Pirmā rinda no kreisās:
Andrejs Ozoliņš (PBLA vicepriekšsēdis), Lauma Vlasova (KLK priekšsēde), Jānis Kukainis (PBLA valdes priekšsēdis), Dace Dārziņa (LAAJ prezidija priekšsēde), Dace Copeland (ALA priekšsēde), Andris Bērziņš (DLA valdes priekšsēdis)
Otrā rinda no kreisās:
Ints Rupners (LBF padomes priekšsēdis), Aleksandrs Budrēvics (LNAK priekšsēdis), Maruta Hoogland Krasta (RLA priekšsēde), Agra Asmus – Vāgnere (PBLA IP priekšsēde), Tija Krūmiņa (PBLA ģenerālsekretāre), Imants Purvs (LNAK pārstāvis), Šarlote Līduma (PBLA pārstāvniecības vadītāja v.i.), Andrejs Ritums (ZLCP vicepriekšsēdis), Tālivaldis Bērziņš (PBLA KF priekšsēdis), Jānis Mežaks (LNAK padomes loceklis), Jānis Grāmatiņš (ALA pārstāvis), Jānis Daliņš (LAAJ pārstāvis), Juris Mežinskis (ALA pārstāvis).

PBLA ar skatu nākotnē

Sēdes atklāšana

Šā gada 22., 23. un 24. oktobrī Rīgā Konventa sētā notika gadskārtējā Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēde.
Sēdes atklāšana bija kupli apmeklēta – par to liecināja gan draudzīgā drūzmēšanās pie lifta, kas veda uz sēdes atklāšanas telpu, gan tikai nedaudzie brīvie krēsli, kuru skaits ruka acīm redzami. Ar savu klātbūtni valdes sēdes atklāšanu pagodināja gan Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, gan Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. No ministriem bija ieradušies ārlietu ministre Sandra Kalniete, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks.
Svinīgo sēdes atklāšanu ievadīja Jelgavas Ev. Lut. Svētās Vienības draudzes mācītājs Ralfs Kokins, kurš savā īsajā uzrunā nolasīja rakstu vietu no apustuļa Pāvila vēstules filipiešiem 4. nodaļas. Mācītāja uzrunu caurvija doma par to, ka mums visiem ir jādzīvo atbilstoši īstenībai, kurā mēs dzīvojam. Jo tikai dzīvojot atbilstoši, nozīmē dzīvot praktiski un darīt patiesi. Ja šādi dzīvojam, tad mēs dzīvojam ar vislielāko realitātes izjūtu.
Pēc lūgšanas sekoja PBLA valdes priekšsēža Jāņa Kukaiņa uzruna, kurā viņš pastāstīja gan par PBLA pēdējo gadu veikumu īpaši sakarā ar lielo atbalstu Latvijas iestājai NATO, gan arī ieskicējot valdes sēdē pārrunājamo.
Pēc priekšsēža uzrunas tika dziedāta Latvijas valsts himna, kurai sekoja PBLA balvas pasniegšana Vilim Vītolam un amatpersonu apsveikumi.

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre savā apsveikuma runā vairākkārt atzīmēja, ka gan PBLA, gan Latvijas valdībai mērķis bijis vienots – iestāšanās NATO un ES. Šajā sakarā Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka vairs nevar dalīt “mūsu” un “jūsu” mērķus, jo tie ir kļuvuši kopīgi. Arī Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers savā uzrunā augsti novērtēja PBLA kā organizācijas neatlaidīgo darbu Latvijas ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Ārlietu ministre Sandra Kalniete pat uzsvēra, ka šāds rezultāts – iestāšanās NATO – varbūt nemaz nebūtu sasniegts, ja nebūtu tik atbalstoša un organizēta sadarbība ar Latvijas valdību, kāda bijusi šo mērķu sasniegšanai no PBLA puses. Sandra Kalniete arī uzsvēra, ka pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē Latvijas neatkarība ir vēsturiski nostiprināta. “Mūsu tauta atrodas nebijušā situācijā,” uzsvēra ārlietu ministre. Tomēr ministre arī atgādināja, ka ārpolitiski šis ir milzīgs izaicinājums Latvijai, tāpēc S. Kalniete savā uzrunā aicināja visas latviešu ārvalstu organizācijas diskutēt par to, kā ASV saglabāt un noturēt interesi par notikumiem Ziemeļeiropā. S. Kalniete aicināja arī latviešus līdz 2004. gada maijam būt īpaši modriem, jo kaimiņzeme Krievija ir sākusi pret Latviju vērstu veselu apmelojumu sēriju.
Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis savas uzrunas sākumā uzsvēra, cik pareizi ir nodziedāta Latvijas himna – enerģiski, ar skatu nākotnē. Viņš minēja, ka Latvijā svinīgos pasākumos himna bieži tiek dziedāta sērīgi, kā piestāvētu tikai atceres gadījumos. Ministru priecēja fakts, ka arī PBLA skats ir enerģiskas rīcības pilns un vērsts uz mūsu kopīgās Latvijas nākotni.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis aicināja pievērst arvien lielāku uzmanību patriotisko jūtu kopšanai, jo “ko gan mēs varam sagaidīt no tautiešiem, kas nezina, kas ir Lāčplēsis, dainas un brīvības cīņas”? Tieši patriotisko jūtu kopšanu ministrs uzsvēra kā svarīgāko izglītības jomā.
Ministru apsveikumus noslēdza īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks. Viņš pateicās Pasaules brīvo latviešu apvienībai, ka tā reiz samaksājusi viņam ceļu uz Latviju. Te, Latvijā, viņš arī ir palicis un nu, pateicoties tam, var strādāt un veicināt Latvijas valsts attīstību. Nils Muižnieks arī nosauca neskaitāmus ārzemju latviešus, kas patreiz ieņem nozīmīgus amatus Latvijā. “Repatrianti ir visur”, teica ministrs un minēja neskaitāmas organizācijas, tai skaitā , Latvijas Televīziju, Latvijas banku, Latvijas Nacionālo operu, ārlietu ministriju, Valsts cilvēktiesību biroju, Latvijas institūtu, NVO, laikrakstus “Diena”, “Dienas bizness”, Okupācijas mūzeju, advokātu birojus – vietas, kur pēc ministra vārdiem “iefiltrējušies un veiksmīgi integrējušies” tautieši no dažādām zemēm.
Ministru apsveikumiem sekoja bijušo priekšsēžu Gunāra Meierovica, Ulža Gravas un Oļģerta Pavlovska uzrunas, kā arī Okupācijas mūzeja izpilddirektores Gundegas Micheles apsveikums. Tika nolasīti arī neskaitāmie pa pastu saņemtie bijušo PBLA priekšsēžu un redzamu trimdas darbinieku laba vēlējumi.
Pēc svinīgās sēdes atklāšanas sākās spraigs PBLA valdes darba posms. PBLA valdes locekļi apstiprināja jauno valdes locekli Juri Mežinski (ALA) un iepazinās ar arī jauno PBLA Izglītības padomes vadītāju Agru Asmus – Vāgneri un jauno Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdi Intu Rupneru. PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis vēlreiz īsi runāja par iepriekšējā gadā paveikto, savukārt PBLA valdes locekļi augsti novērtēja ministru atzinību. Sekoja centrālo organizāciju zemju ziņojumi.

