Ieskats XV Dziesmu un Deju svētkos Toronto, Kanadā. Ekumēniskais dievkalpojums
XV Dziesmu un Deju Svētkus Toronto, Kanadā, Ekumēniskajā dievkalpojumā Sv. Jāņa baznīcā, 7. jūlijā, plkst. 10.00. piedalījās Toronto un apkārtnes mācītāji, kā arī īpašie viesi: Archibīskape Lauma Zušēvica, māc. Pauls Barbins (Klīvlanedes latviešu baptistu draudze). Sprediķi lasīja diakons Imants Miezis no Īrijas.
Dievkalpojumu kuplināja Ogres koris, Latvija un Sv. Jāņa draudzes, Toronto ansamblis.
Diakona Imanta Mieža sprediķis
7.jūlijā, 2019.gadā Toronto, Kanada.
Evaņģēlija lasījums Lūkas ev. 5.1-11.
“Meistar, mēs cauru nakti esam strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es gribu tīklu izmest.”
6 Un, to darījuši, tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls plīsa.
7 Un tie meta ar roku saviem biedriem otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tikko negrima.
8 Sīmanis Pēteris, to redzēdams, krita Jēzum pie kājām un sacīja: “Kungs, aizej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.”
________________________________________________________
Apustulis Pāvils rakstot vēstules saviem draugiem Romā, Grieķijā, tagadējās Turcijas teritorijā, Sīrijas teritorijā tur esošajām ticīgo kopām vienmēr iesāka ar vārdiem: Miers jums no Dieva mūsu Tēva un no mūsu Kunga Jēzus Kristus. Arī Kristus Apvienotās latviešu luterāņu draudzes Īrijā vārdā es jums saku – miers Jums visiem no Dieva! Miera vēlējumi Jums no Jēzus Kristus. Jo ko gan labāku es jums visiem varētu vēlēt?
————————————————————————————————————-
Meklējot pamatu, kad mūsu ģimene pārcēlās uz dzīvi Īrijā, mums likās, ka tas ir mūsu plāns. Bija nepieciešams izdzīvošanas pamats. Tobrīd likās, ka Dievam ar to nav nekāda sakara. Vien nojausma un mātes dotā svētība bija viņas izteiktajos vārdos. “Brauc dēls, es tev dodu savu svētību”. Tajā laikā, 13 gadus atpakaļ man Dievs, baznīca, svētība, Bībele, Kristus – tie bija vien kādi neskaidri jēdzieni. Tādi, saprotams, ar kuriem nedrīkst spēlēties, tomēr ne īsti skaidri, ne īsti izmantojami. Svētas, neizteiktas lietas, kas ieliktas tevī, bet kuras tu nemāki izmantot.
Es pieļauju, ka ne es vienīgais tāds. Tāds, kuram šīs garīguma lietas, nojausma, apziņa, kaut kas, ko ome, mamma vai tētis ir stāstījuši, bet kas līdz galam nav skaidrs. Dievs. Garīgums. Ko ar to darīt? Kā to izmantot? Ko man tas dos? Dos vai atņems laiku?
Latviešiem diasporā ir tik daudz pienākumu – mācības, darbs, ģimene, bērni, draugi, skola, latviešu skola, latviskas nometnes, koris, dejošana… un latvieši žonglē ar visām šīm bumbiņām, vairāk vai mazāk virtuozi metot tās gaisā, ķerot. Gadās, ka kāda nokrīt zemē, gadās, kāda saplīst. Kaut kam nepaliek laika… Un atkal kāda nokrīt zemē. Un šķiet kur tad nu vēl viena bumbiņa – Dievs un Kristus un saprotams ir jālasa Bībele, un tad jāapmeklē baznīca svētdienā. Vienīgā brīvā diena. Šķiet, netvar tikt galā ar to visu. Vēl viena lieta – un tas jau būs par daudz. Visam nepietiks laika. Vai tas ir tā?
