PBLA pārstāvji tiekas ar Latvijas aizsardzības ministru, apliecina gatavību iesaistīties valsts drošības stiprināšanā
“Situācija ir ļoti nopietna, bet Latvijai tiešu draudu nav, tā piektdien, 11. februārī, attālināti tiekoties ar PBLA pārstāvjiem, vēstīja Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs bija aicinājis ministru uz sarunu par drošības jautājumiem šajā Latvijai tik saspringtajā laikā, kad Krievija ir pulcējusi vairāk nekā 100 000 karavīrus un lielu apjomu militārās tehnikas ap Ukrainas robežām un ar ultimātiem mēģina diktēt NATO sabiedrotajiem savus noteikumus Eiropas drošības jautājumos. Sarunā pulcējās PBLA organizāciju nacionālpolitiskā un informācijas darba veicēji, kas pārstāv dalīborganizācijas NATO dalībvalstīs – Amerikas latviešu apvienība (ALA), Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā (LNAK) un Eiropas latviešu apvienība (ALA), kā arī Apvienotās Amerikas Baltiešu komiteju (JBANC), lai informētu aizsardzības ministru par PBLA dalīborganizāciju veikumu valsts drošības stiprināšanā un uzklausītu ministra domas par to, kā diasporas organizācijas varētu efektīvāk iesaistīties valsts drošības aizsargāšanā.
Blumbergs pateicās ministram Pabrikam par gatavību satikties ar PBLA šajā valstij tik saspringtajā situācijā. Ievadot sarunu, viņš uzsvēra, ka PBLA dalīborganizācijas un latviešu kopienas ārvalstīs ir satrauktas par Krievijas agresīvo politiku un ir gatavas iesaistīties, lai noturētu NATO valstu vienoto un nelokāmo nostāju iepretim Krievijas draudiem. Valsts drošība un neatkarība, līdz ar latvisko kultūru, izglītību un ekonomisko izaugsmi ir viens no četriem PBLA darba stūrakmeņiem, uzsvēra P. Blumbergs.
Aizsardzības ministrs savā uzrunā, daļēji jokojot, salīdzināja PBLA ar NATO. “Kādam var šķist, ka laiks ir pagājis, organizācija sevi izsmēlusi, paaudzes mainās, darbs padarīts, bet atkal redzam, ka NATO atkal ir svarīga un neaizvietojama organizācija un tāpat tas ir arī ar PBLA,” teica ministrs. Viņš ziņoja, ka ministrija gatavojas dažādiem notikumu attīstības scenārijiem, nepārtraukti stiprinot Latvijas bruņotos spēkus.
Paužot savu personīgo viedokli, A. Pabriks teica, ka, viņaprāt ar Krieviju var runāt tikai no spēka pozīcijām – sabiedrotajiem jāuzsver, ka rietumvalstis nevēlas karu, bet, ja Krievija to vēlas, tad NATO ir gatavi. “Pielabināšanās nepalīdz, tikai tāda stingra valoda Krievijai būs saprotama,” uzsvēra A. Pabriks.
Kā Aizsardzības ministrijas prioritātes ministrs uzsvēra, nepārtrauktu darbu pie bruņoto spēku kaujas spēju un iedzīvotāju patriotisma stiprināšanas. Ne vien armijai, bet arī Latvijas pilsoņiem Latvijā un ārpus tās ir jābūt skaidram plānam par to, kā rīkoties krīzes situācijā. Tieši tāpēc Aizsardzības ministrija strādā pie informatīva materiāla diasporai un aicināja PBLA iesaistīties to pilnveidošanā. Tāpat viņš arī minēja iespēju sadarbībai ar Jaunsargu organizāciju, uzsākot apmācību kursu vai nometnes diasporas jauniešiem, kur tiktu stiprināts jauniešu patriotisms un apgūtas elementāras militāras prasmes.
Sarunas laikā ministrs arī novērtēja diasporas līdzšinējo darbu, pārstāvot un stiprinot Latvijas valsti drošības jautājumos, savās mītnes zemēs un piedāvāja veikt dažus “mājas darbus”. Vienota izpratne starp sabiedrotajiem ASV un Eiropā vēl aizvien ir joma, kurā latviešu diasporas pārstāvju darbam ir nenovērtējama nozīme, uzsvēra A. Pabriks.
