācīnās par mūsu interešu uzklausīšanu un atbalstīšanu no Latvijas valdības puses”, un gandarīta konstatēja, ka tas ir noticis. Latviešu Naconālās apvienības Kanadā (LNAK) valdes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš pastāstīja par LNAK darbību. LNAK aktīvi piedalās Baltiešu Federācijas valdes darbībā, ar nākošo gadu Federācijas darbību vadīs LNAK priekšsēdis. Svarīgākie pasākumi ir 14. jūnija atceres dienas un gadskārtējais Baltiešu vakars Federālās valdības Parlamenta ēkā Otavā. Šis pasākums pulcē vairāk ka 200 ievērojamus politiķus no Parlamenta un Senāta, kā arī ierēdņus un diplomātus. Šis ir unikāls forums, kur var izklāstīt baltiešu svarīgākus politiskos centienus un problēmas Baltijas valstīs. Pēdējos gados galvenais temats bijis panākt, ka Igaunija, Latvija un Lietuva kļūst par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm. Šogad forumā centīsimies panākt, lai NATO sammitu 2006. gadā noturētu Rīgā, kā arī paplašinātu Kanadas tirdzniecības sakarus ar Baltijas valstīm. Daudz pārrunu un domu izmaīnu bijis par Latvijas valdības izstrādāto un pieņemto Diasporas atbalsta programmu. LNAK valde īsa laikā izstrādājusi 5 projektus un vēl vismaz divi citi tiek gatavoti iesniegšanai. Kultūras nozare rīko komponista Jāņa Kalniņa simtgades koncertu Toronto ar garīgām un laicīgām dziesmām, kultūras nozares vadītāja un vēl divi citi referenti piedalījušies PBLA KF rīkotajā konferencē “Trimda, kultūra, nacionālā identitāte” Rīgā. LNAK izglītības nozare rūpējas par latviešu bērnu izglītību latviešu skolās – pastāv 6 latviešu skolas 4 lielākos latviešu centros – Toronto, Montreālā, Otavā un Hamiltonā, šinī mācību gadā bijuši 206 skolēni. LNAK politiskā nozare bijusi ļoti aktīva. Labas attiecības tiek uzturētas ar vairākām ministrijām un vēstniecībām, kas veicina LNAK darbību. LNAK aprūpes nozare (LRDF) galvenokārt aprūpē veco ļaužu mītni “Kristus Dārzs”, diemžēl sāk pietrūkt līdzekļu lai sniegtu palīdzību lietu kārtošanā aprūpes laukā. Šinī sakarībā LRDF mēģina īstenot projektu, prasot valsts līdzekļus, lai varētu algot aprūpes personālu. Pēdējā laikā pārdoti vairāki latviešu īpašumi, LNAK norūpējusies, lai līdzekļi paliktu latviešu sabiedrībai. Mārtiņš Sausiņš kā galvenās grūtības laika trūkumu – valdē darbojas vidējās paaudzes pārstāvji, kam grūti atlicināt laiku sabiedriskajam darbam. Tomēr tas ir pozitīvi, ka jauni cilvēki, arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe- Freiberga, kad savas vizītes laikā tikās ar LNAK valdi, bijusi patīkami pārsteigta, redzot valdē jaunas sejas. Imants Purvs uzsvēra, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir ļoti mainījusi attieksmi, ko daudzi varbūt vēl neapzinās – lielais ES tirgus dod pilnīgi jaunas iespējas, ir pavisam cita interese, daudz ieinteresētāka attieksme no uzņēmēju un institūciju puses. Viņaprāt tagad jādomā, kā pārnest iespējas uz Latviju, lai no Latvijas tās nebrauc meklēt uz Kanadu, piemērm jādomā par rietumu standarta aprūpes mītņu būvēšanu Latvijā. Andris Ķesteris pastāstīja, ka jau 5.reizi Otavā notiks Baltiešu filmu festivāls. Šī festivāla rīkošanas pieredze ļoti ieinteresēja citu zemju pārstāvjus, notika domu izmaiņa par to, ka tāds varētu notikt vienlaicīgi vairākās valstīs. Rietumeiropas latviešu apvienības (RLA) ziņojumu sniedza Andrejs Ozoliņš. Viņš pastāstīja, ka RLA prezidija vadību rotācijas kārtībā pārņēmusi ZLCP valdes priekšsēde Mudīte Hoogland Krasta, kas nevarēja piedalīties PBLA valdes sēdē. RLA sēdē, kas septembra beigās notikusi Stokholmā lielu sašutumu izsaucis dubultpilsoņus diskriminējošais likumprojekts.