Ejot pa dzīves ceļu satiekam cilvēkus. Gan tādus, ar kuriem kopā var dalīt gan priekus gan bēdas. Gan tādus ar kuriem nav tik viegli. Jūs jau ziniet, kā tas ir. Nekā jauna. Tas tā ir. Tas tā ir visiem. Dievs mīl humoru, un reizēm Viņš tavā dzīves ceļā noliek tev kādu cilvēku. Latvieti. Lai tu mācītos cienīt lai mācītos saprast, ko tas nozīmē. Bieži uzvirmo emocijas, kādai no žonglējamām bumbiņām gravitācija ir lielāka nekā citām… Jo vienam krūzīte, skatoties no augšas tā ir apaļa, savukārt tam, kurš no sāniem skatās – taisnstūris. Tas ir par to, kā neesot uz viena, vienāda vai vienota pamata, vienu lietu var dažādi saprast.
————————————————————————————————————-
Kur ir tas sāls? Kā nodzīvot šo dzīvi laimīgi, jēgpilni. Piepildīti. Vai ir kāda recepte?
Šodienas evanģēlija lasījumā ir stāsts kā ļaudis vēlējās klausīties Kristus vārdus – spiedās, drūzmējās, Jēzum nācās pat laivā iekāpt. Kāpēc? Kas tur tāds bija, tik īpašs? Kā un kāpēc šie cilvēki tādā veidā izmantoja savu laiku? Vai tad citu lietu nebija ko darīt? Tas taču paņem laiku, klausīties – šajā gadījumā Kristu. Par Dievu – tur problēmu nav. Reti kurš cilvēks teiks, ka Dieva nav. Bet tiklīdz tu sāc runāt par Kristu… Jā, dažreiz pat lūdz nerunāt …
Kristus mācēja ar vienkāršiem, cilvēcīgiem vārdiem stāstīt par visdažādākajām lietām. Kristus attieksme pret cilvēkiem kļuva par manu paraugu. TIK VIENKĀRŠI! TIK SAPROTAMI!
Kristus stāstīja, kā izmantot laiku. Ka laiks ir kā valūta, ko nereti mēs par maz novērtējam, bieži, pat nelietderīgi izmantojam. Iespējams izrēķināt cik ir naudas, jā, to iespējams piepelnīt klāt. Varam saskaitīt cik ir draugu, mēs varam censties iegūt vēl vairāk draugus. Svarīgi un ļoti nopietni ir tas, ka neviens no mums nevar aprēķināt sava laika budžetu. Nav iespèjams laiku piepelnīt klāt. Neviens nevar laiku atgūt. Mēs varam tikai to izniekot vai – izlietot.
Gudri izmantots laiks ir apziņa, ka tev dotais laiks ir dāvana, kuru Dievs tev ir uzticējis. Dzīvot ar pateicību Dievam par katru dienu un iespēju, ko Viņš dod, bet tajā pat laikā pārdomāti skatīties uz priekšu un rīkoties. Gudri izmantots laiks ir lietderīgi izmantots laiks.
Dievs visu uz zemes ir radījis priekš cilvēka. Priekš tevis,manis. Priekš latviešiem arī. Vai saprotam, ka esot draudzībā ar Dievu – visa redzamā neaptveramā Visuma radītāju, vienīgi esot šajās, dzīvajās ikdienas attiecībās, iespējams pilnvērtīgi un jēgpilni dzīvot. Dievs mums ir uzticējis rūpēties gan par saviem tuvākajiem, gan par šo zemi, un visu kas uz tās. Dievs NAV palīgstrādnieks, kuru mēs varam komandēt, kuram varam norādīt, ko viņam būs darīt un ko nē. Dievs ir PIRMAIS. Tu un es esam pēc tam.
Es esmu Viņam pateicīgs par to, ka lai es to uzzinātu, Viņš, Dievs, sūtīja pasaulē savu Dēlu. Lai stāstītu. Lai rādītu ar savu piemēru, kā VAR DZĪVOT. Kādas var būt attiecības, ja tās ir Dieva svētītas. Nav brīnums, ka Jēzum spiedās klāt gan pieaugušie, gan bērni. Viņš prata visus uzrunāt.
