1. rindā no kreisās: ALA priekšsēža vietnieks Pēteris Blumbergs, ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa, ALA izglītības nozares vadītāja Dace Copeland, priekšsēža vietnieks Jānis Kukainis
2. rindā no kreisās: finanču vadītājs Uldis Sēja, priekšsēdis Andrejs Ozoliņš, Izglītības padomes priekšsēde Līga Ruperte, KLK priekšsēde Lauma Vlasova, IP pārstāve sadarbībai ar IZM Rita Drone, LBF pārvaldes priekšsēdis Valdis Kārklis, pārstāvniecības vadītāja Linda Kovaļevska, ZLCP valdes priekšsēdis Ali Strunke.
3. rindā no kreisās: LAAJ valdes priekšsēdis Jānis Daliņš, LTK valdes priekšsēdis Arturs Cipulis, LNAK padomes loceklis Jānis Mežaks, LNAK valdes priekšsēdis Tālivaldis Kronbergs, RLA valdes priekšsēdis Andris Zemītis, LAAJ KF valdes priekšsēdis Juris Ruņģis, LAAJ pārstāvis Aivars Saulītis, LNAK padomes loceklis Varimants Plūdons, DLA pārstāvis Vilis Vītols, KF priekšsēdis Tālivaldis Bērziņš

Tika pieņemti sekojoši lēmumi un rezolūcijas:

Lēmumi:

1. 2001. gadā Rīgā PBLA rīkos izstādi par savu nacionālpolitisko darbu. Tās plānošanu un izveidošanu veiks PBLA valdes loceklis Arturs Cipulis sadarbībā ar Latvijas valsts arhīvu. Izstādes izdevumu tāme – USD 6,000.
2. PBLA atbalsta Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Valodu gada rīkošanu 2001. gadā. Valde nolemj iespēju robežās (nepārsniedzot USD 3,000) atbalstīt kādu no Valodu gada projektiem, īpaši, ja tas veltīts latviešu valodai.
3. PBLA valde lūdz centrālo organizāciju vadību finansiāli atbalstīt savu zemju izglītības darbinieku piedalīšanos sanāksmēs Latvijā. Šīs darba sanāksmes IZM un PBLA Izglītības padome rīkos katru otro gadu, lai veidotu labākas latviskās izglītības apguves iespējas.
4. PBLA valde lūdz Izglītības Padomi sadarbībā ar Latvijas Vēstures skolotāju asociāciju rīkot ārzemēs un Latvijā dzīvojošo vēsturnieku un vēstures skolotāju konferenci, lai kopīgi apspriestu vēstures mācību vielas sagatavošanu, izvērtēšanu un mācīšanu. PBLA valde aicina savu biedru apvienības segt savas zemes dalībniekiem piedalīšanās izdevumus.
5. PBLA valde nolemj, ka PBLA valdes sēde notiks 2001. g. no 23. līdz 25. aprīlim Vašingtonā.
6. PBLA aicina Latvijas Valsts prezidenti izveidot latviešu valodas komisiju no Latvijā un ārzemēs dzīvojošiem valodniekiem, kas izvērtētu latviešu valodas attīstības jautājumus, lai nākotnē saskaņotu un veidotu kopēju latviešu rakstu valodu.

LBF lēmumi

LBF padome nolemj atvēlēt no LBF neaizskaramā kapitāla USD 260, 000 2001. gada budžetā sabiedriskās domas ietekmēšanas darbam, lai panāktu Latvijas uzaicināšanu kļūt par NATO dalībvalsti 2002. gadā.

