valde_2008

PBLA valde 2008. gada 15. oktobrī gadskārtējās sēdes atklāšanā viesnīcā Konventa Sēta Rīgā

1. rindā no kreisās: PBLA Izglītības padomes priekšsēde Dace Copeland (ASV), PBLA Kultūras fonda priekšsēde Vija Zuntaka-Bērziņa (ASV), ALA valdes priekšsēdis Juris Mežinskis, PBLA valdes priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš (Kanāda), PBLA valdes priekšsēža vietnieks Ints Rupners (ASV), Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēdis Andrejs Ozoliņš

2. rindā no kreisās: PBLA pārstāvniecības vadītāja vietniece Ilze Ostrovska (Latvija), PBLA pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons (Latvija), PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa (ASV), Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) priekšsēdis Dāvids Dārziņš, PBLA Informācijas komisijas priekšsēdis Valdis Pavlovskis (ASV), PBLA Demogrāfijas darba grupas priekšsēdis Ēriks Krūmiņš (ASV), Krievijas Latviešu Kongresa priekšsēde Lauma Vlasova, Latvijas Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis Jānis Lucs (ASV), PBLA kasieris Valdis Kārklis (ASV), Zviedrijas Latviešu Centrālās Padomes valdes vicepriekšsēdis Andrejs Ritums, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā (LNAK) priekšsēde Alīde Forstmane, LNAK vicepriekšsēde Agra Asmus-Vāgnere, Eiropas Latviešu Apvienības priekšsēde Dace Lutere-Timmele (Vācija), LAAJ pārstāve Daina Grosa

PBLA valdes priekšsēža Mārtiņa Sausiņa runa PBLA 2008. gada valdes sēdes atklāšanā 15. oktobrī viesnīcā Konventa Sēta

Jūsu ekselence, Valsts prezidenta kungs, augsti godājamais prāvesta kungs*, ministri, dāmas un kungi!

Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība kā ārzemju latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvība ir pastāvējusi vairāk nekā 50 gadus. Tās valde šobrīd sastāv no 16 locekļiem, kas savukārt pārstāv latviešu kopienas Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Dienvidamerikā un Rietumeiropas valstīs.

PBLA valdē darbojas cilvēki, kas ar degsmi, neatlaidību un ideālismu ziedojuši un ziedo savu laiku un līdzekļus, lai saglabātu latvietību ārpus Latvijas valsts robežām, un strādājuši, lai iespaidotu savu mītņu zemju valdības, aizstāvot Latvijas valsts un tautas intereses savu iespēju robežās. Paldies Jums, valdes locekļi, par Jūsu nesavtīgo darbu Jūsu mītnes zemēs visa aizvadītā gada garumā!

Esam daudz veikuši kā Latvijas valdības partneri, lai Latvijas valsts varētu pievienoties tādām stiprām organizācijām kā NATO un Eiropas Savienība. Esam panākuši bezvīzu režīmu ar Kanādu kopš 2007. gada 30. oktobŗa, un šķiet, ka visdrīzākajā laikā bezvīzu režīms tiks sasniegts arī starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Latviju.

PBLA ir kolektīvi ietekmējusi savu mītņu zemju politiku un palīdzējusi Latvijas valstij daudzās jomās. Liels paldies trimdas latviešu vecākajai paaudzei, kuŗa ziedojusi un vēl joprojām ziedo ievērojamus līdzekļus gan savām centrālām organizācijām, gan arī projektiem Latvijā, ieskaitot bāreņu un trūcīgo ļaužu atbalstu.

Pateicoties šai vecākajai latviešu paaudzei, mums svešumā izdevies jau trešajā paaudzē saglabāt latvisko identitāti, pierādījums tam ir daudzie jaunās paaudzes latvieši, kas dzimuši ārzemēs, bet tagad varējuši atgriezties un sākt strādāt savu senču zemē.

Pamazām mainās arī Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība, jo nomainās tās paaudzes, kuŗas pārstāv savas mītņu zemes.

