Latvijas iestāšanās NATO – joprojām PBLA prioritāte.

No kreisās: PBLA valdes priekšsēža vietnieks, NATO darba grupas vadītājs Jānis Kukainis, Sallija Paintere, Latvijas vēstnieks Aivis Ronis,
PBLA valdes loceklis no Austrālijas Aivars Saulītis,
PBLA valdes priekšsēdis Andrejs Ozoliņš,
valdes locekļi no Austrālijas – Jānis Daliņš un Juris Ruņģis.

 

Kājās stāv PBLA valdes priekšsēdis Andrejs Ozoliņš, viņam pie labās rokas – NATO darba grupas vadītājs Jānis Kukainis, pie kreisās – Latvijas vēstnieks Aivis Ronis.

NATO projekti

Sēdes iesākumā valde tikās ar Latvijas vēstnieku ASV Aivi Roni, vēstniecības padomnieku Jāni Eichmani un “Downey McGrath Group, Inc” pārstāvi Salliju Painteri (Sally A. Painter) , kura ir padomniece sabiedriskās domas ietekmēšanai ASV par Baltijas valstu uzņemšanu NATO.

Sallija Paintere izvērtēja šogad paveikto un taktiku nākošajam darba posmam līdz 2002. gada novembrim, kad tiks izlemts jautājums par Latvijas izredzēm tik uzņemtai NATO. Kā līdz šim nozīmīgāko sasniegumu S. Paintere vērtēja Latvijas prezidentes vizīti ASV aprīļa beigās, kas izdevusies ļoti labi un ievērojami nostiprinājusi pozitīvu Latvijas tēlu ASV.

Latvijas vēstnieks ASV Aivis Ronis pateicās PBLA, Amerikas latviešu apvienībai un Apvienotai baltiešu komitejai par tālredzīgo rīcību, mērķtiecīgi sekmējot Latvijas uzņemšanu NATO. “Jūs esat bijuši un esat labi sabiedrotie Latvijai” vairākkārt uzsvēra vēstnieks, atzīmējot labo sadarbību un savstarpējo izpratni.

PBLA saņēma arī pateicību no Ministru prezidenta Andra Bērziņa par PBLA veikumu, sekmējot Latvijas uzņemšanu NATO. Andris Bērziņš ļoti atzinīgi novērtējis PBLA valdes lēmumu arī turpmāk aktīvi veicināt Latvijas uzņemšanu Ziemeļatlantijas aliansē, izsakot cerību, ka mūsu kopējais darbs jau nākamajā gadā vainagosies ar pozitīvu alianses lēmumu par Latvijas uzņemšanu.

PBLA valde savā sēdē nolēma turpināt tik pat lielā mērā ar līdzekļiem un savu darbu sekmēt šo procesu arī nākamgad, veltot tam vairāk nekā trešo daļu no sava 2002. gada budžeta (apmēram USD 185 000).

PBLA NATO darba grupas vadītājs Jānis Kukainis, Latvijas vēstniecības padomnieks Jānis Eichmanis un Apvienotās baltiešu komitejas izpilddirektors Kārlis Altau ir apceļojuši lielu daļu ASV pilsētu, lai vēl plašāk iesaistītu baltiešu sabiedrību ASV darbībā, kas veicinātu atbalstu Baltijas uzņemšanai NATO – rakstot vēstules saviem senatoriem un pārstāvjiem, zvanot viņu birojiem un apmeklējot personīgi.

ASV prezidents Džordžs Bušs ir izteicis savu atbalstu Baltijas valstu uzņemšanai NATO, savā uzrunā Varšavā sakot, ka vēlas redzēt NATO drošības joslu no Baltijas līdz Melnajai jūrai.

Tomēr par NATO paplašināšanos būs jābalso ASV Senātam un lēmuma pieņemšanai būs nepieciešamas 67 senatoru balsis, kā arī Tautas vietnieku nama atbalsts.