Centrālo organizāciju zemju ziņojumi

Amerikas latviešu apvienība (ALA)

Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēde Dace Copeland ziņoja par ALA informācijas un polītisko darbu. Īpaši aktīva aizvadītajā gada ALA bijusi uzturot ciešus sakarus un rakstot vēstules prezidenta Dž. Buša administrācijas pārstāvjiem, kā arī ASV likumdevējiem. ALAs pārstāvji arī vienmēr aktīvi tikušies ar Latvijas valdības pārstāvjiem, kas apmeklējuši Vašingtonu, ieskaitot Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu. Dace Copeland uzsvēra savu īpašo iespēju apmeklēt 2002. gada NATO galotņu konferenci Prāgā, kā viena no tikai 20 oficiālajiem novērotājiem.
Pagājušajā gadā ALA arī rīkojusi un financiāli atbalstījusi Latvijas Okupācijas mūzeja ceļojošo izstādi, kas notika vairāku ASV pavalstu kapitolijos. Izstādes atklāšanas ceremonijā piedalījusies gan Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, gan arī vairāki ASV kongresa locekļi.
ALA joprojām turpina nozares “Sadarbība ar Latviju” daudzus gadus kopto palīdzību Latvijas grūtdieņu atbalstam. Projekta ietvaros “Latvijas bērnu fondam” nosūtīti 64, 286 USD, un pabalstu ir saņēmušas 33 daudzbērnu ģimenes, bet stipendijas un pabalstu saņēmuši vairāk kā 50 studenti, bāreņi un bērni – invalīdi. Tāpat apvienība
aktīvi piestrādājusi pie ziedojumu vākšanas Brīvības pieminekļa atjaunošanai. Kopš 1998. gada caur ALA uz Latviju pārsūtīti gandrīz $ 300, 000.
Veiksmīgi tiek turpināts arī pirms vairākiem gadiem iesāktais ALAs organizētais braucienu projekts “Sveika, Latvija!” un “Sveika, dzimtene!”. Šogad braucienā piedalījušies ne tikai ASV dzīvojošie latvieši, bet arī tautieši no Kanadas. ALA arī aktīvi turpina iesaistīt jaunus biedrus.

Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ)

Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidija priekšsēde Dace Dārziņa ziņoja par aizvadīto gadu Austrālijā. Viņa ar prieku atzīmēja, ka pagājušajā gadā latvieši Austrālijā bijuši darbīgi. Kā piemēru, viņa minēja vairākas aktivitātes, kas notikušas ar LAAJ atbalstu – Kultūras Dienas, LAAJ Annas Ziedares Vasaras vidusskola, LAAJ Ārpusskolas nozares rīkotā bērnu vasaras nometne, LAAJ Akadēmiskā papildstudiju nozares nepārtrauktais darbs.
Lai arī Austrālijas latviešu skaits, tāpat kā citās zemēs, iet mazumā, kā pozitīvu iezīmi Dace Dārziņa minēja to, ka vēl joprojām pastāv rosīgas latviešu sabiedrības Adelaidē, Sidnejā un Melburnā un mazākā mērā Brisbanē, Hobartā, Pertā, Kanberā un Christchurch.
Dace Dārziņa uzsvēra to, ka pašreizējais LAAJ prezidijs uzskata, ka latviešu izglītības un kultūras jautājumi ir vissvarīgākie. LAAJ prezidija priekšsēde atkārtoti uzsvēra, ka dzīvojot ārpus Latvijas nevajag aizmirst arī pašiem rūpēties par latviskās izglītības, tradīciju un citu aktivitāšu kopšanu pašu sabiedrībā.
LAAJ organizējusi arī līdzekļu vākšanas akciju, kas tikai nule kā beigusies. Līdzekļu vākšanas mērķi šogad bijuši gan prezidija darba nodrošināšanai, gan Kultūras fonda darbam, gan Ģimenes atbalsta un koordinācijas centra darbībai Latvijā un jauniešu darbam.
Dace Dārziņa arī uzsver, cik svarīgi ir, ka Austrālijas plašākā sabiedrība zina par latviešu kopienu, tāpēc LAAJ prezidija priekšsēde reprezentē apvienību un to popularizē vietējā Austrālijas sabiedrībā un vietējās organizācijās, piemēram MEC ( multikulturālās izglītības komiteja), ESB (Etnisko skolu pārvaldē) CISME (Centre for International Studies and Multicultural Education), SAMEAC (Dienvidaustrālijas etnisko lietu birojs), Dienvidaustrālijas Forumā, Migrācijas muzejā un citur. Citi prezidija locekļi tāpat ir aktīvi Austrālijas plašākā sabiedrībā.