Protams, ir arī atšķirības starp to, kā katrā mītnes zemē vai kontinentā darbojas latviešu organizācijas, un kā tās raugās uz PBLA darbību un prioritātēm – šobrīd, piemēram, rodas arvien jaunas latviešu organizācijas dažādās Eiropas zemēs, piemēram, Austrijā, Īrijā, Benelux zemēs, Dānijā, Norvēģijā, Somijā, Grieķijā, Gruzijā, Moldovā un citur, un PBLA ir gatava ar savu ilggadējo pieredzi palīdzēt jaunajām latviešu organizācijām ārzemēs.

Šeit būtu vietā pateikties Latvijas Ārlietu ministrijai un tās darbiniekiem vēstniecībās par labo sadarbību gan ar tā saucamo veco, gan jauno latviešu diasporu ārzemēs.

Kādi ir PBLA nākotnes mērķi un kur būs mūsu darba lauks nākotnē? Lai jebkuŗas organizācijas darbība būtu sekmīga, tai ir jāpilnveidojas, lai varētu rast atbildes modernā laikmeta jaunajiem izaicinājumiem. Tas būs viens no tēmatiem mūsu gadskārtējā sanāksmē, šeit, Rīgā.

PBLA ir savas priekšrocības – būdama nevalstiska organizācija, tā nav nevienam pakļauta un var brīvi un neatkarīgi paust savu viedokli par notiekošo Latvijā.

Diemžēl šobrīd lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa politikā nav ieinteresēta – tautai ir bijusi pārāk rūgta vilšanās nesenajos politiskajos procesos. Šo situāciju izmanto politiķi, turklāt pārsvarā savtīgos nolūkos. PBLA par to ir ļoti norūpējusies. Šobrīd mēs atbalstām Vēlēšanu Reformu Biedrību, lai tā varētu ieteikt nepieciešamos uzlabojumus vēlēšanu procesā Latvijā, un ceram uz panākumiem.

Pasaules brīvo latviešu apvienība kopš dibināšanas ir bijusi un joprojām ir nacionālpolitiska organizācija.

Mēs esam par:

  • latvisku Latviju un latviešu tautas interešu aizstāvēšanu;
  • mēs esam par demokrātijas attīstību Latvijā;
  • mēs esam par korupcijas izskaušanu no Latvijas politiskās un saimnieciskās ikdienas dzīves;
  • mēs atbalstām Latvijas preses brīvību un izmaiņas Latvijas vēlēšanu sistēmā;
  • mēs nekad neesam samierinājušies ar Abrenes teritorijas atdošanu Krievijai;
  • mēs esam par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Nevar būt ne runas, kā daži no politiķiem ir izteikušies, par divvalodu valsts veidošanu. Uzskatām, ka valdības amatpersonām Latvijā nebūtu jārunā citā valodā, kā tikai latviski;
  • mēs iestājamies par Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta mācīšanu Latvijas skolās;
  • mēs esam par iespēju apvienot un piesaistīt mūsu valstij tautiešus ārzemēs, kuŗiem šodien nav Latvijas pavalstniecības, un aicinām mainīt attiecīgos Latvijas likumus, lai ikvienam ārzemēs dzimušam latvietim būtu iespējams iegūt Latvijas pavalstniecību. Neliegsim katram latvietim kļūt par Latvijas pavalstnieku!

Kā Jūs redzat, PBLA ir iesaistīta daudzās politiskās un sabiedriskās dzīves jomās Latvijā un mītnes zemēs visā pasaulē. Šie ir tikai daži būtiski piemēri.

Kopš Latvijas uzņemšanas NATO un Eiropas Savienībā ievērojami ir augusi mūsu austrumu kaimiņa – Krievijas – impēriskā nosliece un Putina/Medvedeva režīma vara un ietekme. Ja kādam līdz šim arī bija ilūzija, ka Krievijā tuvākajā nākotnē valstiskā līmenī nostiprināsies demokrātija, tad tagad tā zudusi. Nesenie notikumi Gruzijā un sekojošā reakcija Eiropā vēlreiz apliecina, ka Latvijas galvenais drošības garants ir un būs tās stratēģiskais partneris – Amerikas Savienotās Valstis.