Tāpēc ikviens latvietis, igaunis un lietuvietis, kas ir ASV pilsonis, var ietekmēt savus vēlētos pārstāvjus par labu Baltijas valstu uzņemšanai NATO. 10. septembrī Baltajā namā tika iesniegti 25 000 atbalsta parakstu NATO paplašināšanai, kuru vākšanu koordinēja Apvienotā baltiešu komiteja. Pēc traģiskajiem notikumiem ASV 11. septembrī, darbība ir mazliet apstājusies, jo ASV koncentrējusies uz terora seku pārvarēšanu, taču, PBLA valdei tiekoties ar Valsts departamenta (State Department) Eiropas un Eirāzijas departamenta vadītāju Hezeru Konliju ( Heather Conley), NATO politikas darba grupas vadītāju Brentu Hārtu (Brent Hardt) un Ziemeļvalstu un Baltijas departamenta pārstāvi Vondu Delviju (Vonda Delawie), saņēmām apstiprinājumu, ka ASV nostāja NATO paplašināšanās jautājumā nav mainījusies un ir ļoti labvēlīga Latvijai.

PBLA NATO projektu vidū liela nozīme ir arī par PBLA līdzekļiem izveidotajai un uzturētajai mājas lapai www.expandNATO.org Tā veidota kā vienots informācijas avots, kurā apkopots viss par NATO. Tās aktuālās un visaptverošās informācijas dēļ to apmeklē vidēji ap 300 cilvēku dienā, bet svarīgu politisku notikumu laikā (vēlēšanas ASV utml.) pat vairāki tūkstoši, starp kuriem ir ļoti ietekmīgi politiķi.

Katru dienu sadarbībā ar Latvijas vēstniecību tiek sagatavots arī ziņu apskats NATO Enlargement Daily Brief (NEDB) par visu svarīgāko, kas pasaulē notiek NATO jautājumā un izsūtīts gandrīz 2000 parakstītāju visā pasaulē. Starp parakstītājiem ir ASV un citu NATO valstu amatpersonas, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu, daudzu valstu vēstniecības, tajā skaitā – vairākas Krievijas vēstniecības.

Aizsardzības darba grupa

Aizsardzības darba grupa izveidota 1991. gadā pēc toreizēja PBLA valdes priekšsēža Gunāra Meierovica ierosmes. Vispirms tajā apvienojās Vašingtonas apkārtnē dzīvojošie ASV Bruņoto spēku virsnieki un ASV Aizsardzības ministrijas ierēdņi, bet vēlāk pievienojās arī no citiem štatiem, tagad pārstāvot visus ASV Bruņoto spēku formējumus. Darba grupas locekļiem ir pieredze Korejas un Vjetnamas karos, Persijas līcī, tie absolvējuši augstākās ASV militārās skolas, daži komandējuši bataljonus un bijuši ASV militārie atašeji.

Darba grupas mērķis bija un ir atbalstīt Latvijas Aizsardzības spēku veidošanu demokrātiskas valsts garā – ar civilu pārvaldi un kontroli pār bruņotiem spēkiem, ar kvalificētiem virsniekiem un stratēģisku plānošanu. Desmit darbības gadu laikā ir rīkoti kursi Latvijā, darba grupas locekļi ir strādājuši Latvijas Aizsardzības ministrijā kā aizsardzības ministra padomnieki (Ilmārs Krasts, Ivars Kronītis), palīdzot izstrādāt Latvijas dalības plānus NATO, konsultējot bruņoto spēku reformas un dodot ieteikumus LR Aizsardzības ministrijas struktūrām.

Darba grupa visādā veidā atbalstījusi Latvijas militārpersonas, kas studējušas vai apmeklējušas kursus ASV, tāpat rīkotas dažādas konferences, sagādāts ievērojams daudzums dažādu dokumentu un izdevumu, palīdzēts ar to tulkošanu.

Aizsardzības darba grupa sākotnēji darbojās PBLA paspārnē. PBLA tās darbu atbalsta, sedzot darba grupas locekļu ceļa izdevumus. Viņu paveiktais darbs ir pašu brīvprātīgs ziedojums. Pārskatu par padarīto PBLA valdei sniedza Ilmārs Dambergs.