Rezolūcijas

1) Atzīstot, ka Latvijas Okupācijas mūzejs savā septiņu gadu pastāvēšanas laikā ir veicis neaizstājamu darbu,

iepazīstinot Latvijas un citvalstu iedzīvotājus, diplomātus un valstu vadītājus ar Latvijas sarežģīto un traģisko okupācijas vēsturi un Latvijas mocekļu gaitām,
ievadot nesenās vēstures mācībā Latvijas skolotājus un skolēnus,
vācot un saglabājot laikmeta liecības, dokumentus un piemiņas lietas,
veicot un publicējot zinātniskus pētījumus par okupācijas vēsturi,

Pasaules brīvo latviešu apvienība, citas pasaules latviešu organizācijas un tautieši ir atbalstījuši un turpinās atbalstīt Okupācijas mūzeju un tā aktivitātes.

PBLA uzskata, ka Okupācijas mūzejam arī turpmāk jāveidojas par atmiņas, piemiņas un atgādinājuma vietu, kam nevar un nedrīkst paiet garām neviens ārzemju viesis Latvijā un, kur Latvijas iedzīvotāji sastopas un iepazīstas ar savu smago nesenās pagātnes mantojumu, lai to pārvarētu un varētu kopīgi veidot labāku nākotni.

PBLA uzskata, ka nav pieņemami risinājumi, kas paredzētu mūzeja izvietošanu citās telpās. Okupācijas mūzeja darbam attīstoties, apmeklētāju skaitam pieaugot, vajadzībām pēc mūzeja pakalpojumiem pavairojoties, to nākotnē vairs nevarēs segt galvenokārt ārzemju latviešu organizāciju un individuālo tautiešu ziedojumi, kas patlaban sastāda ap 80% mūzeja budžeta. Tam nepieciešams arī Latvijas valsts un sabiedrības atbalsts.

Tāpēc Pasaules brīvo latviešu apvienības valde aicina LR Saeimu, valdību un Rīgas pilsētas domi, sadarbībā ar Okupācijas mūzeja padomi vienoties par Okupācijas mūzeja statusu, kas ļautu valsts un pašvaldības iestādēm palīdzēt financēt mūzeja darbu, kā arī izstrādāt konkrētus plānus par Okupācijas mūzeja ilgtermiņa nodrošinājumu, atttīstību un financējumu.

2) Atzīstot pozitīva Latvijas tēla veidošanas ārzemēs nepieciešamību, PBLA valde aicina Latvijas Olimpisko komiteju un citas sporta savienības gādāt, lai sportisti un treneri, kas ārzemēs pārstāv Latviju, publiski runātu tikai latviski.

3) PBLA valde aicina sabiedrību Latvijā un ārzemēs turpināt vākt ziedojumus Brīvības pieminekļa atjaunošanas fondam (BPAF).

Sīkāk par 2000. gada PBLA valdes sēdi

PBLA valdes sēdi šogad ievadīja nozīmīga ārzemju un Latvijas izglītības darbinieku sanāksme, kurā, izvērtējot trimdas izglītības sistēmas problēmas, tika meklēti tām risinājumi kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju. Sanāksme bija interesanta un labs pamats turpmākai sadarbībai. Kā teica IP priekšsēde Līga Ruperte – sadarbība būs konstruktīva, ja pildīsim savus pieņemtos lēmumus. Bet par to būs citi raksti.

Savas gadskārtējās valdes sēdes pirmo darba dienu PBLA valde aizvadīja Rēzeknē, tiekoties ar PBLA atbalstīto projektu dalībniekiem un pārmijot domas ar Rēzeknes kultūras un izglītības cilvēkiem. PBLA aizveda arī dāvanas Rēzeknei – 50 OMF vēstures materiālus skolām, nesen iznākušās grāmatas par trimdu un PBLA darbību, lai vietējā bibliotēkā būtu pieejama šāda informācija. Tikšanās reizē ALAs priekšsēdis Jānis Kukainis pasniedza Rēzeknes Centrālajai bibliotēkai simbolisku čeku par ALAs piešķīrumu latviešu grāmatu iegādei – USD 5,000.