Latviešu nacionālā apvienībā Kanadā (LNAK)

Par Latviešu nacionālās apvienības Kanadā darbību informēja LNAK priekšsēdis Aleksandrs Budrēvics. Viņš ziņoja, ka izpildot LNAK reprezentācijas darbu pats bieži piedalās lielāko organizāciju sanāksmēs un latviešu skolu izlaidumos. Aizvadītā gada laikā LNAK arī izveidojusi labu sadarbību ar Latvijas vēstniecību Otavā.
Sakarā ar referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, latviešu laikrakstos ticis publicēts raksts “Pa kuŗu ceļu iesim…?”, kuram atbalstu izsacījuši vairāk kā 45 labi pazīstami sabiedriskie darbinieki Kanadā.
Uz LNAK padomes ieteikuma pamata, tika uzsākta darbība par “Latviešu sabiedrības izdzīvošanu Kanadā”, kuras pirmajā sanāksmē piedalījies ievērojams skaits sabiedrisku darbinieku ar savām domām un ierosinājumiem par šo tematu. Domājot par Kanadas latviešu sabiedrību nākotnē, LNAK valdes priekšsēdis sagatavojis referātu ciklu par tematu “Atstājiet novēlējumus latviešu sabiedrībai Kanadā”. Šajos referātos tiks iztirzātas iespējas un veidi, kā atstāt novēlējumus nākamām paaudzēm un atbalstīt latviešu organizācijas, pasākumus un baznīcas, kurām ir ienākumu nodokļu atlaides nummurs, lai latviešu līdzekļi nonāktu atpakaļ pie latviešiem
No LNAK nozarēm lielu aktivitāti izrādījusi LNAK kultūras nozare, kas pabalstījusi komponista Norviļa nošu grāmatas izdošanu, kā arī rīkojusi tikšanos ar bijušo Latvijas kultūras ministri K. Pētersoni, Nacionālās bibliotēkas direktoru A. Vilku un architektu G. Birkertu. Ar viņiem pārrunāti vairāki jautājumi, tai skaitā reto grāmatu kolekcijas dāvinājums Nacionālajai bibliotēkai.
LNAK izglītības nozare mācību gada laikā rīkojusi vairākus skolēnu konkursus – viens no tiem bijis sacerējumu konkurss “Mīli latviešu valodu!”. Kultūras nozare arī organizē skolotāju seminārus.
Savukārt LNAK polītiskā nozare sadarbībā ar Okupācijas mūzeju ir sagādājusi fotoizstādi par Genocīdu.

Rietumeiropas latviešu apvienība (RLA)

Ar ziņojumu par latviešu aktivitātēm Eiropā (RLA) iesāka Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) priekšsēdis Andrejs Ozoliņš. Viņš ziņoja par Okupācijas mūzeja ceļojošo izstādi “Latvija atgriežas Eiropā: no okupācijas līdz brīvībai”izrādīšanu Britu salās, kura vienu brīdi bijusi skatāma Londonā, Britu Parlamenta ēkā (house of Commons). Pēc A. Ozoliņam pieejamās informācijas, izstādi apskatījuši arī vairāki Lielbritānijas parlamenta locekļi.
Veicot LNPL priekšsēža darbu A. Ozoliņš rakstījis daudz vēstuļu par Latvijas uzņemšanu NATO. Tās sūtītas gan Lielbritānijas premjerministram Tonijam Blēram, gan britu parlamenta locekļiem, gan citām augstām amatpersonām. No LNPL aktivitātēm izceļama arī Izglītības nozare, kas rūpējas gan par Londonas un Notinghamas latviešu skolu darbību, gan valodas pulciņu organizēšanu.

Tālāk sekoja jaunās RLA prezidija priekšsēdes Mudītes Hoogland Krastas ziņojums par latviešu aktivitātēm Zviedrijā. Viņa pastāstīja, ka Zviedrijā ir aptuveni 1800 latviešu ģimenes, tomēr ne visas, kā gribētos, aktīvi piedalās latviešu sabiedrībā. Dažādu ziedojumu vākšanas akcijās iesaistoties tikai viena trešdaļa no tām, līdz ar to organizācijai nav lielu līdzekļu dažādu aktivitāšu veikšanai. Tomēr Zviedrijas latviešu centrālai padomei (ZLCP) ir speciāls fonds vasaras skolām. Kā priecīgu notikumu visai latviešu saimei, M. Hoogland Krasta minēja latviešu sabiedrībā aktīvās Lailas Freivaldes iecelšanu Zviedrijas ārlietu ministres amatā.

Eiropas ziņojumus noslēdza Latviešu kopības Vācijā padomes prezidija priekšsēdis Andris Zemītis. Viņš pastāstīja, ka mainījusies ir latviešu sabiedrība Vācijā, un līdz ar to arī latviešu organizāciju uzdevumi. A. Zemītis pastāstīja, ka Minsterē joprojām katru dienu darbojas birojs, tāpat tur tiek uzturētas trīs muzeja telpas, tomēr Vācijas latviešiem jāsāk aktīvāk domāt par vēsturisko mantu likteni.
A. Zemītis arī pastāstīja, ka latviešiem Vācijā pamazām attīstās sadarbība ar Vācijas Ārlietu ministriju, kura izstrādājusi programmu, kurā paredzēts tos latviešus, kas no Latvijas ieradušies strādāt Vācijā, iesaistīt Vācijas latviešu organizācijās. Tas ir kas jauns, tāpēc interesanti būs vērot, kā šī Ārlietu ministrijas iecere attīstīties tālāk. No Andra Zemīša teiktā izriet, ka patreiz sabiedriksi aktīvākie latvieši Vācijā darbojas Hamburgā, Minhenē un Ķelnes reģionā.