VIEN DIVAS LIETAS, viņš uzsvēra – mīli Dievu, saki viņam paldies katru dienu, ka TU ESI. Tu esi Viņa radītais brīnuma darbs. Šajā laikā, Latvijā, Īrijā, Kanādā, jebkur, kur tu esi. Tā nav sagadīšanās, un tu neesi PĀRPRATUMS. Tu esi Dieva mīļais bērns. Mīli Dievu – viņš tev ir uzdāvinājis tavu laiku. Rīkojies ar to. Rīkojies atbildīgi. Rīkojies prātīgi. Par to nāksies dot atskaiti.
Un otra – mīli savu tuvāko kā sevi. Kā sevi pašu. Oooooo kur tas ir grūti. Zinu es, zināt to jūs. Reizēm tavs tuvākais ir tava ģimene. Reizēm cits latvietis – otrā pasaules malā. Teizēm – latvietis tepat blakus! Reizēm pat ne latvietis! Un tu pamani – dzīves ceļā Dievs tev noliek kādus cilvēkus. Tas nav tāpat vien. Ticiet man. Lai tu mācītos vispirms cienīt, lai tu mācītos mīlēt. Būt blakus, būt tam, kurš ceļ, nevis gremdē. Būt tam, kurš pirmais pasniedz roku. Patiesība ir tā, ka te bez KRISTUS vairs neiztikt. Bez viņa dotā spēka – tā pa īstam, tā no sirds – nesanāks. Jā, varbūt sanāks kādu brīdi – varam spēlēt teātri, bet to ļaudis ātri atpazīst. Apiet Kristu nekādi nevar.
Un… viņš vēl saka – mīliet savus ienaidniekus, tikai tā, šo pasauli jūs varat padarīt labāku. Tas ir kaut kas pārcilvēcīgs. Tas ir Kristus.
Vien divas lietas. Mīli Dievu. Cieni un godā savus līdzcilvēkus.
Mīļie, Kristus labajā vēstī, nav mistikas, un nav nekā nesaprotama. Te nav reliģija, tās sliktajā nozīmē. Kristus piemērs nav reliģiskas rāmis. KRISTUS DOD PATIESU BRĪVĪBU. Kristus savas dzīves laikā runājās ar bērniem, ar jauniešiem ar pieaugušajiem, viņš bija sabiedrībā, viņš stāstīja stāstus, līdzības. Viņa stāstījumā, Viņa dzīves veidā Dieva radītie likumi ir saprotami vienkārši un skaidri. Tur nav nekādas mistikas, no kuras vajadzētu baidīties. Vai nesaprast. Kristus ir saprotams šodien.
Visbeidzot – tas ir pamats, uz kura stāv patiesi kristieši. 1.Kor 3:11. “Citu pamatu neviens nevar likt”, Kad uz šī skaidri saprotamā pamata – uz šī stiprā pamata būvējam – ķieģelīti un vēl ķieģelīti, un tad vēl… Būvējam savas dzīves ēku. Un tad, kad māja ir gatava, to nespēj aizskalot nekādas straumes vai vēji. Pamats ir stiprs. Pamats ir visstiprākais. Jo tas ir Dieva dotais, Dieva paredzētais pamats cilvēka dzīvei.
Katrs mēs dizainējam savu ēku. Pēc izskata, pēc mērķiem. Pēc izmēriem. Varbūt – pat pēc pielietojuma. Vienam no mums mūzika ir tuva, citam dziesma. Kādam ir talants dejot, kadam gleznot vai dzejot. Cits māk uzcept fantastiskus pīrāgus, varbūt visgaršīgākās rabarberu plātsmaizes. Kāds uz fasādes uzraksta – LATVIETIS!