PBLA valdi gandrīz visu vizītes laiku pavadīja Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Jukna, kurš kopā ar PBLA priekšsēdi Andreju Ozoliņu arī svinīgi nolika ziedus pie Latvijas vienotības simbola – Latgales Māras. Rēzeknieši mūs uzņēma ar patiesu sirsnību un prieku, ka saprotam – Latvija nav tikai Rīga.

Bijušais Rēzeknes Skolotāju semināra audzēknis, PBLA valdes loceklis Jānis Mežaks dalījās savās pārdomās par Latgales vēsturi un tās bārenītes lomu. Jānis Jukna vērtēja vēl skarbāk – “Latgale nav bārenīte, bet pameita”, stāstot par padomju laikā veikto rusifikāciju un tās sekām, ar kurām nav viegli cīnīties vēl tagad. Tomēr pēdējā laikā esot pozitīvas pārmaiņas – sveštautieši kļuvuši lojāli pret Latvijas valsti.

No lielākajiem PBLA projektiem Rēzeknē būtu minami – Rēzeknes augstskola, ko tās dibināšanas laikā 1993. gadā atbalstījām ar ievērojamu piešķīrumu. Tagad augstskola kļuvusi patstāvīga, izaugusi liela, tai būs jau pirmais maģistrantu izlaidums, izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldību un vietējiem uzņēmējiem – studenti iesaistās dažādos projektos jau studiju laikā un paliek Rēzeknē. Vēl varētu minēt 3×3 nometni, kas notika Adamovā pie Rēzeknes, par kuru pastāstīja tās vadītāja Aloida Jurčenko, Ģimenes atbalsta koordinācijas centra grupas un Latgales izdevniecību, ko atbalstījis PBLA Kultūras fonds. Gan Rēzeknes bibliotēkām, gan skolām ir laba sadarbība ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, par ko viņi ir ļoti pateicīgi. Latgaliešu biedrība par savu uzdevumu uzskata atgriezt apritē latgaļu valodu – jau iznākušas ap 150 grāmatas – un uzcelt pieminekli Nikodēmam Rancānam, kura ieguldījumu Rēzeknē jutām ik uz soļa.

Pēc sirsnīgajām sarunām Latgalē ar “pacilātu garu”, kā teica Jānis Kukainis, PBLA valde sāka savu darba sēdi Rīgā, Konventa sētas Kampenhauzena zālē. Sēde notika no 20. līdz 22. septembrim.

Atklāšanu agrā trešdienas rītā ievadīja prāvesta Viļa Vārsberga lūgšana, kurā mēs tikām aicināti nekrist kārdināšanā apstāties pie labā, samierināties ar tikai labo, ja varam sasniegt vislabāko. Nacionālo bibliotēku mēs lētāk varētu ievietot kādā vecā VEF cehā, bet mēs gribam to labāko – Gaismas pili. Tā prāvests mūs aicināja domāt arī, strādājot sabiedriskā darbā, un prasīt no sevis to vislabāko.

Lūgšanai sekoja PBLA valdes priekšsēža uzruna. Andrejs Ozoliņš atcerējās, ka jau trešo reizi, būdams šaja amatā, atklāj sēdi un dalījās savās pārdomās par Latvijas tagadni un nākotni. Rīga ir sakopta (smaids klātesošā Rīgas domes priekšsēddētāja Andra Ārgaļa sejā), bet braucot pa laukiem no Rēzeknes redzam daudzus aizaugušus laukus, brūkošas mājas. Kā izkļūt no šī posta? Latvijai jāapkopo visi spēki, lai tiktu vaļā no korupcijas sērgas. Ārzemēs dzīvojošie latvieši var atspēkot tikai nepatiesu informāciju par Latviju un dara to visiem spēkiem, bet, ja fakti ir patiesi – kā par bērnu tiesību pārkāpumiem? PBLA jau pagājušogad piešķīra līdzekļus, lai sekmētu Latvijas uzņemšanu NATO un uzskata, ka tas ir šobrīd tas svarīgākais – esam pārliecināti, ka Latvijai esot NATO, pieaugs arī investīcijas un tautas labklājība. Andrejs Ozoliņš arī izteica savu apbrīnu par Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi- Freibergu, kura iemantojusi cieņu visā pasaulē un dara Latvijai tik daudz laba, bet viena viņa nevar visas problēmas atrisināt- mums visiem jāiet palīgā.