Amerikas latviešiem ministrs lūdza turpināt jau iesākto darbu pie ASV militārā finansējuma palielināšanas Baltijas valstīm. Lai arī ASV sniegtais atbalsts ir nozīmīgs, tas tomēr ir mazliet “par īsu”, teica ministrs, papildinot, ka pašreizējā spriedzes situācijā būtu jādomā par pretgaisa aizsardzības sistēmu un krasta aizsardzības raķešu iegādi. Savukārt runājot par ASV karavīru izvietošanu Latvijā, A. Pabriks uzskata, ka svarīgāk būtu nevis gaidīt Latvijā karavīrus skaitliskā izteiksmē jeb “boots on the ground”, bet aicināt atbalstīt Latviju ar specifiskām ASV armijas militārajām spējām un ierīcēm, kuras apkalpotu speciāli apmācītas militārās vienības.
Runājot par situāciju Eiropā, ministrs uzsvēra, ka papildus “zaļās enerģijas” un digitalizācijas kursam būtu svarīgi Eiropas Savienībai “nākt pretim NATO” un ļaut dalībvalstīm neieskaitīt izdevumus aizsardzībai, kas tiek veikti aizņemoties, kopējam budžeta deficītam. Tas ļautu mums palielināt militāros izdevumus un stiprināt aizsardzību, teica ministrs. Viņš arī pauda cerību, ka arī Vācija varētu mainīt savu atturīgo nostāju diskusijās un reālas militārās palīdzības jautājumos, rīkojoties izlēmīgāk un atbalstot kopējo Eiropas drošību.
Skatu no Vašingtonā bāzētās Apvienotās Amerikas baltiešu komitejas (JBANC) sniedza Karīna Rozena, kas ar Baltic American Freedom Foundation stipendiju šajā ASV baltiešu politiskajā apvienībā. Viņa uzsvēra, ka JBANC dažādās tikšanās reizēs un vēstulēs strādā pie tā, lai ASV un NATO valstis būtu vienotas atbildes reakcijā uz Krievijas agresīvo rīcību pie Ukrainas robežas. Notiek darbs, lai panāktu lielāku finansējumu Baltic Security Initiative šī fiskālā gada National Defense Authorization Act, kā arī lai nodrošinātu pieaugošu ASV militāro atbalstu Baltijas valstīm nākotnē. JBANC redzeslokā ir arī gaidāmā Trīsjūru iniciatīvas gala konference Rīgā un Eiropas enerģētiskā drošība, tai skaitā Nord Stream 2 projekta apturēšana. Tāpat JBANC seko notikumu attīstībai Baltkrievijā, it sevišķi Krievijas un Baltkrievijas armiju kopīgajām mācībām un 27. februārī plānotajam referendumam par izmaiņām Baltkrievijas konstitūcijā.
Sarunas dalībnieki pārrunāja arī to, kā stratēģiski “izmantot” gaidāmās apaļās jubilejas – ASV un Baltijas valstu diplomātisko attiecību simtgadi un 25 gadus kopš Baltic Caucus dibināšanas ASV kongresā, lai pievērstu uzmanību gan šīm gadadienām, gan ASV atbalstam Baltijas valstu drošībai. Tika pieminēts arī sekmīgais ALAs “Call to Action” projekts.
LNAK prezidents Andris Ķesteris pastāstīja par Kanadas baltiešu organizāciju darbību, veicinot Kanadas NATO karavīru uzturēšanos Latvijā, kā arī baltiešu un Austrumeiropas valstu koalīcijas akcijām Ukrainas atbalstam un protestiem pret Krievijas agresīvo rīcību saspīlējuma radīšanā. Savukārt Eiropas latviešu apvienības priekšsēde Justīne Krēsliņa informēja par ELA gatavību iesaistīties Latvijas drošības stiprināšanā, informēja par apvienības jauno vadību un prezidija sastāvu, kā arī pauda gatavību sadarboties ar PBLA, ALA un LNAK drošības jautājumos.
Sarunas dalībnieki arī pārrunāja ministra A. Pabrika martā plānotās vizītes Ziemeļamerikā un iespējas satikt tautiešus ASV un Kanadā.
Sarunā ar aizsardzības ministru piedalījās Pēteris Blumbergs, Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdis, Andris Ķesteris, Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā prezidents, Karīna Rozena, Apvienotā Amerikas Baltiešu komiteja (JBANC) pārstāve, Ingrīda Lūsis un Ēriks Lazdiņš, Amerikas latviešu apvienības pārstāvji JBANC, Justīne Krēsliņa, (Zviedrija) Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde, Lelde Vikmane, (Francija), ELAs kultūras nozares vadītāja, Laura Rītenberga-Kinder, (Vācija) ELA prezidija locekle, Andris Skrastiņš, (Beļģija) ELA prezidija loceklis un Raits Eglītis, PBLA izpilddirektors Rīgā.
Raits Eglītis
PBLA pārstāvniecība Latvijā