Īsumā pakavēšos pie PBLA darbības pašreizējiem smagumpunktiem. Tie ir:

• sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju un Valsts valodas aģentūru, lai palīdzētu latviešu bērniem apgūt latviešu valodu svešumā – it sevišķi – ar tīmekļa palīdzību, lai bērni, kuŗi šobrīd dzīvo izkaisīti dažādās Eiropas zemēs, atgriežoties Latvijā, varētu bez traucējumiem turpināt skolas gaitas šeit.

• Lai arī Latvijas rusifikācija beidzās līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, arī šodien nevaram noliegt, ka pastāv rusifikācijas draudi. Tagad rusifikācijas process notiek slēptākā veidā, dažādiem paņēmieniem mazinot valsts valodas nozīmi Latvijā. Tiek izmantoti viltīgi paņēmieni, lai krievu valoda varētu nostiprināties kādā jomā. Piemēram, izstrādājot Augstākās izglītības likumu, daži tā veidotāji ļoti cenšas panākt, lai Augstskolu likumā būtu teikts, ka mācībspēki Latvijas augstskolās drīkst lekcijas lasīt svešvalodās. Pašlaik likums paredz, ka Latvijas augstskolās studijas norit latviešu un Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Krievu valoda nav Eiropas Savienības valoda. Tiklīdz būs atļauts lekcijas lasīt arī svešvalodās, tā krievu valoda atgūs savu dominējošo lomu vairākās augstskolu programmās un tas kopumā mazinās cerēto skolu reformas nozīmi.

• PBLA vēlas uzsvērt, ka Latvijas valdības interesēs ir iesaistīt latviešus kā dubultpilsoņus un aktīvus dalībniekus Latvijas politikā un Latvijas saimnieciskajā attīstībā;

• PBLA atbalsta Latvijas Ārlietu ministriju sarunās ar ASV par Bezvīzu režīma ieviešanu;

• PBLA vēlas uzsvērt, ka Latvijas valdības interesēs ir atbalstīt ārzemju latviešu pasākumus, piemēram, Dziesmu svētkus, Sveika Latvija ceļojumus jauniešiem, 2×2 un 3×3 nometnes, latviešu vasaras vidusskolas un citas līdzīgas nometnes, kā arī trimdas latviešu presi.

Kā mēs visus šos mērķus sasniedzam un ar kādiem rezultātiem – tas ir mūsu darba lauks. Mūsu valsts šogad svin deviņdesmitgadi, strādāsim mērķtiecīgi un vienoti – stiprākai Latvijai un latviešu tautas labākai nākotnei.

Dievs, svētī Latviju!

(* PBLA valdes sēdes atklāšanā lūgšanu vadīja LELBĀL prāvests Klāvs Bērziņš no Vācijas)

Valsts prezidenta Valda Zatlera runa Pasaules brīvo latviešu apvienības gadskārtējās valdes sēdes atklāšanā 2008.gada 15.oktobrī

Pasaules brīvo latviešu apvienība – tas skan lepni, drosmīgi, pašapzinīgi. Tā teicu, jūs uzrunājot pagājušajā gadā. Šodien es varu teikt to pašu – jūs esat lepni, pašapzinīgi un drosmīgi.

Šogad Latvija svin 90. gadskārtu, kopš mūsu valsts dibināšanas. Šogad tie būs īpaši svētki, daudz grandiozāki nekā jebkad agrāk. Tie ir svētki, kurus svin katrā mājā, katrā ģimenē – vienalga, kur arī tā dzīvotu – Latvijā vai ārpus tās. Tas tāpēc, ka latviskā apziņa ir mūsu sirdīs.