Sēdes atklāšanā uzrunu PBLA valdei teica LR Aizsardzības ministrs Girts Valdis Kristovskis, kurs sveica PBLA valdības vārdā un personīgi pateicās par to, ka trimda devusi cerību garajos okupācijas gados. “Personīgi nebijām pazīstami – bet domās tuvi”, teica ministrs. NATO un Eiropas Savienība ir valdības prioritātes, kurās jāieliek lieli līdzekļi un darbs. Jāieliek viss šajā darbā, gan Latvijā, gan ārzemēs. Ārzemēs ir ļoti lielas iespējas ietekmēt sabiedrisko domu un vietējās valdības par labu Latvijas uzņemšanai .Ministrs esot pārliecināts, ka Baltijas valstis tiks uzņemtas nākošajā NATO paplašināšanas kārtā. Valdība savā rīcības plānā ir ierakstījusi, ka 2002. un 2003. gadā piešķirs aizsardzībai solītos 2%. Tas ir daudz un prasa lielu darbu, lai tos pareizi izmantotu un ieguldītu. Ministrijai nepietiek brīžam administratīvā un intelektuālā potenciāla, kas tikai pamazām veidojas. Lietu virzība ir skaidra un noteikta.

Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis, stāstot par Rīgas pilsētas paveiktajiem darbiem un iecerēm, uzsvēra, cik daudz uzmanības tiek pievērsts izglītībai – Rīgas pilsēta piemaksā skolotājiem, kas strādā Rīgā, 30% pie algas, visās skolās ir ierīkotas datoru klases utt. Ārgalis bija ļoti optimistisks par attīstības tendencēm, vienīgais trūkstot pietiekoši daudz saimnieciski domājošu cilvēku, kas būtu godīgi un nedomātu vairāk par savu personisko labumu.

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Ministru prezidenta padomnieks Pēteris Elferts sveica PBLA Ministru prezidenta vārdā (nākošajā dienā PBLA delegācija devās vizītē pie Ministru prezidenta) un uzrunāja ārlietu ministra vārdā. Pēteris Elferts, kurš bija pimais PBLA pārstāvniecības vadītājs Latvijā, labi zinot un novērtējot ārzemēs dzīvojošo latviešu iespējas, aicināja PBLA vēl aktīvāk rīkoties, lai panāktu labvēlīgu attieksmi Latvijas uzņemšanai NATO. Lēmumu pieņems NATO dalībvalstu valdības un apstiprinās to parlamenti – tāpēc svarīgi darboties visās NATO dalībvalstīs, bet jo sevišķi – Amerikas Savienotajās Valstīs. Ārzemēs dzīvojošie latvieši var ietekmēt šo procesu kā vēlētāji, piedaloties debatēs uc. PBLA sadarbībā ar ALA un Latvijas vēstniecību ASV jau daudz darījusi – izveidota rokasgrāmata lobija darbam, mājas lapa www.expandnato.org , rīkoti braucieni pa latviešu centriem, lai rosinātu visus aktīvi līdzdarboties, PBLA iestājusies Latvijas Transatlantiskajā organizācijā (LATO). Ārlietu ministrija aicina, lai PBLA izmanto savu lielo potenciālu un dara vēl vairāk.