Stāstot par Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) darbu, Andrejs Ozoliņš pastāstīja, ka vasarā nodibināta – Britu – latviešu apvienība (British – Latvian Association (BLA)), kuras dibināšanas ierosinātājs un priekšsēdis ir Ričards Samuels (Richard Samuel), pirmais britu vēstnieks Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Apvienība domāta visiem, kam ir interese par Latviju. Nākotnē iecerēts izveidot daudzpusīgu sanāksmju programmu, kas saistīta ar Latvijas un Lielbritānijas attiecībām, kurā būtu vieta kultūrai un mākslai, politikai, ekonomikai, akadēmiskām un tirdzniecības interesēm. Andrejs Ozoliņš arī pastāstīja, ka top grāmatas “Latvieši Liebritānijā” 2. daļa. Turpinās izglītības darbs, Izglitibas fonds ir mainījis statūtus, lai varētu atbalstīt arī Latvijas projektus, un tiek piešķirts arvien vairāk līdzekļu – ap 20 000 mārciņu gadā, no tā puse Latvijas studentiem. Fonds nefinansē nevienu pilnībā – stipendijas tiek dotas kā aizdevums mūziķiem, mediķiem, doktorantūras un maģistrantūras studentiem. Aizdevums tiek dzēsts par 1,000 mārciņām katru gadu, ja saņēmējs strādā Latvijā. Viņš arī pastāstīja, ka ir spiests ziedot daudz laika, lai izpestītu dažādās problēmās iekļuvušos tautiešus, kas arvien lielākā skaitā ierodas Lielbritānijā labākas dzīves meklējumos. Viņaprāt vēstniecībai jābūt lielākām iespējām palīdzēt saviem pilsoņiem, tas nebutu LNPL uzdevums.

Zviedrijas Latviešu Centrālās padomes pārstāvis Andrejs Ritums pastāstīja, ka ZLCP aktīvi piedalās Diasporas atbalsta programmā un sadarbībā ar citam latviešu organizācijām iesniegusi 6 projektus PBLA un atbalstijusi vēl 2 Anglijas latviešu iesniegumus. ZLCP paredz apzināt latviešu saimes Zviedrijā vajadzību minētam atbalstam. 2004. g. rudenī paiet 60 g. kopš latviešu bēgļu laivas ieradās Zviedrijā. ZLCP kopā ar citām Zviedrijas latviešu organizācijām un Latvijas vēstniecību paredz šo notikumu atzīmēt ar izstādēm un semināriem. Vairāki ZLCP valdes locekļi, bijušie ELJA biedri piedalījušies ļoti labi noorganizētā ELJA 50 gadu atceres kongresā šovasar, Saulkrastos. ELJA kā organizācija pārgājusi gados jaunu latviešu rokās. Jaunieši jau tikušies Rigā vairākas reizes, lai pārrunātu ELJAs atjaunošanu. Bet “vecie” ELJAs biedri nolēmuši dibināt klubu “ELJA 50”. Klubs domāts kā regulārs satikšanās punkts bijušiem “ELJOtājiem” Latvijā.

Latviešu kopību Vācijā (LKV) PBLA valdē pārstāv Aija Ebdene, bet ar savām pārdomām par latviešu kopumu Eiropas valstīs dalījās arī LKV valdes priekšsēdis Andris Zemītis. Vācija ir vistuvāk Latvijai, līdz ar to tai ir visciešākie kontakti ar norisēm tēvzemē un šejienes latviešiem. Tiek lēsts, ka Vācijā uzturas vairāk nekā 10,000 Latvijas pilsoņu, ievērojams skaits uzturas nelegāli. Līdzīga situācija varētu būt Lielbritānijā, Īrijā ir ļoti liels skaits latviešu (iespējams ap 20,000). Tas nozīmē, ka iebraukušo latviešu skaits vairākas reizes pārsniedz bijušo trimdinieku skaitu šajās zemēs! Latvijas iestāšanās ES ir vēl ļoti veicinājusi šo procesu.Tā ir pilnīgi jauna situācija un organizācijām jādomā, ka ar jaunpienācējiem sadarboties.

Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova pastāstīja, ka Krievijas latviešu organizācijai kļūst arvien grūtāk darboties, jo Krievija virzās uz totalitāru valsti un valdība mēģina ierobežot un apgrūtināt nacionālo apvienību darbību. Tas, diemžēl skar arī nacionālo valodu lietošanu, nacionālo izglītību utt. Tādēļ atsevišķi pasākumi notiek pat divreiz: viens oficiālais ar kontroli “no augšas” un otrs – sev. Reizēm pasākumi notiek “pagrīdē”. It sevišķi 14. jūnija un 25. marta piemiņas sarīkojumi. Tā ir grūta un nepatīkama situācija, bet Krievijas latvieši pagaidām turpina savu ceļu uz latviskuma saglabāšanu Krievijā. No šī mācību gada latviskās izglītības darbu Krievijā Diasporas atbalsta programmas ietvaros pārņēmusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Laumai Vlasovai turpina palīdzēt kā konsultante. Lauma Vlasova pastāstīja, ka ar šo mācību gadu Lejas Bulānas pamatskola pārvērsta par sākumskolu, kas apdraud ciema pastāvēšanu nākotnē, jo bērnu vecāki būs spiesti meklēt jaunu dzīves vietu – tuvāk skolai. Lai atrisinātu šo problēmu, paredzēts iegādāties autobusiņu, kas pēcpusdienā bērnus vestu uz mājām. Tam līdzekļus jau apsolījušas LELBĀL, PBLA un Lauma Vlasova cer arī uz citu ziedotāju atsaucību. 3×3 nometnēs Latvijā šogad piedalījās 21 dalībnieks no Krievijas, arī Krievijā tika noorganizētas divas nometnes. Viena bija Augšbebru ciemā, ko organizēja Cēsu pašvaldība Otra nometne notika Baškīrijā Bakaldinas ciemā, pateicoties ļoti enerģiskajam latviešu kultūras centra direktoram Viktoram Kārkliņam.Centrālo organizāciju ziņojumiem sekoja valdes slēgtā sēde, bet vakarā Latvijas Vēstures un kuģniecības muzejā notika pieņemšana lūgtiem viesiem, ko par godu PBLA valdes sēdei rīkoja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Andrew Tesoriere. Pieņemšanā piedalījās arī tikko notkušās PBLA Kultūras fonda un Latvijas Valsts rhīva rīkotās konferences “Trimda, kultūra, nacionālā identitāte” dalībnieki.

Nākošā darba diena iesākās ar Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēža Inta Rupnera ziņojumu par LBF darbību. Viņš atzīmēja, ka ASV vērtspapīru tirgus kopumā nav īsti atveseļojies un tāpēc LBF ieguldījumi vēl nav atguvuši savu sākuma vērtību. Tomēr gads bijis sekmīgs, pateicoties vairāku tautiešu atstātiem testamentāriem novēlējumiem. Ir nokārtoti priekšnoteikumi veco pensiju plānu slēgšanai un PBLA un LBF turpmākai darbībai bez pensiju plāna, jo tām vairs nav pilna laika darbinieku ārpus Latvijas. Ir arī veikti priekšdarbi, lai pārkārtotu LBF ieguldījumus. Tāpēc LBF padome pilnvaroja pārvaldes priekšsēdi Intu Rupneru pārkārtot LBF ieguldījumus saskaņā ar Fidelity ieguldījuma firmas ieteikumiem. Jaunā ieguldījumu plāna mērķis ir nodrošināt LBF ienākumus vismaz USD 300,000 apmērā gadā uz 10 gadiem, izmantojot ieguldījumu peļņu un daļu kapitāla šī mērķa sasniegšanai.