Dienvidamerikas latviešu apvienība (DLA)

Dienvidamerikas latviešu apvienības (DLA) valdes priekšsēdis Andris Bērziņš pastāstīja, ka ekonomikas un kreisi orientētās politikas dēļ, Dienvidamerikas latviešu sabiedriskā dzīve lielā mērā ir apstājusies. Dienvidamerikas latviešu apvienība patreiz nevar iesaistīties līdzekļu vākšanā, jo cilvēkus nodarbina izdzīvošanas jautājums. Andris Bērziņš arī minēja, ka latviešu dievkalpojumi notiek spāņu valodā, jo latviešu sabiedrība vairs nevar atļauties segt latviešu mācītāja uzturēšanās izmaksas. Kā priecīgu vēsti DLA valdes priekšsēdis minēja, ka vismaz visa DLA nauda no Venecuēlas, kur reģistrēta DLA, ir izvesta un drošībā, tomēr arī ļoti daudzi latvieši izbrauc no Dienvidamerikas, lai apmestos uz dzīvi lielākoties ASV, Floridas štatā.
Tā kā gan Venecuēlas, gan Peru, Bolīvijas, Argentīnas un Brazīlijas valdības patreiz ir ļoti kreisi orientētas, DLA valdes priekšsēdis nespēja prognozēt latviešu aktivitāšu tālāko likteni Dienvidamerikas kontinentā.

Krievijas latviešu kongress (KLK)

Krievijas latviešu kongresa (KLK) priekšsēde Lauma Vasova informēja par to, ka Krievijā patreiz ir tikpat kā neiespējami iegūt objektīvu informāciju par Latviju, jo Krievija pēdējā laikā izvērtusi plašu apmelojumu kampaņu pret Latviju. Tomēr Krievijas latvieši ir uzņēmīgi un paši sākuši rakstīt laikrakstiem. Ir gadījumi, kad latviešu raksti tiek publicēti, tāpēc Krievijas iedzīvotājiem šad tad pavīd arī informācija, kas balstīta uz faktiem, pretstatā oficiāli izteiktajiem Krievijas amatpersonu paziņojumiem un apgalvojumiem.
Krievijas latviešu kongress par galveno atzinis latviskās izglītības uzturēšanu un attīsītbu. Krasnojarskas pilsētas latviešu biedrība un Kurzemes Ozolaines ciems gatavi veidot savas latviešu skolas. Tā kā Krievijā nepieciešams visu latvisko izglītības programmu saskaņot ar attiecīgajām Krievijas valstiskajām institūcijām, kā arī ar vietējām pašvaldībām, šis process nav no vieglajiem, tomēr šos jautājumus formāli izdevies nokārtot. Rezulāts ir sekojošs – ar š.g. septembri Krievijā trīs latviešu skolu vietā strādā piecas. Trīs skolas ar PBLA un LELBA finansiālo atbalstu, divas ar Integrācijas fonda atbalstu. Diemžēl, Integrācijas fonda nauda dota tikai vienam gadam, tāpēc līdzekļu vākšanas jautājums joprojām ir ļoti aktuāls.
Lauma Vlasova arī pastāstīja, ka sasniegta pozitīva noruna ar Latvijas izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski par latviešu skolu finansēšanu, sākot no 2004. gada. Ja budžetā šis punkts tiks akceptēts, tas dos iespēju turpināt visus iesāktos izglītības projektus, kā arī atļauties sūtīt talantīgus latviešu izcelsmes jauniešus studēt uz Latviju.
Lai Krievijas iedzīvotājos radītu labvēlīgāku attieksmi pret latviešiem, šogad Jāņu laikā Krievijā notikuši Jāņu svinēšanas “paraugdemostrējumi”. Tas nozīmējis, ka latvieši teātra uzvedumā apkārtnes iedzīvotājiem rāda kā mūsu tauta svin šos svētkus. Šāda veida nacionālo svētku svinēšana Krievijā ir ļoti populāra un dod iespēju citām tautām ko uzzināt par blakus dzīvojošo tautību.
Krievijas latviešu kongress uz Dziesmu svētkiem aicinājis arī Krasnojarskas lielākā laikraksta korespondenti, kura vēlāk Krievijā publicējusi sēriju ļoti pozitīvu rakstu par Latviju dažādās jomās. Šis pagaidām ir vienīgais veids kā Krievijas latvieši var palīdzēt pārējiem Krievijas iedzīvotājiem saskatīt to, ka par Latviju, astšķirībā no Krievijas valdības, var būt arī pozitīvas atsauksmes pat no etniskajiem krieviem. Par saviem nākotnes mērķiem KLK uzskata latviskās izglītības uzturēšanu, Sibīrijas latviešu centra celtniecības pabeigšanu, Lejas Bulānas skolas saglabāšanu un Latvijas pašvaldību sadarbību ar atsevišķeim latviešu centriem Krievijā.