Bijusī PBLA priekšsēde, tagad 7. Saeimas deputāte Vaira Paegle aicināja tos, kas kritizē procesus Latvijā, braukt pašiem uz Latviju un strādāt plecu pie pleca ar vietējiem latviešiem. Viņa aicināja PBLA darīt to, ko tā var – turpināt atbalstīt NATO un Ģimenes atbalsta koordinācijas centru. Tiekoties ar dažādu valstu politiķiem, viņa esot sapratusi, ka Eiropas Savienība ir tāls ceļš, bet NATO pavisam reāla īstenība, ja parādīsim politisko gribu. Viņa aicināja – nekavējiet laiku ar lietām, ko nevarat ietekmēt, bet dariet to, kur jums ir spēks!

Okupācijas muzeja valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs pateicās par septiņiem uzticības gadiem, kas veltīti muzejam, atbalstot šo ieceri un attīstot. Mūsu vēsture ir tik smaga un sarežgīta, ka to grūti parādīt. Muzejs ieņem arvien nozīmīgāku lomu – ir jau garš saraksts ar dažādiem diplomātiem un augstām dažādu valstu amatpersonām, kas apmeklējušas muzeju, bieži uzkavējoties ilgāk par paredzēto laiku. Nozīmīgas ir ceļojošās izstādes, kas nes plašā pasaulē patiesību par Latvijas vēsturi. PBLA atbalsts sākumā bijis absolūti nepieciešams. Šobrīd muzejs ir pelnījis pāriet cita fāzē – attīstīties un nepaļauties vairs tikai uz ārzemju tautiešu ziedoto naudu. Muzeja nākotni jāpārrunā ar valdību, Saeimu un Rīgas domi – jo tam jākļūst par visas Latvijas projektu.

PBLA sēdi atklājot, dzejnieks Andrejs Eglītis pauda prieku par PBLA braucienu uz Rēzekni – “Bez Rēzeknes nebūs Latvijas”, viņš teica un aicināja braukt uz Latgali 18. novembrī, lai cilvēkiem dotu svētkus un iedvesmu: “Tam līdzi nāk kaut kas no mūsu cerībām. No mums gaida vārdus un darbus”.

Ievadot sēdes darbu, PBLA priekšsēdis Andrejs Ozoliņš iepazīstināja ar jauniem valdes locekļiem – Daci Copland no ALAs, Jāni Daliņu un Juri Ruņģi no LAAJ. Andra Bērziņa vietā Dienvidamerikas Latviešu apvienību pārstāvēja Vilis Vītols. Amatpersonas tika apstiprinātas līdzšinējās – kasieris Uldis Sēja, ģenerālsekretāre – Tija Krūmiņa, Kultūras fonda priekšsēdis Tālivaldis Bērziņš un Izglītības padomes priekšsēde Līga Ruperte. Rezolūciju komisijā valde ievēlēja Daci Copland, Vili Vītolu un Jāni Mežaku.

Savā ziņojumā PBLA valdes priekšēdis atskatījās uz gada laikā paveikto – pienākumi likuši daudz ceļot, lai piedalītos visur, kur nepieciešams – prezidentes inaugurācijas ballē, PBLA rīkotajā demografijas konferencē oktobrī, decembrī LAAJ sesijā, Kultūras dienās un 3×3 nometnē Austrālijā, februāri vizīte Rīgā, aprīlī ALA kongress Bostonā, LNAK Toronto, jūnijā vizīte Rīgā, augustā uz PBLA finansētās vēstures grāmatas vidusskolām atvēršanu Rīgā. Priekšsēddis arī veicis plašu saraksti, gan apsveicot jaunās valdības locekļus ar ievēlēšanu, gan rakstot Britu valdībai par NATO un Eiropas Savienību. Par OMF telpu jautājumu vēstules sūtītas Saeimas un Rīgas domes prieksšēdētājiem. Priekšsēdis izteica pateicību valdes loceklim Ērikam Krūmiņam par lielo ieguldījumu demografijas konferences rīkošanā.

PBLA noteiktie darbības virzieni šajā gadā visi ir atbalstīti kaut kādā mērā. Apstākļi nav mainījušies – tie joprojām ir aktuāli.