PBLA nākotnes darbība

Ievadot valdes sēdi ar lūgšanu, mācītāja Anita Vārsberga – Pāža teica, ka PBLA valde ir nākusi kopā, lai meklētu to patiesi svarīgo, kas visiem latviešiem svarīgs.

Tieši par to bija daudz diskusiju. Kas šobrīd ir vissvarīgākais? Laiki ir mainījušies, mainījusies latviešu sabiedrība gan ārzemēs, gan Latvijā. PBLA ir saņēmusi pārmetumus, ka tās darbība ir pārāk plaša. Mēģinot darīt no visa pa druskai, līdz galam un pilnīgi nevar paveikt neko. Bet uz ko koncentrēt spēkus? Domas par to dalās. Tā vietā, lai sašaurinātu un koncentrētu PBLA darbības mērķus Latvijā, daži valdes locekļi vēlējās tos vēl vairāk paplašināt, uzskatot, ka PBLA jāsekmē arī Latvijas lauku garīgā attīstība, vēsturiskās piemiņas saglabāšana un vides aizsardzības apziņas uzturēšana.

Valdes locekļi pārrunāja iespējas, kā labāk sadarboties ar Latvijas politiķiem un sabiedrību, kā un kādu informāciju izplatīt Latvijā un ārzemēs, kā veicināt domu izmaiņu svarīgos jautājumos.

Valde uzklausīja sava finanču padomnieka Raimonda Matisona analīzi par PBLA un Latvijas brīvības fonda (LBF) finanču stāvokli un perspektīvēm. PBLA ir jāizšķiras, vai tā savu darbību plāno ilgam laikam, taupot līdzekļus, vai arī, turpinot ievērojamus ieguldījumus dažādos projektos, sagaida līdzekļu trūkumu pēc dažiem gadiem. Valdes locekļi bija diezgan vienprātīgi, ka maksimāli aktīvi jādarbojas tagad un jāplāno konkrēti mērķi nākamiem desmit gadiem.

Kandidāts uz PBLA valdes priekšsēža amatu Jānis Kukainis iesniedza valdei savus apsvērumus par iespējamo PBLA darbības pārkārtošanu, aicinot izvērtēt PBLA mērķus un struktūru, valdes locekļu sastāvu, iespējas apvienot PBLA ar Latvijas brīvības fondu kā arī darbinieku daudzumu un izvietojumu. Viņaprāt, pusi no PBLA aktivitātēm būtu jāvelta ārzemju latviešu sabiedribas atbalstam. Piemēram, Austrālijā organizētās latviešu sabiedrības vidējais vecums saniedzis 77 gadus, nākamos gados aktīvo organizāciju locekļu skaits manāmi saruks. Arī citās zemēs ir līdzīgi, varbūt izņemot vienīgi ASV. Ir pienācis laiks lielāku vērību piegriezt pašai latviešu sabiedrībai ārzemēs, daudz aktīvāk sekmējot izglītības un kultūras darbu un piesaistot jaunatni.

Lai organizācijas darbību padarītu mērķtiecīgu, katram valdes loceklim vajadzētu noteikt konkrētus pienākumus un atbildību. Ja PBLA tiktu tik radikāli pārveidota, varētu arī apsvērt Austrālijas priekšlikumu, mainīt PBLA nosaukumu, jo izcēlums “brīvie” latvieši vairs neatbilst īstenībai. Faktiski PBLA ir ārzemju latviešu organizāciju apvienība.

Ņemot vērā visu augstāk minēto un demogrāfiskās pārmaiņas ārzemju latviešu sabiedrībā, PBLA izveidoja pārorganizēšanas komiteju, kas dos ieteikumus, iespējamai PBLA struktūras maiņai un darbības pārorganizēšanai.

Latvieši Krievijā

PBLA joprojām atbalsta latviešus Krievijā – jau 5 gadus apmaksājot latviešu skolotāju darbu Krievijas latviešu ciemos, atbalstot latviešu kultūras centra izveidi Augšbebros un citus projektus. No šī gada 1. septembra trīs skolas ir ieguvušas nacionālo skolu statusu Krievijā kā latviešu skolas. Tas noticis pirmo reizi kopš 30- tajiem gadiem, kad latviešu skolas Krievijā slēdza. Tas ir liels sasniegums.