Iepazīšanās ar Vītolu fondu

Pēc centrālo organizāciju zemju ziņojumiem, PBLA valdes sēde turpinājās ar interesantu projektu darbību Latvijā iepazīšanos, PBLA komiteju ziņojumiem, kā arī PBLA atbalstīto projektu koordinatoru ziņojumiem.
Tā kā PBLA vienmēr atzinusi, ka liela nozīme Latvijas turpmākajai attīstībai ir izglītībai, PBLA valde ar lielu interesi uzklausīja Viļa Vītola un viņa dibinātā Vītolu fonda izpilddirektores Vitas Diķes stāstījumu.
V. Vītols pastāstīja, ka izveidojot Vītolu fondu, pamatdoma bijusi palīdzēt tiem spējīgajiem bērniem, kuru ģimenēm ir grūti saimnieciskie apstākļi, lai līdzekļu trūkums nebūtu iemesls, kāpēc spējīgi bērni neaiziet uz augstskolām. Vītolu ģimene fondā no personiskajiem līdzekļiem ieguldījusi 1 miljonu latu, taču fondu sākuši atbalstīt arī vairāki uzņēmēji un privātpersonas. Katra stipendija tiek nosaukta konkrēta ziedotāja vārdā, lai students zinātu, kas viņa mācības apmaksājis. Tas, ka šāds fonds ir ļoti nepieciešams redzams no tā vien, ka pagājušajā gadā fondam pienākuši 286 iesniegumi. Studentu atlase notiek pēc labi izstrādāta kontroles mehānisma. Tas ir gan tāpēc, lai pārliecinātos vai jaunieši patiešām nāk no trūcīgām ģimenēm, gan arī – jau pēc stipendijas iegūšanas, lai redzētu, ka jaunietis savu laiku tiešām velta mācībām. Ar katru gadu stipendiātu skaits pieaug. Ja iepriekšējā gadā, to bija pāri septiņdesmit, tad šogad stipendijas saņēmuši 133 studenti. PBLA valde nolēma nākamgad caur Vītolu fondu piešķirt stipendijas pieciem Latvijas studentiem.

Tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru

To, ka Vītolu fonds aizpilda ļoti būtisku nišu – Latvijas talantīgo, bet trūcīgo jauniešu tālākizglītošanu, apliecināja arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kurš piedalījās šajā valdes sēdes daļā. Vēlāk ministrs ar uzmanību uzklausīja PBLA valdes locekļu domas gan par nacionālpolītisko audzināšanu, gan par atgriešanos pie mūsu izcilo valodnieku Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbacha pareizrakstības. Ministru sevišķi interesēja arī latviešu valodas un latviskās tradīcijas mācīšana ārzemju latviešu skolās, par ko plašāk no PBLA valdes puses pastāstīja PBLA Izglītības padomes priekšsēde Agra Asmus – Vāgnere.
Runājot par valodnieku Kārļa Mīlenbacha un Jāņa Endzelīna veikumu, Agra Asmus – Vāgnere lūdza PBLA atbalstīt valodnieka Austra Graša izvirzīšanu Valsts valodas komisijā. Savā runā Izglītības padomes priekšsēde uzsvēra arī, cik svarīgi dzīvojot ārzemēs ir uzturēt skolas latviešu valodā. A. Asmus – Vāgnere pauda pārliecību, ka līdz ar latvisko skolu izzušanu, izzudīs arī ārzemju latviešu sabiedrība, kas tad sāks līdzināties angliski runājošiem interešu pulciņiem.
Reaģējot uz Agras Asmus – Vāgneres priekšlikumu par Austra Graša izvirzīšanu Valsts valodas komisijā, Kārlis Šadurskis minēja par valsts valodas aģentūras izveides projektu, kurā šī komisija varētu kalpot par padomi, un tajā būtu tikai loģiski iesaistīt arī trimdas latviešu valodnieku pārstāvjus. Ministrs arī pastāstīja, ka šai aģentūrai būtu divi pamatuzdevumi – rūpēties par valodas attīstību un par valodas apguvi.
Pēc ministra uzstāšanās, viņam ar PBLA valdi izveidojās draudzīgs dialogs.
LNAK priekšsēdis Aleksandrs Budrēvics vēlējās dzirdēt ministra domas par patriotisko audzināšanu, jo kā A. Budrēvics uzsvēra, skauti un gaidas trimdā patriotisko audzināšanu kopuši visus 50 gadus, tāpēc arī ārzemju latviešu paaudze ir izaugusi patriotiska. Savukārt LAAJ pārstāvis Jānis Daliņš vēlējās zināt, kas Latvijā ir atbildīgs par oficiālās valodas lietošanu, kā piemērus minot veidlapas un dokumentus.
Ministrs atzina, ka pašlaik Latvijā nav institūcijas, kas uzrauga šo procesu – tā ir katras iestādes atbildība.

Vēlāk sēdē vēl turpinājās diskusijas par nacionālo audzināšanu un tās lielo nozīmi. LNAK pārstāvis Jānis Mežaks uzsvēra nepieciešamību Latvijas skolās Latvijas vēsturi mācīt kā atsevišķu priekšmetu. J. Mežaks krasi iebilda pret patreizējo vēstures mācīšanas politiku Latvijas vispārizglītojošās skolās, jo Latvijas vēsture patlaban tiek mācīta kā daļa no vispārējās vēstures. Šajā sakarā tapa arī PBLA rezolūcija, kurā PBLA valde aicina Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt attiecīgu mācību programmu.

Tikšanās ar kultūras ministri Ingunu Rībenu un Kultūras fonda ziņojums

Trešā PBLA valdes sēdes diena sākās ar LR kultūras ministres Ingunas Rībenas ierašanos. PBLA priekšsēdis kultūras ministrei izteica pateicību, ka viņa vienīgā no ministriem piedalījās Lestenes brāļu kapu atklāšanā.
Kultūras ministre pastāstīja, kāpēc sākusi iejaukties politiskajā situācijā, pateicoties kam, viņa tagad arī atrodas šajā augstajā amatā.
Ministre pauda savu pārliecību, ka sirds kultūra un sirds izglītība izdarīs to, ko nespēj izdarīt augstas tehnoloģijas. Ministre uzvēra, ka tieši kultūra ir tā, kas palīdzēja cilvēkiem izdzīvot ziemeļos – joku plēšana bijusi viena no izdzīvošanas būtiskākajām sastāvdaļām. Tieši tāpēc ministre uzskata, ka kultūrai vajag īpašu statusu, jo tā jāieliek jau bērna šūpulī. Viņas moto ir: pagriezties ar seju pret Latviju.
I. Rībena pastāstīja, ko gada laikā ieņemot kultūras ministres amatu paveikusi, kā būtiskākos panākumus savā darbībā minot Nacionālās bibliotēkas jautājuma sakārtošanu un likuma par tautas nemateriālo mantojumu izstrādāšanu. Patreiz jau aktīvi tiekot apzinātas dažādas latviešiem raksturīgās prasmes un veidots prasmju saraksts. I. Rībena vairākkārt uzsvēra, ka mēs – latvieši, esam radītājsabiedrība un mums jāuzmanās no radītājsabiedrības kļūt par patērētājsabiedrību.
Ministre vēlējās arī uzzināt, ko kultūras jomā dara ārzemju latviešu organizācijas, tāpēc vārds tika dots PBLA kultūras fonda priekšsēdim Tālivaldim Bērziņam.