Raksturojot Latviešu apvienības Austrālijā un Janzēlandē (LAAJ) darbību, LAAJ prezidija priekšsēdis Jānis Daliņš uzsvēra, ka tā izpaužas divējādi – pašu latviešu sabiedrībā un vēlmē iespaidot austrāliešu sabiedrību. Latviešu sabiedrībā ir svarīgi turpināt Kultūras dienu tradīciju, iepriecinoši, ka ir atjaunota interese par to. Ārpus latviešu sabiedrības – atspēkot nepamatotus apvainojumus pret Latviju – piemēram, Konrāda Kalēja lietā. LAAJ atbalstījusi OMF izstādi “Latvija atgriežas Eiropā” Austrālijā, ir iecere, lai tā kā patstāvīga izstāde paliktu Austrālijā.

LAAJ pārstāvis no Melburnas Aivars Saulītis vēl papildināja Jāņa Daliņa, ziņojumu daloties pārdomās, kāda problēma latviešu sabiedrībai Austrālijā ir Konrāda Kalēja lieta. Šeit darbojas ietekmīgas ebreju organizācijas, kas šo lietu paceļ atkal un atkal. Aivars Saulītis ticis intervēts TV, radio, avīzēs, bet maz no tā ticis publicēts. Latviešu vārds vazāts pa dubļiem – visi tādi paši noziedznieki. Izmeklēšana notiek lēni un pie katras iespējas Austrālijas prese kaut ko uzkurina. Reportieri sēžot krūmos pie latviešu ciema.

Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā (LNAK) priekšsēdis Tālivaldis Kronbergs pastāstīja, ka pirmo reizi LNAK vēlēšanās startē divi saraksti – kā divu partiju platformas – konservatīvie (LNAK un DV apvienotais saraksts) un liberāļi (neatkarīgais saraksts). Turklāt kāds izsūtījis vēstules, kas izsmej LNAK un DV apvienoto sarakstu, it ka liberālo vārdā. Abi saraksti ir norobežojušies no šādas rīcības. LNAK pārstāvis Jānis Mežaks pastāstīja, ka veiksmīgi noslēdzies “Melnās grāmatas” projekts – 2000 eksemplāri par brīvu izdalīti skolām un bibliotēkām, pārējie nopērkami Kara muzejā un Okupācijas muzejā, bet palikuši vairs tikai daži simti, tāpēc nolemts iespiest vēl nākamgad papildus skaitu kā arī ievietot Internetā, lai studenti varētu izmantot. Plānots arī izdot saīsinātu, rediģētu izdevumu angļu valodā.

Rietumeiropas Latviešu apvienības priekšsēdis Andris Zemītis uzsvēra, ka RLA atšķiras no citām organizācijām, kas sastāv PBLA. RLA faktiski ir starpnieku lomā, jo arī tajā, līdzīgi kā PBLA, nav personas kā biedri, bet organizāciju pārstāvji. Otra atšķirība ir tā, ka Eiropā ir ārkārtīgi sadrumstalots latviešu kopums, kas reizē sarežģī, bet arī padara interesantu darbību. Lielākais latviešu kopums ir Stokholmā un tās apkārtnē – vairāk nekā 1000, citur Eiropā vienviet nav tik daudz latviešu. Dažās vietās tikai 10. Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā dzīvo visvairāk latviešu – šo zemju organizācijas arī veido RLA, no katras pa diviem pārstāvjiem. Tiešs RLA pasākums ir Eiropas Vasaras skola (EVS), kas jau vairākus gadus notiek Latvijā. RLA uztur laikrakstu “Brīvā Latvija”, tas ir RLA sāpju bērns. Ir tikai aptuveni 1500 abonentu un laikrakstu grūti finansēt. Drīz izšķirsies redaktora postenis- līdz šim pastāvošās divas redakcijas tiks apvienotas vienā, kas būs Rīgā.