PBLA valde uzklausīja Krievijas Latviešu kongresa priekšsēdes Laumas Vlasovas stāstījumu par Krievijas latviešu repatriēšanos un esošām problēmām – nepietiekamo atbalstu, lai repatrianti varētu integrēties Latvijas sabiedrībā. PBLA valde izteica nožēlu, ka 85% no Repatriācijas fonda līdzekļiem (apmaksā ceļa izdevumus, mantu pārsūtīšanu) saņem repatrianti no Rietumiem.

Pārrunājot pēdējās aktualittātes, Lauma Vlasova izteica savu sarūgtinājumu par Dzintras Gekas filmu “Sibīrijas bērni”, kura esot vienpusīga un ļoti sarūgtinājusi latviešus Krievijā.

PBLA valde pieņēma rezolūciju, izsakot savu nosodījumu par Naturalizācijas pārvaldes dažādo attieksmi pret latviešiem Rietumos un Austrumos. Saskaņā ar PIlsonības likuma pārejas noteikumiem “Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija notiek lidz 1995. gada 1. jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995. gada 1. jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības”. (Pilsonibas likums) Šis pants pieļāva dubultas pilsonības izveidošanos ārvalstīs dzīvojošiem cilvēkiem, kam bija vēsturiskas tiesības atjaunot Latvijas pilsonību. Pārejas noteikumiem izbeidzoties, neviens vairs nevar iegūt Latvijas pilsonību, neatsakoties no esošās.

Neskatoties uz to, ka šis pants vienādi attiecas gan uz Rietumos, gan Austrumos dzīvojošajiem latviešiem, Naturalizācijas pārvalde sūta vēstules Krievijā dzīvojošajiem latviešiem, kas šādā veidā kļuvuši par dubultpilsoņiem, un spiež viņus no Latvijas pilsonības atteikties. Arī tie Krievijas latvieši, kas repatriējas uz Latviju ar šo dubultpilsonību, tiek piespiesti, lai viņi Latvijā atbraukuši, no Krievijas pilsonības atsakās.

Nav runa par to, kāpēc viņiem vajadzētu saglabāt Krievijas pilsonību (maksājumi, dažādas juridiskas, mantiskas lietas), bet gan par to, ar kādām tiesībām viņiem šo iespēju atņem!

Šie cilvēki ir dzīvojuši PSRS, Krievija nav daudz brīvāka valsts – viņi ir iebaidīti un nepastāv uz savām tiesībām. Vai mēs varam iedomāties, ka kādam, kas būtu pārcēlies no ASV vai Kanadas, kaut ko tādu pieprasītu? Būtu liels tracis, cilvēki taču aizstāvētu savas tiesības, tāpēc arī neviens pat neiedomājas kau ko tādu darīt.

Pants, uz ko Naturalizācijas pārvalde pamatojas ir, ka LR pilsonību var atņemt, ja ” ar … dokumentiem ir apstiprināts fakts, ka attiecīgā persona ir ieguvusi citas valsts pilsonību”. (Noteikumi par Latvijas pilsonības zaudēšanas un tās atjaunošanas dokumentēšanas kārtību”, izdoti 1995. gada 20. jūnijā) Naturalizācijas pārvalde uzskata, ka Krievijā dzīvojošie latvieši ir pieņēmuši jaunu pilsonību – Krievijas. Patiesībā tā nav. Krievija ir pasludinājusi, ka ir PSRS mantiniece, visi Krievijā dzīvojošie automātiski saņēma Krievijas pases PSRS pases vietā, kas vairs nebija derīgas. Nevienam pat neprasīja, vai to vēlas. Krievija arī nemaz nevar dzīvot bez tās pases. Te nevar runāt par jaunas pilsonības iegūšanu.

Ir likuma gars un ir likuma burts. Tā ir šī likuma piemērošana ar ļoti negatīvu attieksmi pret Krievijas latviešiem. Šie PIlsonības likuma pārejas noteikumi tika pieņemti, lai likvidētu okupāciju un deportāciju radītās sekas, lai apliecinātu, ka Latvijai ir vajadzīgi tās piederīgie, plašajā pasaulē izkaisītie tautieši. Un kas tagad notiek, ta ir pilnigi pretēji un nožēlojami.