LBF šogad iecelti jauni vicepriekšsēži – Dr. J. Dimants ASV un Andris Francis Austrālijā. PBLA valde nolēma izteikt īpašu pateicību Imantam Ronim Austrālijā par ilgo un sekmīgo darbošanos LBF vicepriekšsēža amatā.
PBLA Kultūras fonda priekšsēde Vija Bērziņa tikai īsi pirms valdes sēdes sāka savu pienākumu veikšanu, tāpēc vairāk runāja par nākotnes iecerēm. Izvērtējot tikko notikušo konferenci “Trimda, kultūra, nacionālā identitāte”, ir iecerēts uzsākt nopietnu trimdas atstātā kultūras mantojuma pētniecību. Par to valdei pastāstīja Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa, kura vēlas izveidot trimdas pētniecības centru pie Latvijas Universitātes, šādi centri esot arī Tartu un Kauņā, kaut gan tur neesot uzkrāti tik plaši trimdas arhīvi kā Latvijā. Tomēr vēl ārpus Latvijas ir daudz vērtīgu materiālu, vajadzētu nopietni piestrādāt, lai tos apzinātu un tie neietu zudumā. Viņa uzsvēra, ka Latvijā vajadzētu glabāt oriģinālmateriālus nevis kopijas, jo pētnieku acīs tikai tādiem ir nozīme un vērtība, jo ārzemēs nav tādas intereses par latviešu vēsturi kā pašā Latvijā, bet Latvijas zinātnieki nevar atļauties braukt un pētīt materiālus ārpus Latvijas. Tas nozīmē, ja Latvijā nav materiālu – nav arī pētniecības. Par šo jautājumu izvērsās spraiga diskusija – kā labāk veicināt šo procesu un, kas to bremzē – izskanēja viedokļi, ka neuzticēšanās, pārliecības trūkums par to, vai atsūtītie materiāli būs visiem brīvi pieejami, bažas par materiālu savlaicīgu sakārtošanu arhīvā utml. Šo minēto iemeslu vai nezināšanas dēļ daudzi arhīvi jau ir neatgriezeniski zuduši Latvijai. Tā piemēram LNAK arhīvs 1996. gadā nodots Kanadas arhīvam, bet ALAs un PBLA (daļa ) arhīvi nodoti Minesotas Universitātes Imigrācijas vēstures pētniecības centram. Daļa PBLA arhīva (no Minsteres) ir nodota Latvijas Valsts arhīvam. Daina Kļaviņa uzsvēra, ka visi arhīva materiāli ir brīvi pieejami, ja tikai pats līguma īpašnieks nav norādījis pretējo. Imants Purvs aicināja apzināties, kādas ir trimdas nākotnes perspektīves un izstrādāt savas vadlīnijas, lai paši atbalstītu, veicinātu un arī finansētu trimdas arhīvu sakārtošanu un izmantošanu. Jānis Daliņš izteica gatavību palīdzēt apzināt Austrālijā eošos arhīvus un pārsūtīt to, kas būtu noderīgs Latvijas Valsts arhīvam. PBLA valde nolēma izplatīt caur savām dalībniecēm organizācijām Latvijas Valsts arhīva sagatavoto veidlapu, kurā tiktu uzrādītas visas zināmās trimdas dokumentācijas krājumu atrašanās vietas ārpus Latvijas un šos datus nodot LVA. KF priekšsēde Vija Bērziņa pastāstīja, ka tuvākajos gados Kultūras fonds vēlētos sarīkot vēl vairākas konferences, lai turpinātu trimdas mantojuma padziļinātu izpēti. Valde nolēma ievietot referātu krājumu “Trimda, kultūra, nacionālā identitāte” PBLA mājas lapā, lai tas būtu plašāk pieejams pētniekiem.

Izglītības padomes priekšsēde Agra Asmus – Vāgnere iepazīstināja valdi ar Maijas Laiviņas apkopoto vēstures burtnīcu. Burtnīcu paredzēts piedāvāt elektroniskā formātā – lai katra zeme to nodrukā vajadzīgajā eksemplāru skaitā, jo grāmatas pārsūtīt pa pastu ir ļoti dārgi. Valde izteica pateicību Maijai Laiviņai par viņas ieguldīto darbu šīs brošūras sastādīšanā. Agra Asmus – Vāgnere pastāstīja, ka jaunais izglītības ministrs (tobrīd – Juris Radzēvičs) Latvijas vēstures mācīšanu atsevišķā priekšmetā neuzskatot par prioritāti, bet esot iecerēta konference, kurā speciālisti varētu nonākt pie šādas vajadzības definēšanas, kas ministriju tomēr piespiestu to darīt. PBLA valde joprojām ir ieinteresēta panākt šādu izkārtojumu un arī piešķirt tam finansējumu, ja tas būs nepieciešams. PBLA pieņēma rezolūciju: “PBLA valde atkārtoti aicina IZM izstrādāt un ieviest Latvijas vēsturi par atsevišķu priekšmetu vidējās mācību iestādēs. PBLA uzskata, ka Latvijas vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšana veicinās jaunatnes izpratni par Latvijas vēsturi un stiprinās patriotisma jūtas.”
PBLA arī pārrunāja latviešu valodas problēmas un nolēma atkārtoti lūgt Valsts valodas komisiju iekļaut savā sastāvā vismaz vienu balstiesīgu PBLA ieteiktu locekli.
PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis pastāstīja, ka PBLA NATO darba grupa savu darbu beigs, jo tās galvenais mērķis ir sasniegts – Latvija ir uzņemta NATO. Taču joprojām tiks atbalstīti projekti, kas veicina Latvijas drošību. Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO), kuras dibināšanā piedalījās arī PBLA, galvenais mērķis bija vairot sabiedrības zināšanas par NATO, tādējādi sekmējot tās atbalstu Latvijas dalībai NATO. Kopš Latvija ir iestājusies NATO, LATO nospraudusi sev jaunus uzdevumus – ar savu darbību stiprināt Latvijas dalībvalsts statusu NATO, skaidrot Latvijas jaunos uzdevumus (piemēram, dalību Irākā), veicināt starptautisko drošību un demokrātijas attīstību NATO un ES kaimiņu reģionā, izvērst sadarbības programmas ar tuvākajām kaimiņvalstīm – Baltkrieviju, Ukrainu, Krieviju, kā rī Gruziju, Moldovu un citām valstīm, lai stiprinātu drošību un demokrātiju reģionā. LATO tupina rīkot starptautiskas konferences ar ļoti ietekmīgu politiķu piedalīšanos (sīkāk var lasīt www.lato.lv ). PBLA jau ir atbalstījusi vairāku šādu konferenču rīkošanu un turpinās to darīt. Jānis Kukainis uzsvēra, ka viņš kā ASV pilsonis grib virzīt demokrātiskās vērtības – jo tālāk uz Austrumiem, jo labāk – jo drošāk Latvijai.

