PBLA ar ikgadējo balvu godina bijušo Valsts prezidenti un viņas dzīvesbiedru

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) balva 2022. gadā piešķirta Latvijas Valsts prezidentei (1999 – 2007) Vairai Vīķei-Freibergai un viņas dzīvesbiedram Imantam Freibergam par ilggadēju ieguldījumu nacionālpolitiskajā un sabiedriskajā darbā trimdā un Latvijā, stiprinot valsts neatkarību un drošību, veicinot Latvijas atpazīstamību pasaulē un akadēmiskajā vidē.

Vaira Vīķe dzimusi 1937. g. 1.decembrī Rīgā. Padomju karaspēkam okupējot Latviju, viņas ģimene devās trimdā 1945. g. 1.janvārī un kā bēgļi nonāca Vācijā. Skolas gaitas prezidente uzsāka latviešu bēgļu nometnēs Herenvīkā un Lībekā, vēlāk franču pārvaldītajā Marokā. 1954. gadā ģimene izceļoja uz Toronto, Kanādā, kur V. Vīķe-Freiberga iestājās Toronto Universitātē, iegūstot B.A. (1958. g.) un M.A. (1960. g.) grādu psiholoģijā. Vēlāk Makgila (McGill) Universitātē Montreālā, viņa ieguva doktora (Ph.D.) grādu eksperimentālajā psiholoģijā.

No 1965. līdz 1998. g. Vairas Vīķes-Freibergas psiholoģijas profesores karjera veidojās Montreālas Universitātē (Université de Montréal), kur viņa pasniedza psihofarmakoloģiju, psiholingvistiku, zinātnes teoriju un eksperimentālās metodes, bet galvenie pētījumi bija vērsti uz atmiņas, valodas un prāta procesiem. Vienlaikus viņa veica pētījumus par latviešu tautas dziesmu semiotiku, poētiku un struktūru. Šajā darbības posmā sagatavotas vai publicētas 13 grāmatas, ap 160 rakstu, monogrāfiju un grāmatu nodaļu, sniegtas vairāk nekā 250 runas un zinātniski referāti angļu, franču un latviešu valodās, kā arī daudzas radio, televīzijas un preses intervijas. V. Vīķe-Freiberga ir Latvijas Rakstnieku savienības biedre (2004).

Latviešu sabiedrībā V. Vīķe-Freiberga darbojas kopš 1957. gada kā audzinātāja jaunatnes nometnēs, folkloras speciāliste un domātāja par latviskās identitātes un tautas izdzīvošanas jautājumiem, kā arī par Baltijas valstu politisko nākotni. 1998. g. jūnijā ievēlēta par emeritēto goda profesori Montreālas Universitātē, viņa atgriezās uz dzīvi Latvijā, atsaucoties uz aicinājumu kļūt par jaundibināmā Latvijas Institūta direktori un sākot šo darbu 1998. gada 19.oktobrī. Latvijas Republikas Saeima Vairu Vīķi-Freibergu ievēlēja par Valsts prezidenti 1999. gada 17. jūnijā uz četriem gadiem ar pilnvaru termiņa sākumu 8. jūlijā. 2003. gadā ar 88 balsīm no 96 viņa tika pārvēlēta uz otru pilnvaru termiņu.

Kopš stāšanās amatā prezidente starptautiskajā arēnā aktīvi aizstāvējusi Latvijas uzņemšanas nepieciešamību NATO un Eiropas Savienībā, Vaira Vīķe-Freiberga bieži uzstājas starptautiskās sanāksmēs. Runās lielu uzmanību viņa velta Eiropas vēstures dialogam, sociālām problēmām, morālām vērtībām un demokrātijas stiprināšanai.

Kopš 1960. gada jūlija precējusies ar Imantu Freibergu, kurš līdz 1999. gadam bija informātikas profesors Kvebekas universitātē Monreālā (UQAM) un kopš 2001. gada – Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācijas LIKTA prezidents. Imants Freibergs dzimis 1934. gadā Valmierā, bērnību pavadījis Jelgavā un Rīgā. 1944. gadā kopā ar vecākiem dodas bēgļu gaitās uz Vāciju, 1948. gadā nonāk Francijā, bet vēlāk pārceļas uz Toronto, Kanadā, kur iegūst savus BA un MA grādus inženierzinībās.

Imants Freibergs darba gaitas uzsāk IBM kompānijā Montreālā, kur vēlāk 1975. gadā McGill Universitātē iegūst doktora grādu datorzinībās. Šīs zināšanas viņš mūža gaitā ir pielietojis un pilnveidojis akadēmiskajā vidē Kanadā, Francijā, Anglijā, Marokā un visbeidzot arī Latvijā – Latvijas Universitātes Informāciju tehnoloģiju nodaļā, kā arī Valsts prezidenta kancelejā. Freibergu ģimene ir kopīgi strādājusi pie latvju dainu datoranalītikas, digitalizācijas, ievadīšanas datu bāzēs, kas nu ir pieejamas pētniekiem visā pasaulē elektroniskā formātā. Imants Freibergs ir līdzautors Vairas Vīķes-Freibergas pētnieciskajām grāmatām par latvju dainām “Latviešu saules dziesmas” un “Latviešu saules dziesmu indekss”.

Imants Freibergs dažādos veidos ir palīdzējis Latvijas Universitātei un Latvijas Zinātņu akadēmijai, par ko saņēmis Goda doktora titulu 1991. gadā. Viņš iespēju robežās piedalījies arī latviešu sabiedrības darbā – palīdzējis rīkot Pirmos latviešu Jaunatnes svētkus, dažādus seminārus un studentu korporāciju pasākumus. 2001. gadā Imantu Freibergu ievēl kā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) vadītāju. Viņš ir pārstāvējis Latviju dažādos starptautiskos pasākumos ANO un Pasaules bankas līmenī un palīdzējis savai dzīvesbiedrei godam veikt Latvijas Valsts prezidentes pienākumus.

PBLA valde ar šo balvu 2022. gadā no sirds pateicas Freibergu ģimenei par mūža darbu Latvijas labā, par latvietības un mūsu tautas dzīvesziņas veicināšanu un starptautiskās sapratnes sekmēšanu.

Ierosinājumus par PBLA balvas kandidātiem sniedz PBLA sastāvā esošo organizāciju valdes un to piešķir pēc PBLA valdes balsojuma. PBLA balvas laureātu izsludina un reizē ar diplomu šo balvu pasniedz Latvijas neatkarības pasludināšanas aktā 18. novembrī ik gadu kopš 1963. gada. To saņēmuši vairāki desmiti prominentu trimdas latviešu sabiedrisko darbinieku. Saņēmēju saraksts ir atrodams PBLA interneta vietnē https://www.pbla.lv/par-pbla/pbla-balva/.

(PBLA pārstāvniecība, Foto: Manstautastērps.lv)