PBLA pārstāv visus ārpus Latvijas dzīvojošos latviešus, arī Krievijā. Tāpēc PBLA pienākums ir aizstāvēt viņu tiesibas, ja tie paši to nespēj.

Citi projekti un lēmumi

Valde apstiprināja jaunus valdes locekļus – Egilu Tanni un Juri Dreifeldu no Kanadas, Andri Zemīti no Vācijas un Andreju Ritumu no Zviedrijas. PBLA Finanču komitejā ievēlēja Uldi Sēju (priekšsēdis), Andreju Ozoliņu, Jāni Kukaini un Valdi Kārkli (padomnieks); Informācijas komitejā Juri Dreifeldu (priekšsēdis), Jāni Mežaku, Pēteri Blumbergu un Andreju Ozoliņu; Demogrāfijas komitejā Ēriku Krūmiņu (priekšsēdis), Juri Ruņģi un Juri Dreifeldu; Diasporas komitejā Laumu Vlasovu (priekšsēde) un Lindu Kovaļevsku; NATO komitejā – Jāni Kukaini (priekšsēdis), Uldi Sēju, Pēteri Blumbergu un Andreju Ozoliņu.

PBLA valde nolēma tuprināt atbalstīt Ģimenes atbalsta un koordinācijas centra (ĢAKC) darbību, demogrāfijas projektus, Latvijas Transatlantisko organizāciju (LATO), 3×3, Okupācijas muzeju, Brīvības pieminekļa atjaunošanas fondu, skolotājus Krievijā, Aizsardzības darba grupu un citus projektus.

Lai izteiktu savu atbalstu Okupācijas muzejam, kuram vēl joprojām nav drošas mājvietas Rīgā, valde pieņēma sekojošu rezolūciju: “PBLA valde atzīst Latvijas Okupācijas muzeja lielo nozīmi mūsu vēstures liecību saglabāšanā un vēsturiskās apziņas attīstīšanā, kā arī politisko nozīmi, sniedzot informāciju par mūsu tautas neseno vēsturi skolu jaunatnei, latviešu tautai un cittautiešiem.
Lai šos uzdevumus sekmīgi veiktu, Okupācijas muzejam jāpaliek tā pašreizēja vietā un ēkā, to paplašinot. Tam nepieciešams arī Latvijas valsts, Rīgas domes un sabiedrības atbalsts.”

PBLA valde izteica sevišķu atzinību savam bijušajam valdes loceklim Arturam Cipulim par PBLA 45 gadu darbības izstādes sagatavošanu Rīgā.

PBLA Izglītības padome plāno rīkot otro Izglītības darba sanāksmi Rīgā, lai pārrunātu vēstures materiālu izstrādāšanu un mācību metodes, kas piemērotas latviešu skolām ārzemēs. Sanāksme notiks ar zemju centrālo organizāciju un Latvijas Izglītības ministrijas līdzdalību.

PBLA atbalstīja PBLA Kultūras fonda ieceri kopā ar Valsts arhīvu 2003. gadā, Rīgā rīkot plašu konferenci un izstādi par trimdas latviešu kultūru.

PBLA nolēma turpināt meklēt iespējas rast kopīgu valodu ar Latvijas valodniekiem, lai panāktu latviešu valodas atgriešanos pie Endzelīna pareizrakstības.

Valde pārrunāja iespējas pieņemt Rīgā vēl vienu darbinieku, kas speciāli nodarbotos ar sekošanu Latvijas likumdošanai, apsvēra iespēju rīkot konferenci par tiesu sistēmas problēmām Latvijā, ārzemēs iznākošo latviešu laikrakstu financiālo situāciju un nākotnes izredzes.

PBLA valde vienojās, ka nākošā gada budžets nepārsniegs USD 500 000.

Nākošā PBLA valdes sēde notiks 2002. gada septembrī, Rīgā.