BET!!! Svarīgi ir, lai tavi tuvākie tur – tavā ēkā, tavā tuvumā jūtas labi. Lai jūtas mīlēti. Lai jūtas cienīti. Lai viesi ir mīļi gaidīti. Lai skan mūzika, lai skan dziesmas. Lai virpuļo dejas. Lai nekad nepietrūkst neviena laba vārda no visiem labajiem vārdiem – šajā – tavā ēkā.
Dievam par godu, līdzcilvēkiem par svētību!
Pamats IR vissvarīgākais. Draudzība ar Dievu, viņa svētība. Iespējams, esi cīnījies ilgu laiku, kā šie zvejnieki, un nav bijis rezultāta… Viss pa tukšo, nu tā, gandrīz pa tukšo. ŽONGLĒ ar visu kas tev ir… un tik bieži nesanāk… .
————————————————————————————————————————-
Klau!!! Pamēģini kā šie zvejnieki – ar Dieva palīdzību un svētību. Pamēģini. Hmmm, nu jā, lūdzu neizbīsties kā Pēteris, kad tu reāli ieraugi, kad tas notiek tavā dzīvē! Tad kad Dievs svētī!
Es jūs iedrošinu – Dievs – draugs, darbabiedrs un TĒVS. Draugs Kristus, kurš atdeva savu dzīvību manā vietā, manu nepareizību, nemīlestības, nedraudzības dēļ. Kristus mācība – skaidra, saprotama, ikdienā lietojama. Ik brīdi praktiski lietojama, ne svētdienā, nē.
Katru brīdi. P R A K T I S K Ā K R I S T I E T Ī B A. Es jūs iedrošinu – mācamies izmantot visdārgāko kas mums ir – Dieva dāvināto laiku. Mācamies atklāt sevī un pilnveidot Dieva dotos talantus. Ja ir PAMATS, tad ir nākotne – ne vien šeit uz zemes dzīvot pilnvērtīgu jēgpilnu dzīvi, bet arī pēc šīs dzīves. Mūsu Tēva namā ir daudz mājvietu, ka Kristus ir sagatavojis tiem, kas ir Viņa bērni, to labo, ko neviens nevar pat iedomāties. Tam ticu. Tas – tikai ateicoties Kristum, Dieva dēlam.
Tas ir tas, mīļie, kāpēc es šeit stāvu. Tāpēc, ka skaidri redzams, tas BIJA DIEVA PLĀNS, ka atbraucu uz Īriju. Ka Dievs Īrijā atrada mani. Ka varu mācīties kā prezentēt Dievu un viņa dēlu Jēzu Kristu. Latviešiem Īrijā un jebkur, kur Dievs vedīs. Ka varu mācīties, lai Jums to pastāstītu, lai jūs iedrošinātu.
Un tajā nav nekādas mistikas. Vien Dieva, no pasaules radīšanas dotais pamats. Cienīt, mīlēt, godāt. Būt cilvēkam, būt blakus priekos un būt blakus arī skumjos brīžos. Es iedrošinu – atrodi laiku klausīties ko Kristus saka. Atrodi laiku lasīt LABO VĒSTI – Bībeli. Arī tev būs dzīves pamats. Un tad būvē!!! Un tad – visticamāk nevajadzēs žonglēt ar visu kas tev ir dārgs.
————————————————————————————————————————-
Mūsu dzīve ir sākusies, tā nebeigsies. Tā turpināsies, arī citā dimensijā. Daudz man ir draugu šeit, šajā dievnamā. No visām pasaules malām. Austrālijas, Amerikas, Kanādas, Latvijas, Zviedrijas un citām valstīm. Un kā šodien varu būt laimīgs ar Jums kopā, kopā šodien, Kanādas XV dziesmu svētkos, un cik Dievs vēl ļaus, darīt Dieva svētītas lietas cilvēku, latviešu labā – tā vēlos ikvienu no jums satikt arī pēc šīs dzīves. Tā ir mana viskarstākā vēlēšanās.
Lai miera un mīlestības Dievs mums visiem uz to palīdz. Āmen