Noslēgusies PBLA priekšsēža un dalīborganizāciju vadītāju darba vizīte Rīgā
Lai piedalītos klātienes Diasporas konsultatīvās padomes sēdē, tiktos ar valsts amatpersonām un veiktu plānošanas priekšdarbus nākamās vasaras Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumam, aizvadītajā nedēļā Rīgā darba vizītē ieradās Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs un triju PBLA dalīborganizāciju vadītāji. Ņemot vērā to, ka jaunā Latvijas valdība vēl nebija apstiprināta, par triju dienu vizītes centrālo notikumu izvērtās tikšanās ar jaunievēlētās 14. Saeimas vadību. Jau pirmajā dienā, 7. decembrī, PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs un trīs PBLA dalīborganizāciju vadītāji Latvijas Republikas Saeimā tikās ar jaunievēlēto Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu, Saeimas priekšsēdētāja biedri Zandu Kalniņu-Lukaševicu un Ārlietu komisijas vadītāju Rihardu Kolu.
Šīs iepazīšanās vizītes laikā dalībnieki pārrunāja Saeimas galvenās prioritātes un uzdevumus 2023. gadam un iespējamo diasporas organizāciju sadarbību ar dažādām Saeimas struktūrām. PBLA dalīborganizāciju priekšsēžiem – Mārtiņam Andersonam no Amerikas Latviešu apvienības (ALA), Fritz Traugott Kristbergam no Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK) un Justīnei Krēsliņai no Eiropas Latviešu apvienības (ELA) – bija iespēja iepazīstināt Saeimas amatpersonas ar savu organizāciju darba prioritātēm.
Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī citus aktuālus jautājumus – Latvijas valsts drošību un diasporas iesaisti lobiju darbā savās mītnes zemēs, Latvijas iesaistīšanos Ukrainas atjaunošanā tagad un pēc kara, Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu saistībā ar diasporas jauniešiem un atbalstu Latvijas tautsaimniecībai. PBLA priekšsēdis informēja par gatavošanos Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumam 2023. gada 5. jūlijā Rīgā, kā arī informēja par citām PBLA darba aktualitātēm. Šīs vizītes foto skatāmi: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720304273622.
Tās pašas dienas pēcpusdienā Rīgas pilī privātā ceremonijā PBLA priekšsēdis Pēteris pasniedza PBLA balvas diplomu bijušajai Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei Freibergai un viņas dzīvesbiedram Imantam Freibergam. Ceremonijā piedalījās arī PBLA vicepriekšsēdis un ALA priekšsēdis Mārtiņš Andersons, ELA priekšsēde Justīne Krēsliņa, LNAK valdes priekšsēdis Fritz Traugott Kristbergs un PBLA izpilddirektors Raits Eglītis. Kā tika izziņots šogad pirms Latvijas Valsts svētkiem, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) balva 2022. gadā piešķirta Latvijas Valsts prezidentei (1999 – 2007) Vairai Vīķei-Freibergai un viņas dzīvesbiedram Imantam Freibergam par ilggadēju ieguldījumu nacionālpolitiskajā un sabiedriskajā darbā trimdā un Latvijā, stiprinot valsts neatkarību un drošību, veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē un akadēmiskajā vidē.
Pēc oficiālās ceremonijas un fotografēšanās bijusī valsts prezidente un Imants Freibergs aicināja PBLA viesus uz stundu garu sarunu pie kafijas galda. Sirsnīgajā un atklātajā sarunā prezidente pauda savu prieku par PBLA balvu, dalījās savu atmiņu stāstos un uzsvēra, ka piešķirot šo balvu, PBLA valde ir atzinusi, ka viņa ir darbojusies “vēstures pareizajā pusē”. Dienas noslēgumā PBLA, Berga bazārā muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” telpās (LaPa muzejs) PBLA vadītāji saviesīgā ceremonijā pasniedza PBLA Kultūras fonda un padomes (KF&P) 2022. gada apbalvojumus tiem laureātiem, kas dzīvo Latvijā. Kā agrāk ziņots, KF&P 2022. gada Goda balvu saņēma bijusī PBLA priekšsēde un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) pārstāve Kristīne Saulīte, Krišjāņa Barona balvu saņēma dzejniece Dace Micāne Zālīte, bet KF&P Atzinības rakstus klātienē saņēma vairāki kultūras darbinieki – Dzintra Andrušaite, Indra Filipsone un Guna Roze-Tamule.
Ceturtdienas, 8. decembra, priekšpusdiena tika veltīta Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) plānošanai. Forums notiks 2023. gada 5. jūlijā, Vispārējo Dziesmu un deju svētku nedēļas laikā, lai tajā būtu iespēja piedalīties maksimāli lielam tautiešu skaitam no visas pasaules. Forumu rīko PBLA ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas finansiālo atbalstu un sadarbības partneru iesaisti. Foruma programmu saturiski palīdz veidot ASV tirdzniecības palāta Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), biedrība The Red Jackets, Latvijas Tirdzniecības palāta ASV un citi partneri, kuru pārstāvji tikās Ārlietu ministrijas telpās, lai izmainītu idejas un ieteikumus.