T. Bērziņš pastāstīja par PBLA un Latvijas Valsts arhīva kopīgi rīkoto konferenci, kas notiks nākamgad no 30. septembra līdz pat 2. oktobrim.
Konferences nosaukums “Kultūra, trimda, nacionālā identitāte”. Tās galvenie mērķi ir izvērtēt trimdas kultūras nozīmi latviskās identitātes saglabāšanā un tās vietu kopējā latviešu tautas kultūras bagātināšanā; apzināt trimdas kultūras vietu pasaules kultūras kontekstā un veicināt trimdas kultūras vēstures pētniecību kā Latvijā, tā ārpus tās.
Tālivaldis Bērziņš pastāstīja, ka interese piedalīties konferencē ir ļoti liela. Patlaban tai ir pieteikti vairāk nekā 75 referāti, kurus gan varētu iespiest konferences izdevumā vai ierakstīt kompaktdiskā, bet nav iespējam nolasīt divu vai pat trīs dienu ilgā konferencē. Tomēr referātu galīgā izvērtēšana notiks martā.
Kultūras ministre ar interesi noklausījās T. Bērziņa ziņojumu. Tikšanās nobeigumā viņa atzina, ka lai būtu laba attieksme pret valsti jāveido ir tādu valsti, kurā katram labi klātos.

Latvijas brīvības fonda (LBF) padomes sēde

LBF pārvaldes priekšsēdis Ints Rupners norādīja, ka Brīvības fonda līdzekļu plūsma jeb ienākumi ir par mazu, lai nosegtu PBLA budžeta vajadzības. To vēl joprojām nosaka vērtspapīru tirgus krīze. PBLA ir jādomā par jaunu līdzekļu avotu, ja valde nevēlas pārdot kapitāla daļas ar lieliem zaudējumiem. LBF pārvaldes priekšsēdis minēja pozitīvu tendenci, ka daudzi ārzemēs dzīvojošie latvieši ir atsākuši atstāt testamentus Latvijas brīvības fondam, kas dibināts, lai dotu līdzekļus PBLA darbam.
PBLA valde, kas reizē ir arī LBF padome atzina, ka turpmāk lielāka uzmanība jāpievērš LBF funkcijas izskaidrošanai savās mītnes zemēs, jo ne visiem zināms fakts, ka PBLA un LBF ir cieši saistīti.

Informācijas komitejas ziņojums
PBLA iepriekšējos gados daudz līdzekļu atvēlējusi Latvijas iestāšanās NATO, tāpēc tā bija ziņojuma galvenā tēma. Tā kā Latvija NATO ir uzaicināta, PBLA vairs neturpinās ieguldīt līdzekļus NATO vajadzībām, jo savu artavu šajā procesā ir devusi. PBLA valde ar gandarījumu secināja, ka šogad par PBLA veikumu bijusi redzama atzinība no dažādām ministrijām.
Kā nākotnē ļoti nepieciešamu Informācijas komiteja uzsvēra bukleta izdošanu par repatriāciju, jo kopš PBLA izdeva šādu informāciju “PBLA Forumā”, daudz kas ir mainījies.

Demogrāfijas darba grupas ziņojums
Demogrāfijas darba grupa atskaitījās par 2002. gadā piešķirtajiem līdzekļiem P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Perinatālās aprūpes centram, kā arī uzsvēra to, ka par grupas galveno mērķi tiek izvirzīta jaundzimušo mirstības samazināšana ārpus valsts galvaspilsētas. Līdztekus tam, notiek arī varbūtējo projektu apzināšana. Demogrāfijas darba grupas vadītājas Ēriks Krūmiņš, kurš sēdē nevarēja būt klāt, savā ziņojumā uzsvēra, ka mums joprojām ir cerību stariņš.
“Lai gan joprojām ik gadus mirušo latviešu kopskaits pārsniedz dzimušo kopskaitu, par vairāk kā 5,000 tūkstošiem, ir arī pozitīvas pārmaiņas. Pēc turpat 11 gadu nepārtraukta jaundzimušo skaita samazināšanās, sākot ar 1999. vērojams neliels jaundzimušo skaita pieaugums. […] Pozitīva ir arī parādība, ka palielinās tieši latviešu jaundzimušo procents. Ja 1987. gadā tikai 51% no zīdaiņiem piedzima latviešu mātēm, tad 2003. gadā tas ir jau sasniedzis 64% : Tātad latviešiem dzīvot griba tomēr ir lielāka un ar tendenci augt.
Tāpēc turpināsim savu palīdzības darbu šajā latviešu tautai kritiski nozīmīgā laukā !”, rakstīja Ē. Krūmiņš.