Linda Kovaļevska
PBLA pārstāvniecības vadītāja

PBLA valdes un LBF padomes gadskārtējās sēdes darba gaitas priekšlikums

Sēdes notiks 2001. gada 28. un 29. septembrī Rokvillē, Vašingtonas Latviešu ev. lut. draudzes telpās 400 Hurley Ave., Rockville, MD 20850.

Ceturtdien, 27. septembrī. Tikšanās ar Latvijas vēstnieku Aivi Roni un tikšanās ar ASV valdības pārstāvjiem Apvienotās baltiešu komitejas (“JBANC”) izkārtojumā – K. Altau.

Piektdien, 28. septembrī, pulksten 9.00

1.0 Atklāšana.
2.0 Gadskārtējā biedru sapulce – amatpersonu un jauno valdes locekļu apstiprināšana.
3.0 Priekšsēža ziņojums, lēmumu atskaite un minisēdes protokola pieņemšana.
4.0 Rezolūciju komisijas izraudzīšana.
5.0 Biedru organizāciju ziņojumi – papildinājumi un jautājumi par rakstveida ziņojumiem

5.1 ALA – J. Kukainis
5.2 LAAJ – J. Daliņš
5.3 LNAK – E. Tannis
5.4 RLA – A. Zemītis
5.5 DLA – A. Bērziņš
5.6 KLK – L. Vlasova

6.0 LBF padomes sēde – Valdis Kārklis un Finanču padomnieks Jānis Šulcs

6.1 Ziņojums par darbību.
6.2 Padomes ieteikumi LBF darbībai nākotnē.

7.0 Izglītības padomes darbība – Līga Ruperte

7.1 ĢAKC darbība.
7.2 3×3 nometnes.
7.3 Sadarbība ar IZM un izglītības darbinieku sanāksme 2002. gadā.
7.4 Vēstures konference.

8.0 Kultūras fonda ziņojums/darbība – T. Bērziņš sēdē nepiedalīsies, ziņojumu sniegs J. Runģis
Sestdien, 29. septembrī, pulksten 9.00

9.0 PBLA darbība.

9.1 NATO paplašināšanas projekti – J. Kukainis

9.1.2 PBLA polītiskā stratēģija Eiropā un citos kontin. – A. Strunkes ieteikums
9.1.3 Aizsardzības darba grupas/Baltic Institute ziņojums – I. Dambergs

9.2 Informācijas komitejas ziņojums – J. Daliņš
9.3 PBLA izstādes/Rīga 800 komitejas ziņojums – A. Cipulis ?
9.4 Demografijas komitejas ziņojums – E. Krūmiņš
9.5 Diasporas komitejas ziņojums – L. Vlasova
9.6 Nākotnes darbība/projekti:

9.6.1 LNAK padomes ieteikums – pieņemt Rīgā atalgotu juridisko konsultantu
kas sekotu Latvijas likumdošanai, kurai varētu būt ietekme uz latviešiem
ārzemēs – E. Tannis
9.6.2 Latvijas pavalstnieku ārzemēs piedalīšanās Saeimas vēlēšanās –A. Ozoliņš
9.6.3 PBLA atbalsts Austrumu latviešu repatriācijai – A. Ozoliņš
9.6.4 Latviešu valodas ortografija – J. Mežaks
9.6.5 Okupācijas mūzeja ēkas piebūve (Birkerta priekšlikums) – A. Ozoliņš
9.6.6 Sadarbība ar Latvijas valsts archīvu – vēsturnieku sagatavošana – pētījumi
par trimdas, kā arī PBLA darbību – A. Ozoliņš
9.6.7 PBLA konference Rīgā par tiesu sistēmas trūkumiem – J. Dreifelds
9.6.8 PBLA atbalsts AABS un Latvijas augstskolām – J. Dreifelds
9.6.9 Austrālijas latviešu ieteikumi – J. Daliņš
9.6.10 Līdzekļu pieprasījumu polītika/vadlīnijas – Informācijas darba grupa
9.6.11 PBLA finances un budžeta jautājumi – U. Sēja

10.0 PBLA struktūras pārveidošana – biedru org. priekšlikumi, ieskaitot organizācijas nosaukuma
maiņu; debates; atzinumi – J. Kukainis
10.0 Dažādi jautājumi
11.0 Komisiju izraudzīšana
12.0 Lēmumu un rezolūciju apstiprināšana
13.0 Sēdes nobeigums.