Demogrāfijas darba grupas vadītājs Ēriks Krūmiņš uzsvēra, ka lai gan Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumus, kas labvēlīgi ietekmēs demogrāfisko situāciju Latvijā, tomēr, vēl joprojām Latvijā ir demogrāfiskā krīze, tāpēc ir svarīgi, ka arī PBLA uzver šīs problēmas svarīgumu un cenšas kaut ko darīt lietas uzlabošanai. Valde pieņēma sekojošu rezolūciju: “Pasaules brīvo latviešu apvienība ir gandarīta par Latvijas uzņemšanu NATO un Eiropas Savienībā 2004. gadā. Pirmais notikums garantē Latvijas robežu neaizskaramību un drošību, bet otrais valsts turpmāko labklājību un attīstību. Tomēr PBLA valde uzskata, ka šobrīd pilnīgi neatliekams ir kļuvis trešais lielais uzdevums – latviešu tautas ilgtermiņa fiziskās izdzīvošanas nodrošināšana. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka latviešu tauta šodien joprojām ir uz izmiršanas ceļa – katru gadu mirušo latviešu kopskaits pārsniedz jaundzimušo skaitu par daudziem tūkstošiem. Ir pienācis laiks valdībai un Saeimai šo jautājumu izvirzīt par valsts prioritāti – vārdos un darbos. PBLA valde ļoti nopietni aicina valdību un Saeimu nodrošināt nepieciešamos līdzekļus valsts turpmāko gadu budžetos jaundzimušo atbalstam, “māmiņu algām”, minimālo uzturlīdzekļu pabalstiem vecāku pamestiem bērniem un līdzīgiem demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanas pasākumiem” un nolēma turpināt demogrāfijas darba grupas projektus.

Diasporas programmas darba grupas vadītāja Lauma Vlasova izteica gandarījumu, ka beidzot pieņemta Diasporas atbalsta programma. Vienlaicīgi viņa rosināja valdi nopietni pārdomāt, kā tiks koordinēta līdzekļu sadale, uzsverot, ka PBLA pārstāvjiem noteikti jāpiedalās programmas koordinācijas padomē. PBLA valde nolēma parakstīt sadarbības līgumu ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu (ĪUMSIL) : “sakarā ar sadarbības līgumu, PBLA valde saprot, ka visi diasporas vai kādas tās daļas pieprasījumi Diasporas atbalsta programmas ietvaros virzāmi caur attiecīgās mītnes zemes centrālo organizāciju uz PBLA,un tikai, saņemot atbalstu no mītnes zemes centrālās organizācijas un PBLA, tiek tālāk virzīti ĪUMSIL” un gādāt, “lai diasporas programmas koordinācijas padomē būtu vismaz viens PBLA ierosināts loceklis”.