8. decembrī PBLA vadītāji uz īsu sarunu tikās ar jauniecelto Latviešu Valodas aģentūras (LVA) direktori Initu Vītolu un LVA diasporas nodaļas darbiniecēm Daci Dalbiņu un Aiju Otomeri, lai pārrunātu sadarbību diasporas izglītības jomā nākamajā budžeta ciklā. Šai sarunai sekoja pusdienas ar Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāvēm Dainu Markovu un Aigu Vasiļevsku, kurās tika pārrunāta Pasaules latviešu Saieta norise Ķīpsalas hallē 2023. gada 3. jūlijā, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku laikā, kā arī par Dziesmu un deju svētku biļešu pieejamību diasporas kultūras darbiniekiem un dziesmu svētku tradīcijas kopējiem, kas mēros tālu ceļu no savām mītnes zemēm, lai piedalītos šajos mūsu tautas svētkos.
Diena noslēdzās PBLA pārstāvniecības birojā Lāčplēša ielā, Rīgā, kur pēc PBLA priekšsēža iniciatīvas tika sasauktas divas darba grupu sēdes – pirmā par plānoto Valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu un tā ietekmi uz diasporas jauniešiem. Otra saruna bija par 14. Saeimas vēlēšanu praktisko norisi pasaulē un iespējamiem ieteikumiem uzlabojumiem nākamajās vēlēšanās. VAD sarunā PBLA vadītāji bija aicinājuši piedalīties atvaļināto ģenerāli Raimondu Graubi, bet attālināti pieslēdzās vairāki jaunieši no Kanadas un Eiropas zemēm. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka VAD ir nepieciešams, bet jāveido dialogs ar diasporu par tā ieviešanas procesu, kurā jāskaidro vienlīdzības principi un dienesta nozīme valsts aizsardzības nodrošināšanā un prestižs sabiedrībā.
Piektdiena, 12. decembris bija Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēdes diena. Tā sākās ar īsu PBLA vadības tikšanos ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Ministrs un PBLA delegācijas dalībnieki pārrunāja paveikto un saskaņoja iespējamos sadarbības scenārijus nākotnē, jaunajai Latvijas valdībai darbu uzsākot. Tika pārrunāts arī valsts aizsardzības dienesta (VAD) jautājums. E. Rinkēvičs ieteica PBLA sadarboties ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju Saeimā, ko vada Raimonds Bergmanis, kā arī paust savus viedokļus un ieteikumus VAD lietās ar DKP rezolūcijām. E. Rinkēvičs pateicās PBLA un diasporas organizācijām par nenogurstošu darbu, informējot starptautisko sabiedrību par Baltijas valstu drošības jautājumiem.
DKP sēdi atklāja un vadīja Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos un DKP priekšsēdētāja Elita Gavele. Padomes sēdē klātienē piedalījās Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire, uzsverot, ka Diasporas likums, Diasporas konsultatīvā padome un ”Plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam” dod skaidru signālu, ka Latvijas valstij rūp diaspora, kā arī tas iezīmē sasniedzamos mērķus un uzdevumus, lai veicinātu sadarbību dažādās jomās. Parlamentārā sekretāre atzīmēja, ka diasporai ir nozīmīga loma Latvijas ārpolitikas mērķu sasniegšanā. Krievijas agresija Ukrainā ir saliedējusi sabiedrību Latvijā, un tas nav atstājis vienaldzīgus arī mūsu tautiešus ārzemēs. Vēstniece E. Gavele pateicās par organizāciju aktīvo darbu šajā gadā un informēja par aktualitātēm, 2023. gadā plānotajiem pasākumiem, diasporas politikas prioritātēm, plānošanas dokumenta “Plāns darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam” sagatavošanu un DKP darba grupu veidošanu.
E. Gavele akcentēja, ka 2023. gadā darbu turpinās divas padomes paspārnē izveidotās darba grupas – Remigrācijas koordinācijas darba grupa un Diasporas mediju darba grupa. Sēdē tika diskutēts par priekšlikumu izveidot Latviešu valodas darba grupu. Tā būtu svarīgs rīks, lai risinātu jautājumus par latviešu valodas stiprināšanu diasporā, kā arī par nodrošinātu iespēju kārtot vispārēji atzītus latviešu valodas eksāmenus ārpus Latvijas. Darba grupa pievērstu īpašu uzmanību latviešu valodas apguves plašākām iespējām tiem Latvijas valstspiederīgajiem, viņu ģimenes locekļiem un bērniem, kuri ir nolēmuši atgriezties Latvijā un kuru valodas zināšanas rada problēmas iekļauties Latvijas skolu sistēmā un darba tirgū.
DKP sēdes dalībniekus klātienē uzrunāja diasporas organizāciju vadītāji informējot par organizāciju paveikto šogad un plāniem 2023. gadam. Klātesošie tika informēti par Pasaules latviešu zinātnieku kongresu 2023. gada 27., 28. un 29. jūnijā Rīgā, kas pulcēs arī diasporas zinātniekus no visas pasaules, 2023. gada 5. jūlijā ieplānoto Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, forumu Spotlight Latvia 2023. gada 21. un 22. septembrī Bostonā, ASV, kā arī par XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem un diasporas iesaisti un aktīvu līdzdalību šais svētkos.
Sēdes laikā tika apspriestas diasporas politikas prioritātes 2023. gadam: diasporas jaunatne un jaunatnes iesaiste; remigrācijas procesa koordinācija un latviešu valodas stiprināšana; diasporas iesaiste Latvijas valsts attīstībā un Latvijas valsts starptautiskās atpazīstamības veicināšanā. Nākamā Diasporas konsultatīvās padomes sēde ir paredzēta 2023. gada 3. martā. (Informāciju sagatavoja PBLA pārstāvniecība. Izmantoti Saeimas preses dienesta un Ārlietu ministrijas informatīvie materiāli.)