Pulksten 19.00 PBLA tikšanās ar vietējo latviešu sabiedrību.

PBLA valdes 2001. gada 29. septembrī pieņemtās rezolūcijas un lēmumi

Rezolūcija Nr. 1

Daļa etnisko latviešu, kas dzīvo Krievijā un ir tās pilsoņi, saskaņā ar LR Pilsonības likumu pirms 1995. gada ir atjaunojuši arī LR pilsonību. Tagad LR Naturālizācijas pārvalde neatzīst šo likumīgi iegūto dubultpilsonību. Tā prasa šiem cilvēkiem atteikties no LR pilsonības.

PBLA valde uzskata šo Naturālizācijas pārvaldes prasību par nelegālu šo cilvēku tiesību pārkāpumu, un lūdz LR valdību novērst Naturālizācijas pārvaldes rīcību.

Rezolūcija Nr. 2

PBLA valde aicina tās biedru centrālās organizācijas financiāli atbalstīt to izglītības nozaru vadītāju (vai citu deleģētu pārstāvju) piedalīšanos 2002. gadā izglītības darbinieku sanāksmē Rīgā. PBLA valde nolemj financiāli atbalstīt šīs konferences rīkošanu.

Rezolūcija Nr. 3

PBLA valde sagaida, ka KF nozaru vadītāji līdz ar ieteikumu apbalvojumam ziņo KF priekšsēdim arī nozares balsojuma rezultātus.

Rezolūcija Nr. 4

PBLA valde atbalsta KF ieceri sadarbībā ar Latvijas Valsts Archīvu 2003. gadā Rīgā rīkot konferenci par latviešu trimdas devumu latviešu kultūrai. Nolemj 2002. gada budžetā paredzēt līdzekļus šīs konferences/izstādes rīkošanai.

Rezolūcija Nr. 5

PBLA valde izsaka sevišķu atzinību Arturam Cipulim par veikto darbu, sagatavojot PBLA 45 gadu darbības izstādi Rīgā.

Rezolūcija Nr. 6

PBLA valde aicina tās Eiropas locekļus un tautiešus veicināt Eiropas valdību atbalstu Baltijas valstu uzņemšanai NATO, sevišķu vērību piegriežot Vācijai, kas līdz šim nav izrādījusi savu labvēlību.

Rezolūcija Nr. 7

PBLA valde atzīst Latvijas Okupācijas mūzeja lielo nozīmi mūsu vēstures liecību saglabāšanā un vēsturiskās apziņas attīstīšanā, kā arī polītisko nozīmi, sniedzot informāciju par mūsu tautas neseno vēsturi skolu jaunatnei, latviešu tautai un cittautiešiem.

Lai šos uzdevumus sekmīgi veiktu, Okupācijas mūzejam jāpaliek tā pašreizēja vietā un ēkā, to paplašinot. Tam nepieciešams arī Latvijas valsts, Rīgas domes un sabiedrības atbalsts.

Lēmums Nr.1

PBLA valde pārskatot 2001. gada budžetu, līdzšinējo izpildījumu un paredzamos projektus nākamajā gadā, atzina, ka 2002. gada budžets nedrīkstētu pārsniegt $500,000. Uzsvars liekams uz Latvijas uzņemšanu NATO.

Lēmums Nr. 2

PBLA valde atzīst, ka latviešu sabiedrības ārpus Latvijas demografisko un citu pārmaiņu dēļ ir nepieciešama PBLA struktūras maiņa un nākotnes darbības vadlīnijas. Vairāk līdzekļu un darba jāvelta ārzemju latviešu sabiedrībai. Šo pārmaiņu plānošanai PBLA valde izraudzīja pārorganizēšanas komiteju – J. Kukaini, V. Kārkli, U. Sēju, Ē. Krūmiņu, R. Matisonu, J. Šulcu, E. Brigmani un T. Krūmiņu.