PBLA atbalstītie projekti un prioritātes
PBLA valde arī uzklausīja Latvijas transatlantiskās organizācijas (LATO) ziņojumu, par ko valdi informēja LATO priekšsēdētājs Toms Baumanis. Viņš pastāstīja, ka šī gada LATO mērķis bijis uzzināt, ko par NATO domā citu tautību iedzīvotāji. LATO rīkojusi seminārus, lai pārliecinātu citu tautību cilvēkus, kāpēc NATO Latvijai ir svarīga.
Ar NATO džipu tikuši organizēti dažādi braucieni uz laukiem, jo tieši tur ir liels informācijas trūkums. NATO džips braucis uz pilsētu tirgiem, pilsētu svētkiem, vietām, kur daudz pilsētas iedzīvotāju pulcējas vienkopus.
LATO arī mēģina strādāt ar avīzēm, vairāk gan latviešu, jo kā uzsvēra Toms Baumanis, krievu prese ne vienmēr ir lojāla Latvijai. Viņš arī pastāstīja par domu izveidot informācijas centru par NATO. Ļoti būtiski, pēc T. Baumaņa domām ir izstrādāt stratēģiju, kā Latvijai piesaistīt starptautiskos runātājus, jo esam nonākuši situācijā, kad daudzi uzskata, ka Latvija jau ir NATO un uz šejieni vairs nav jābrauc. Lai starptautiskie runātāji vēl joprojām būtu ieinteresēti šeit ierasties uz konferencēm, LATO meklē jaunas iespējas, kā piesaistīt viņu uzmanību. Šogad LATO uz Latviju aicina Baltkrievijas opozīcijas pārstāvjus, kuri šeit tiks apmācīti gan kā darbojas NVO, gan arī mācīsies angļu valodu. Tā, caur Latviju arī NATO ideja var tikt izplatīta tālāk uz valstīm, kurās tas var šķist tikai tāls sapnis.
Runājot par cittautiešu zemo informētības līmeni par NATO, Toms Baumanis valdei parādīja arī tikko iznākušu grāmatu “NATO un drošība Latvijā”. Tas ir pirmais šāda veida mācību materiāls krievu valodā, kas atspoguļo NATO vēsturi, alianses mūsdienu aktualitātes, kā arī Latvijas virzību uz šo organizāciju. Grāmatas izdošanu atbalstījusi LR Ārlietu ministrija. Grāmata izdota arī latviešu valodā. LATO saskata savu darbību pēc Latvijas pievienošanās NATO. Tad organizācijas varētu pievērsties tādām problēmām kā profesionālas armijas izveide u. tmldz.

PBLA valde noklausījās latviešu valodas skolotājas Gundegas Krakopas ziņojumu, kurā viņa pastāstīja par savām latviešu valodas skolotājas gaitām Venecuēlā un izteica gatavību doties mācīt latviešu valodu uz Brazīliju. PBLA valde ar interesi noklausījās Gundegas Krakopas ziņojumu, kas tika papildināts ar dažādām fotogrāfijām. PBLA valde nolēma šim mērķim piešķirt 4000 ASV dolāru, kas segtu G. Krakopas ceļa izdevumus un uzturēšanos Brazīlijā pirmajos mēnešos. Noslēdzoties ziņojumam, daudzi PBLA valdes locekļi atzina, ka būtu labi, ja latviešu valodas skolotājas no Latvijas brauktu arī uz viņu mītnes zemēm.

Vēlāk PBLA valde tikās ar Latvijas institūta vadītāju Ojāru Kalniņu, kurš pastāstīja, ka par pašreizējo Latvijas institūta juridisko statusu un nākotnē paredzamajām izmaiņām sakarā ar likumu par nevalstiskajām organizācijām, kas Latvijas institūta statusu var sašaurināt līdz ārlietu ministrijas departamenta līmenim. PBLA valdes augstu vērtē Latvijas institūta darbību, tāpēc pauda atbalstu Ojāram Kalniņam un nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Einaram Repšem, kurā uzsver, ka Latvijas institūtu vēlas redzēt kā koordinējošu institūciju, kas nosaka Latvijas tēla veidošanas prioritātes un vajadzības valsts līmenī.

Vēl PBLA valdes tika runāts par savas darbības prioritātēm nacionālpolītiskos jautājumos. Valdes locekļi vienojās, ka mītnes zemēs jāsūta protesta vēstules par katru apmelojumu. Tās būtu sūtāmas gan uz Krieviju, kas pēdējā laikā Latvijai izteikusi neskaitāmus apmelojumus, gan arī savu zemju valdībām. Tāpat ņemot vērā neskaitāmās pozitīvās atsauksmes par PBLA 2002. gada maijā rīkoto tieslietu konferenci, kā arī nepieciešamību ietekmēt korupcijas apkarošanu Latvijā, PBLA valde nolēma, ka tai būtu nepieciešams turpinājums. Tika runāts arī par nacionālo audzināšanu, jo beidzot ir pienācis laiks, kad cilvēki atzīst, ka tā nepieciešama, lai veicinātu nacionālo apziņu.

Par godu PBLA valdes sēdei Kanādas vēstnieks Latvijā Roberts Andrigo rīkoja pieņemšanu, kurā piedalījās ap 150 cilvēku gan no Latvijas, gan ārvalstīm.
PBLA valde nolēma, ka nākamā PBLA valdes sēde notiks 2004. gada rudenī.

Šarlote Līduma
PBLA pārstāvniecības vadītājas vietniece

2003. gada valdes sēdē PBLA pieņēma sekojošas rezolūcijas un lēmumus

Rezolūcijas:

1. Plašsaziņas līdzekļos un starptautiskās sanāksmēs nepārtraukti parādās Krievijas pārstāvju nepamatoti pārmetumi un apmelojumi par cilvēktiesību neievērošanu Latvijā, it sevišķi kā pret krieviski runājošo minoritāti.
PBLA valde atzīst, ka šo notikumu ignorēšana un klusu ciešana nav pareizā rīcība.
PBLA valde aicina visas latviešu organizācijas un Latvijas valdību dokumentēt šos notikumus un pret tiem protestēt.

2. PBLA valde aicina Latvijas valdību pieprasīt no Padomju Savienības pēcteces – Krievijas Federācijas – Latvijas un pārējo Baltijas valstu okupācijas fakta atzīšanu.
Aicina uzsākt aktīvu darbību, lai nosodītu Padomju Savienības izdarītos noziegumus, kas veikti PSRS komūnistu partijas vadībā. Starptautiskai sabiedrībai vajag nosodīt šos noziegumus, tāpat kā nosodīti nacistu noziegumi.

