PBLA valde tiekas attālinātā sēdē

Lai pārrunātu tuvākā laika darba plānus un koordinētu diasporas organizāciju centienus palīdzēt Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju, piektdienas, 11. marta, pēcpusdienā Pasaules brīvo latviešu apvienības valde tikās attālinātā Zoom sēdē. Sarunā piedalījās visu PBLA dalīborganizāciju vadītāji un pārstāvji, kā arī Ārlietu ministrijas vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele.

Sēdi atklājot, janvārī darbu uzsākušais PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs uzsvēra, ka jaukais iepazīšanās laiks ar dalīborganizācijām ir beidzies. Manu “medusmēnesi”, darbu iesākot, strauji izbeidza Krievijas uzbrukums Ukrainai, teica P. Blumbergs. “Mums jāsāk strādāt, mums jāparāda, ka mēs ne tikai runājam un aicinām, bet arī darām. Būsim racionāli, bet arī drosmīgi, jo mēs kā neatkarīga diasporas organizācija kādreiz varam atļauties teikt un darīt vairāk (nekā valdība)”.

Visa PBLA valdes saruna noritēja Ukrainas notikumu ēnā. Arī vēstniece Elita Gavele uzsvēra Ārlietu ministrijas centienus atbalstīt Ukrainu dažādos veidos – kā politiski, tā arī ar palīdzības sūtījumu organizēšanu. Vēstniece uzsvēra, ka ministrijas diasporas nodaļai šajās dienās, kad Krievija tiek slēgta no iekšpuses informatīvi un no ārpuses ekonomiski, svarīga kļūst palīdzība latviešu diasporai Krievijā. Ar PBLA palīdzību un Kultūras ministrijas finansiālo atbalstu uz Maskavu nosūtīts Ārlietu ministrijas busiņš ar tautas tērpiem, šujmašīnu, stellēm, mūzikas instrumentiem un datoriem Augšbebru latviešu centram (PBLA no sava budžeta finansēja jaunu logu iegādi nesen ugunsgrēkā cietušajam Augšbebru latviešu namam).

Arī PBLA dalīborganizāciju vadītāji bija līdzīgās domās, ka Ukrainas jautājums ir kļuvis par darba galveno prioritāti. Viņi ziņoja par savu organizāciju dalību demonstrācijās, piketos un vēstuļu akcijās mītņu zemju vadītājiem ar aicinājumiem iestāties pret Krievijas agresiju un par stingrām ekonomiskajām sankcijām. Rezultātā PBLA valde pieņēma vairākus lēmumus Ukrainas sakarā. To starpā izveidot darba grupu, kas koordinētu PBLA darbu Ukrainas atbalstam, uzņemot kontaktu ar Pasaules Ukraiņu kongresu Toronto (Ukrainian World Congress), atbalstot Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbu, lai panāktu Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, kā arī lai aicinātu tautiešus ziedot Ukrainas atbalstam, un uzsāktu kampaņu, lai aicinātu tās Rietumvalstu kompānijas, kas pamet Krievijas tirgu, apsvērt iespēju atvērt savas pārstāvniecības Rīgā un abās citās Baltijas valstu galvaspilsētās.

Pēc ilgākām sarunām par Ukrainu, PBLA vadība pievērsās jautājumiem par PLEIF rīkošanu, sadarbību ar Kultūras, Izglītības un zinātnes ministrijām, kā arī PBLA darba kalendāra apspriešanai.

PBLA vadība un Ārlietu ministrija plāno Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) norisi 2022. gadā. Ārlietu ministrija lielā mērā finansiāli atbalsta PLEIF norisi.  Sarunā tika panākta vienošanās, ka šogad līdzekļi tiks novirzīti  Spotlight Latvia, kas 1. aprīlī notiks Losandželosā, tiks atbalstīts starptautiskajās institūcijās strādājošo latviešu profesionāļu forums 17. augustā un divi citi mazāki biznesa un uzņēmēju tīklošanās pasākumi, par kuru norises vietu vēl jāvienojas. Savukārt PBLA apņēmās gatavoties desmitajam – jubilejas PLEIF – 2023. gada vasarā, Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku norises laikā Rīgā. Valde lēma dibināt Ekonomikas darba grupu, kas gatavotos 10 gadu jubilejas ekonomikas un inovāciju forumam 2023. gadā.

Runājot par kultūras notikumiem, PBLA valde tika informēta, ka Ārlietu un Kultūras ministrijas maksimālo iespēju robežās atbalsta lielos kultūras pasākumus ārpus Latvijas – Dziesmu svētkus Minesotā, ASV, un Eslingenā, Vācijā. ĀM piešķir ap EUR 9000, bet KM – EUR 20 000 svētkiem Eiropā un Ziemeļamerikā. Arī izglītības nozarē turpinās valsts atbalsts diasporas skolām un izglītojošiem pasākumiem – nule kā izsludināts konkurss par EUR 82 000 latviešu skolām ASV, Kanadā, Austrālijā un Dienvidamerikā.

Kā svarīgs darba uzdevums PBLA tika izvirzīta gatavošanās 14. Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī. PBLA pārstāvniecība ir pieteikusies Sabiedrības integrācijas fonda atbalstam vēlēšanu informācijas projektam un plāno veselu pasākumu virkni tautiešu iesaistei. Sadarbībā ar Centrālo Vēlēšanu komisiju un citiem sadarbības partneriem tiek plānoti informatīvi pasākumi, materiālu apkopšana, interneta vietnes izveidošana, kandidātu debates un tamlīdzīgi pasākumi, lai panāktu vismaz 50 000 vēlētāju dalību ārpus Latvijas.

PBLA valde arī nolēma tikties klātienē Rīgā šī gada jūnijā.

Raits Eglītis
PBLA pārstāvniecība