Jau ierasts, ka jubilejas reizē mēs atskatāmies, kāds bijis aizvadītais gads un kas no jauna ierakstīts mūsu valsts vēsturē. Mēs apsēžamies, pārrunājam notikušo un nospraužam jaunus mērķus.

Ja šodien atskatītos uz mūsu valsts 90 gadiem, mēs redzētu gan nacionālās pašapziņas apvītu valsts dibināšanu, gan smagus okupācijas gadus, gan emocionāli piesātinātu Latvijas Republikas atjaunošanu. Un tas ir mūsu valsts pamats. Šodien mēs vēlamies savu Latviju redzēt vēl pārtikušāku, vēl latviskāku, vēl lepnāku par sevi un saviem ļaudīm. Lai to sasniegtu, ir jāapzinās – ar neatkarības atgūšanu viss vēl nav beidzies. Mums jāapzinās – reiz jau pazaudējām Latvijas valsts neatkarību, un tāpēc nekad nevaram būt droši, ka nākotnē tas nekad neatkārtosies. Arī šodien mums visiem – katram savā vietā un savā veidā – ir jāstāv mūsu brīvās, neatkarīgās un demokrātiskās Latvijas sardzē.

Par to, ka visus garos un smagos okupācijas gadus jūs nenogurstoši atgādinājāt visai pasaule par Latviju un tās zaudēto valstiskumu, man šodien jums jāsaka paldies. Jāsaka paldies visām latviešu organizācijām visā pasaulē. Es mīlu teikt: ir trīs latviešu tautas daļas – vieni, kurus padomju vara izsūtīja uz Sibīriju, kuri pierādīja, ka Latvijas valsti nevar iznīcināt fiziski. Daļa no represētajiem palika Sibīrijā, bet daļa atgriezās Latvijā, pierādot, ka ir visīstākie latvieši, kādi var būt. Mūsu tautas otra daļa okupācijas dēļ devās trimdā un tur spēja noturēt dzīvu ideju par neatkarīgu Latvijas valsti. Jūs esat daļa no šiem cilvēkiem. Es savukārt piederu pie tās latviešu daļas, kuri dzīvoja šeit un neļāva to kolonizēt, jo visus okupācijas gadus ar savu domu un rīcību rādīja – mēs esam šīs zemes pamattauta un neviens kolonizators mūsu tautai Latvijas zemi neatņems.

Es vienmēr atcerēšos to brīdi, kad pirms 20 gadiem mūsu tauta tika pamodināta. Šogad aprit 20 gadi, kopš dibināta Latvijas Tautas fronte. Toreiz mūs, latviešus, pamodināja trīs lietas – mūsu sarkanbaltsarkanais karogs, mūsu himna un drosmīgais Mavrika Vulfsona paziņojums par okupāciju. Šeit Rīgā un tur – Maskavā. Tas bija pagrieziena punkts. Mēs cēlāmies, jo bijām Latvijai vajadzīgi.

Tagad par šodienu. Par tiem mērķiem, kurus esam pauduši vienmēr, par to, ka latvieši vienmēr būs latvieši, lai kur arī tie atrastos. Arī šobrīd latvieši devušies pasaulē dažādu iemeslu dēļ – cits ekonomisku, cits, lai iegūtu izglītību, vēl kāds ģimenes apstākļu dēļ. Tāpēc latviešu kopienas ir izveidojušās tādās valstīs, kurās to agrāk nebija. Piemēram, Somijā, Beļģijā un citur. Katrā valstī, kuru es apmeklēju, man pretī nāk latviešu kopienas. Un viņi visi saka – būt latvietim, tas ir kaut kas pozitīvs. Latviskā identitāte ir tā, kuru jaunieši, pat ja viņi vairs nerunā latviski, piemin ar lepnumu. Viņi ir lepni par to, ka viņiem ir latviskas saknes. Tas ir ļoti daudz. Pat tādā valstī kā Peru, kur biju, pretī nāca meitenes un ar lepnumu teica: „Mana vecmāmiņa bija latviete.” Viņas latviski runāja tikai dažus vārdus, taču tos teica ar lepnumu. Un tas nozīmē, ka jūs – lai kādā valstī arī dzīvotu – savu darbu darāt pareizi.