3. Patriotisma pamatā ir tautas vēsturiskā apziņa. Lai to pilnībā attīstītu, latviešu tautas vēsture skolās jāmāca sistēmātiski kā patstāvīgs priekšmets, nevis kā daļa no pasaules vēstures, piešķirot tam pienācīgu stundu skaitu.
Aicinām Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt attiecīgu mācību programmu.
Nepieciešamajā pārejas posmā Izglītības un zinātnes ministrijai jānosaka obligātās Latvijas vēstures vielas apjoms un stundu skaits.

4. Okupācijas apstākļos latviešu valoda smagi cieta. Okupācijas sekas vēl tagad vājina latviešu valodas pamatus. PBLA valde aicina Latvijas kultūras darbiniekus, zinātniekus un plašsaziņas līdzekļu darbiniekus meklēt iespējas, lai pārvarētu latviešu valodas degradēšanas sekas, un novērtēt mūsu ievērojamāko valodas zinātnieku Kārļa Mīlenbacha un Jāņa Endzelīna pētījumus un atziņas, piemērojot tās vispārējās lietošanas praksē.
PBLA valde atkārtoti aicina Valsts prezidentes Latviešu valodas komisiju oficiāli atzīt Endzelīna pareizrakstības principus, lai šo rakstību atkal mācītu skolās un lietotu publikācijās. Tāpat lūdzam komisiju gādāt, lai tiktu kopta pareiza latviešu valoda runā un rakstos, izskaužot citu valodu piesārņojumus.

5. PBLA valde atzīst, ka korupcija ir liels ļaunums, kas kavē Latvijas valsts polītisko un saimniecisko attīstību un nomelno Latvijas tēlu. PBLA valde apsveic pašreizējo valdību par tās korupcijas apkaŗošanas programmu un centieniem un sagaida konkrētus panākumus, piemēram, KNAB vadītāja apstiprināšanu un sekmīgas pretkorupcijas prāvas.
PBLA valde pilnīgi atbalsta šos centienus, lai valstī tiktu radīta juridiska drošība.

Lēmumi:

1. Novērtējot baltu filoloģes Dr. Rasmas Grīsles drosmīgo un ilggadēji neatlaidīgo latviešu valodas kopšanas darbu, kas pamatots mūsu ievērojamāko valodas zinātnieku Kārļa Mīlenbacha un Jāņa Endzelīna atzinumos, Pasaules brīvo latviešu apvienības valde piešķiŗ atzinības balvu Rasmai Grīslei.

2. Astoņus gadus PBLA ir atbalstījusi Ģimenes atbalsta un koordinācijas centru (ĢAKC). Tā kā ĢAKC funkcijas atbalstīšana būtībā ir valsts pienākums, kā arī vismaz daļa izdevumu būtu sagādājami ĢAKC pašam, PBLA valde izsaka pateicību ĢAKC darbiniekiem par līdz šim veikto darbu, bet neturpinās ĢAKC financēšanu.

3. PBLA valde atzinīgi novērtē pirms gada notikušo Tieslietu konferenci Dr. Juŗa Dreifelda vadībā, kas guva plašu atbalsi Latvijas juristu un polītiķu aprindās (pozitīvu un negatīvu). PBLA valde nolemj, ka ir nepieciešama notikumu attīstības analīze jaunas konferences ietvaros.

4. PBLA nolemj piešķirt piecas stipendijas Latvijas studentiem sadarbībā ar Vītolu fondu.

Foto no PBLA valdes sēdes atklāšanas

PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis

PBLA balvas ieguvējs Vilis Vītols

PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa un PBLA vicepriekšsēdis Andrejs Ozoliņš

ALA pārstāvis Juris Mežinskis un LAAJ prezidija priekšsēde Dace Dārziņa. Fonā dzejnieks Andrejs Eglītis

KLK priekšsēde Lauma Vlasova un īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks

Priekšā no kreisās: bijušais PBLA priekšsēdis Oļģerts Pavlovskis, LAAJ prezidija priekšsēde Dace Dārziņa un LBF padomes priekšsēdis Ints Rupners. Fonā ALA pārstāvis Jānis Grāmatiņš

PBLA vicepriekšsēdis Andrejs Ozoliņš sarunā ar ārlietu ministri Sandru Kalnieti

LNAK pārstāvis Jānis Mežaks un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

Uzrunu saka bijušais PBLA valdes priekšsēdis Gunārs Meierovics

Uzrunu saka bijušais PBLA valdes priekšsēdis Uldis Grava

Uzrunu saka bijušais PBLA valdes priekšsēdis Oļģerts Pavlovskis

Skats no PBLA valdes sēdes atklāšanas.
Pirmajā rinda no kreisās: Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Nils Muižnieks.
Otrajā rinda no kreisās: LNAK priekšsēdis Aleksandrs Budrēvics, LAAJ pārstāvis Jānis Daliņš, ALA pārstāvis Juris Mežinskis, LBF pārvaldes priekšsēdis Ints Rupneres un KLK priekšsēde Lauma Vlasova.
Fonā no kreisās: Oļģerts Pavlovskis, Ingrīda Meierovica, Gunārs Meierovics, Ojārs Celle

Skats no PBLA valdes sēdes aklāšanas.
Pirmajā rinda no kreisās: PBLA vicepriekšsēdis Andrejs Ozoliņš, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, ārlietu ministre Sandra Kalniete, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.
Otrajā rindā no kreisās: PBLA Izglītības padomes priekšsēde Agra Asmus – Vāgnere, LNAK pārstāvis Imants Purvs, ALA priekšsēde Dace Copeland, LAAJ prezidija priekšsēde Dace Dārziņa

Skats no sēdes atklāšanas.
Pirmajā rindā no kreisās PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers.
Otrajā rindā no kreisās: LAAJ pārstāvis Jānis Daliņš, ALA pārstāvis Juris Mežinskis, KLK priekšsēde Lauma Vlasova