Informācijas darba grupas vadītājs Juris Mežinskis pastāstīja par informācijas darbu ASV un par iesākto sadarbību ar ĪUMSIL – decembrī būs gatava rokasgrāmata ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, kurā būs apkopota informācija repatriācijas vajadzībām un cita noderīga informācija. Pārstāvniecība joprojām gatavo PBLA ziņu apskatus un katru dienu pa e-pastu izsūta vairāk nekā 600 cilvēkiem, bet lasītāju loks ir vēl plašāks, jo daudzi tos pārsūta un nodod paziņām, kas internetu nemaz nelieto. Mājas lapā www.pbla.lv tiek likta visa jaunākā informācija par PBLA darbību un būs jauna sadaļa par PBLA vēsturi. Valde nolēma, ka PBLA mājas lapai nepieciešams jauns dizains.

PBLA valdes sēdē vēlreiz pārrunāja Tautas partijas ierosināto likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt valsts amatus” un nolēma, ka ir nepieciešama vēl aktīvāka rīcība, lai cīnītos pret tā pieņemšanu Saeimā. Šim nolūkam PBLA izveidoja darba grupu, kuras vadību uzņēmās politoloģijas profesore Rasma Šilde Kārkliņa. PBLA pieņēma sekojošu rezolūciju: “Pasaules brīvo latviešu apvienība protestē pret likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt valsts amatus” un aicina Latvijas Republikas Saeimu šo likumprojektu nepieņemt. Šis likumprojekts ierobežotu pilsoņu tiesības un līdz ar to ir nedemokrātisks. Likumprojekts ir pretrunā ar Satversmes 9. pantu: “Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.”, 101. 1. pantu: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.”, 106. pantu: “Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.” Ievērojot šo tiesisko pamatu PBLA uzskata, ka šis likumprojekts ir prettiesisks. Domājam, ka pieņemšanas gadījumā par prettiesisku to atzīs gan LR Satversmes tiesa, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa”.

PBLA valdes sēdē bija aicināts Vilis Vītols, lai pārrunātu turpmāko sadarbību starp Vītolu fondu un PBLA – šogad tika piešķirtas sešas PBLA stipendijas, turpmākajos gados iecerēts stipendiju skaitu katru gadu palielināt par piecām stipendijām, jo PBLA valde uzskata, ka Latvijas nākotne ir jauniešos un viņu izglītībā. Diemžēl, ir ļoti daudz trūcīgu ģimeņu, kas nespēj nodrošināt savu bērnu izglītošanos. Vītolu fonds jau ir pierādījis, ka ir labākais veids, kā palīdzēt šādiem talantīgiem, bet trūcīgiem jauniešiem.
Par Gaismas pils projekta virzību PBLA valdi informēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda direktore Kārina Pētersone. Viņa uzsvēra, ka šis projekts nav tikai ēkas uzcelšana, bet arī bibliotēku modernizācija – Gaismas tīklā tiek savienotas visas 1000 Latvijas bibliotēkas. Tas ir ļoti nozīmīgi, jo veicina reģionu un cilvēku konkurētspēju un attīstību – lai iegūtu informāciju nav noteikti jābrauc uz Rīgu. Kārina Pētersone aicināja atbalstīt projektu ar padomu un dibināt fonda atbalsta grupas mītnes zemēs, lai būtu iespējas ziedot fondam. PBLA valde nolēma atbalstīt Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda darbību savās mītnes zemēs.
Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda priekšsēdis Jānis Sipols informēja valdi par pārmaiņām fonda vadībā un fonda finansiālo situāciju. Viņš lūdza, lai PBLA nozīmē savu pārstāvi fonda valdē. Valde nolēma nozīmēt Maiju Sinku par PBLA pārstāvi fondā.

PBLA valde tikās ar sabiedrības par atklātību “Delna” valdes priekšsēdi Robertu Putni, lai iegūtu plašāku pārskatu par korupciju Latvijā un pārrunātu sadarbības iespējas starp abām organizācijām. “Delna” kā Transparency International Latvijas nodaļa darbojas jau 6 gadus, bet tā kļuvusi īpaši populāra pēc “Delnas” rīkotās protesta akcijas pret Ingrīdas Ūdres izvirzīšanu ES komisāres postenim un tai sekojošās Latvijas amatpersonu asās reakcijas.

PBLA valdei bija atsevišķa apaļā galda tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku, lai pārrunātu turpmākās Latvijas ārpolitikas prioritātes un ārzemēs dzīvojošo latviešu palīdzību to sasniegšanai. Tika runāts gan par Krievijas apvainojumu atspēkošanu, gan par Latvijas okupācijas fakta atzīšanas iespējām un kompensāciju pieprasīšanu no Krievijas, gan par jaunajiem pienākumiem un iespējām, kas Latvijai ir kā NATO un ES dalībvalstij.

Linda Kovaļevska
PBLA pārstāvniecības vadītāja