Tagad vēlreiz par mērķiem. Ir lielāki un ir mazāki mērķi. Vislielākais mērķis ir apzināties to, ka arī šodien top latvietība kopienās ārpus Latvijas. Šodien, kad pasaule kļuvusi „plakana” un viegli sasniedzama, ir rūpīgi jākopj apziņa, ka katra, kurš jūtas Latvijai piederīgs, dzimtās mājas ir Latvijā. Arī tad, ja Latvijā dzimuši viņa senči, nevis viņš pats.

Nākotnē šāda piederība būs ekskluzīva. Katram cilvēkam ir sava dzimtene, katram ir sava identitāte. Cilvēks nav pasaules pilsonis. Tas ir pirmais uzdevums, kuru mums jāpatur prātā. Un tāpēc no visas sirds aicinu jūs visus darīt visu, lai latviešu kopienas būtu dzīvas visās tajās valstī, kurās tās tagad ir izveidojušās. Es esmu redzējis arī šo procesu, kad vismaz divu dažādu paaudžu latvieši to tā īsti nemaz nesaprot. Jūs esat vecāka paaudze, Jums jāspēj jaunos saprast un jābūt gudrākiem. Jo Latvija būs tieši tik stipra, cik stipras būs latviešu kopienas.

Par Latvijas „būt vai nebūt” jautājumu mēs jau reiz nobalsojām. Tagad pienācis laiks uzstādīt mērķus Latvijas simtgadei. Mums katram sev jāatbild uz jautājumu, ko izdarīsim līdz simtgadei? Pēc mēneša svinēsim 90 gadu jubileju, tāpēc es aicinu visus padomāt, ko sasniegsim nākamajos desmit gados. Kā rīkosimies, lai nākamie būtu Latvijas uzplaukuma gadi?

Es esmu apņēmies, ka nākamajos desmit gados ir jāatjauno Latvijas simbols – Valsts prezidenta pils. Savādāk mēs nevaram godam reprezentēt savu valsti, tas nav iespējams bez saviem nacionālajiem simboliem. Ar gara spēku vien tas nav iespējams, ir vajadzīgi arī redzami nacionālie simboli.

Ja paskatāmies uz pēdējos 18 gados izdarīto, man akmens jāmet savas paaudzes dārziņā. Trīsdesmitajos gados – krīzes laikā – Brīvības piemineklis un Brāļu kapi tika uzcelti par tautas saziedotiem līdzekļiem. Bet ko mēs esam Latvijā uzcēluši pēdējo 20 gadu laikā? Nevienu nacionālo simbolu mēs neesam uzcēluši. Mēs esam strīdējušies par savu bibliotēku gadu desmitiem, bet uzcēluši to neesam.

Jebkura cita valsts, kas gājusi līdzīgu likteņa ceļu kā Latvija pēdējos 20 gados, ir uzcēlusi kaut ko unikālu un nākamajām paaudzēm paliekošu. Mēs ne. Man ir kauns par to, bet mēs varam laboties. Tātad tas ir nākošais uzdevums.

Un vēl ir kāds pavisam vienkāršs uzdevums nākamajiem 10 gadiem. Ir jāuzraksta Latvijas simtgades vēstures grāmata. Mēs katrs dzīvojam ar savas dzimtas vēsturisko atmiņu. Arī jūs esat savas dzimtas vēsturiskās atmiņas nesēji, jūs zināt, ko darīja jūsu tēvi, jūs zināt, ko darīja jūsu vectēvi, tas ir jāpastāsta. Tikai tā mēs labāk varam ieskatīties šajā pasaulē, ieskatīties savā tautā un saprast to, kā dzīvot labāk.

Un ir arī kāds pavisam vienkāršs mērķis. Pirms nedēļas biju Tukmenistānā, Turkmenbašī jeb bijušajā Krasnovodskā. Pilsētā, kurā mira Kārlis Ulmanis. Ir daudz šķēpu lauzts un daudzkārt mēģināts atrast viņa atdusas vietu. Taču līdz šim vēl tas nav noticis, un, ziniet, man, esot šajā vietā – kapos, kur, iespējams, viņš guldīts zemes klēpī, jāsaka, ka tas praktiski nav iespējams. Tur ir daudzi masu apbedījumi, un atrast Kārļa Ulmaņa kapavietu būs ļoti, ļoti sarežģīti.

Šobrīd Turkmenbašī rit atjaunošanas darbi. Pilsēta faktiski tiek celta no jauna, tāpēc uzskatu, ka ir būtiski pilsētā kādā cienīgā vietā uzstādīt piemiņas zīmi. Par šo ideju esmu runājis arī ar Vēsturnieku komisiju. Viņi uzsver, ka vēl jāstrīdas, ko šādā piemiņas zīmē rakstīt. Tas ir labi. Taču es uzskatu, ka šie strīdi nevar būt ilgāki par pusgadu. Pēc pusgada mums skaidri jāzina, ko šajā vietā vēlamies redzēt – krūšutēlu vai piemiņas plāksni. Tāpat mums jāzina, ko uz šīs plāksnes gribam rakstīt.

Noslēgumā es gribu vēlreiz runāt par latviešu skolām un biedrībām svešumā. Tās ir jāatbalsta un jāstimulē. Tā interese, kas ir nākusi no jauniešiem, ir jāveicina, un tai ir jārod atbilstošs atbalsts.

Es gribu novēlēt jums auglīgu darbadienu un apsveikt jūs visus tuvojošos valsts svētkos.

Novēlēsim Latvijai gaišu nākotni!

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēdē Rīgā 2008. gada 17. oktobrī pieņemtās rezolūcijas

1. PBLA valde aicina Latvijas valdību un atbildīgās instances vēlreiz apsvērt iespēju izmantot portatīvu iekārtu jauno pasu nepieciešamo datu ieguvei un ar to apmeklēt lielākos latviešu centrus ārpus Latvijas, vai citā veidā radīt praktisku iespēju (sadarbībā ar citām Eiropas Savienības valstīm) ārpus Latvijas dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem iegūt Latvijas pasi savā mītnes zemē;
2. PBLA valde ir pārliecināta, ka sabiedrības integrācija Latvijā nav iespējama bez latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīciju nodrošināšanas visās dzīves jomās, un bez vienotas Latvijas vēstures izpratnes visā Latvijas sabiedrībā. Tāpēc aicinām valdību, īpaši Izglītības un zinātnes ministriju, un visus valsts atbalstītos plašsaziņas līdzekļus šos pamatprincipus īstenot savā darbībā;
3. PBLA valde aicina Saeimu, valdību un atbildīgās ministrijas virzīt tālāk 2007. gada 28. novembra Pilsonības likuma grozījumu projektu, lai dotu iespēju Latvijas pilsonību iegūt etniskajiem latviešiem un to pēcnācējiem, nezaudējot citu iegūto pilsonību;
4. PBLA valde aicina valdību un Izglītības un zinātnes ministriju turpināt iesākto sadarbību ar PBLA izglītības jomā, īpaši atbalstot latviešu valodas skolotājus ārzemēs;
5. PBLA valde apsveic Latvijas valdības stingro nostāju Krievijas nesenās agresijas gadījumā pret Gruziju, bet ir nopietni norūpējusies par to, ka atsevišķi Latvijas valdības locekļi ir publiski izteikuši pretēju nostāju.

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēdē Rīgā 2008. gada 17. oktobrī pieņemtie lēmumi

1. PBLA valde nolemj lūgt ĪUMSILS pagarināt termiņu PBLA ieteikumiem darba grupai valsts programmas „Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2009. – 2018. gadam” izstrādei līdz 2008. gada 30. novembrim. PBLA lūguma vēstule ĪUMSILS jāiesniedz līdz 2008. gada 25. oktobrim. PBLA viedoklis par valsts integrācijas programmas projektu jāsagatavo līdz 2008. gada 30. oktobrim (A. Ozoliņš, A. Asmus-Vāgnere, D. Grosa) un 10 dienas pirms viedokļa iesniegšanas ĪUMSILS ar to jāiepazīstina PBLA valde;
2. PBLA valde nolemj pieņemt darbā (pēc vajadzības) attiecīgi kvalificētu grāmatvedi, lai nodrošinātu PBLA pārstāvniecības Rīgā grāmatvedību Latvijas likumiem atbilstošā kārtībā;
3. PBLA valde uzdod I. Rupneram vadīt jauna PBLA pārstāvniecības darbinieka meklēšanu un pieņemšanu darbā;
4. PBLA valde, iepazīstoties ar J. Ziedara ieteikumu par to, kā veicināt dzimstību Latvijā, nolemj to pieņemt zināšanai;
5. PBLA valde apstiprina statūtu grozījumu darba grupas ieteikumu pilnveidot PBLA darbības noteikumus un uzdod PBLA darbības noteikumu darba grupai turpināt darbu un iesniegt valdei gatavu projektu ne vēlāk kā 2009. gada 1. martā;
6. PBLA valde uzdod valdes priekšsēdim izpētīt iespēju atjaunot sadarbību pasaules baltiešu starpā ātrai un saskaņotai darbībai;
7. PBLA valde aicina visus valdes locekļus iepriekš paziņot PBLA valdes priekšsēdim/PBLA birojam par saviem apmeklējumiem un sakariem ar Latvijas valdību un iestādēm;
8. PBLA valde nolemj turpināt sarunas par filmas „Padomju stāsts” izplatīšanas iespējām ar firmu „Perry Street Associates” ar mērķi nodrošināt filmai nepieciešamo licenču iepirkšanas financēšanu;
9. PBLA valde izsaka pateicību par pašaizliedzīgu darbu latviešu tautas labā saviem 2007. un 2008. gada valdes locekļiem, kuŗu darbības pilnvaras ir izbeigušās vai izbeigsies pirms nākošās gadskārtējās valdes sēdes. Ar šo pateicība tiek izteikta Jānim Kukainim (ALA), Mārtiņam Duhmam (ALA), Dacei Dārziņai (LAAJ) un Aijai Ebdenei (ELA).

Valde izrauga šādas komisijas:

1. Finanču komisija – priekšsēdis V. Kārklis, locekļi M. Sausiņš, I. Rupners un D. Dārziņš, padomnieks J. Lucs

2. Informācijas komisija – priekšsēdis V. Pavlovskis, locekļi A. Forstmane, A. Ritums un D. Lutere-Timmele

3. Demogrāfijas darba grupa – priekšsēdis J. Ruņģis, locekle A. Asmus-Vāgnere

4. Pilsonības likuma grozījumu darba grupa – D. Lutere-Timmele, D. Gūtmane, A. Asmus-Vāgnere un J. Andersons

5. Mājas lapas uzlabošanas darba grupa – priekšsēdis J. Mežinskis, locekļi A. Forstmane, D. Grosa un J. Andersons

6. PBLA darbības noteikumu darba grupa – priekšsēde D. Lutere-Timmele, locekļi I. Rupners, D. Gūtmane, D. Dārziņš un J. Ruņģis.

7. Sadarbības ar ĪUMSILS vai tā pēctečiem darba grupa – D. Grosa, M. Sausiņš un L. Vlasova

Latvijas Brīvības Fonda (LBF) padomes lēmums

LBF padome apstiprina J. Lucu par LBF pārvaldes priekšsēdi 2009. gadam.