Runājot par Dienvidamerikas Latviešu apvienības (DLA) darbību, Vilis Vītols ar nožēlu secināja, ka DLA nav darbojusies, ka cerēts, kad tā tika dibināta. DLA pārstāvētas trīs valstis – Brazīlija ( vislielākā latviešu kopiena), Argentīna un Venecuēla. DLA de facto nedarbojoties, un pēc Viļa Vītola domām esot pienācis brīdis to likvidēt. Vilis Vītols domā, ka visu trīs valstu organizācijas rotācijas kārtībā varot pārstāvēt Dienviamerikas latviešus PBLA. Skaidrība šajā jautājumā netika panākta – priekšā stāv sarunas.

Krievijas Latviešu Kongresa (KLK) priekšsēde Lauma Vlasova pastāstīja, ka politiskais un saimnieciskais stāvoklis Krievijā mainījies uz slikto pusi, un tas tieši skar latviešus, kas dzīvo Krievijā. Sevišķi Tālajos Krievijas Ziemeļos šķiet, ka laiks atgriezies it kā 10 – 20 gadus atpakaļ, kā padomju sistēmā, un cilvēkos atkal parādījušās bailes. Šeit dzīvo galvenokārt izsūtītie, tāpēc īpaši bēdīgi to redzēt. Lielākajos latviešu centros, kur mazāk jūtama lielās politikas ietekme, pateicoties latviešu darbībai, nav bijusi negatīva informācija par Latviju, kāda tā ir centrālajā Krievijas presē. Krasnojarskā, Omskā un Tomskā – situācija tiek skaidrota no latviešu viedokļa. Par latviešiem Krievijā interesējas Krievijas lielie žurnāli, jo šāda mērķtiecīga darbība ir tikai latviešiem un vāciešiem Krievijā. Par PBLA līdzekļiem šogad iesākta Sibīrijas latviešu kultūras centra celtniecība, sakārtoti represēto kapi. Latvijas valsts nostāja pret latviešiem Krievijā ir vienaldzīga, palīdzību sniedz PBLA un LELBĀL.

Amerikas Latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis Jānis Kukainis informēja par ALAs aktīvo rīcību, aizstāvot Latvijas intereses ASV. Šobrīd notiek cīņa to, lai mainītu lēmumu samazināt par 20 miljoniem aizsardzības budžetā paredzēto palīdzību Baltijas valstīm. Sadarbojoties ar baltiešiem un austrumeiropiešiem, ALA runā miljonu vārdā. Tiek rakstītas vēstules un rīkotas akcijas, rīkotas pieņemšanas un tikšanās. Un šādai darbībai ir panākumi. J. Kukainis pateicās Pēterim Blumbergam, kurš dzīvo Vašingtonā un daudz dara. J. Kukainis arī izteica gandarījumu par labu sadarbību ar jauno Latvijas vēstnieku ASV – Aivi Roni. ALAs nozare – sadarbība ar Latviju – palīdz daudzbērnu ģimenēm un bāreņiem, sadarbojoties ar Latvijas Bērnu fondu. Ļoti veiksmīgs ir ALAs projekts jauniešiem “Sveika Latvija” – divu nedēļu ceļojums pa Latviju latviešu skolu beidzējiem (ALA katram piemaksā 900 USD), attīstījies “Sveika” Dzimtene” un “Sveika Baltija” (šogad pirmo reizi – Jānis Kukainis pats bija pavadonis). Varētu veidot labu sadarbību ar citām zemēm – satikties Latvijā un tad braukt visiem kopā šādā braucienā pa Latviju – jaunieši iepazītos. Jānis Kukainis izteica gandarījumu, ka ALAs Izglītības nozarei ir jauna, kompetenta vadītaja Dace Copland, jau notikuši divi skolotāju semināri, novembrī Klīvlandē vēl notiks. Tautas mūzikas festivāls Garezerā – pirmo reizi ALAi bija atlikums no kāda kulturāla pasākuma. Sabiedriskās domas ietekmēšana par labu Latvijas uzņemšanai NATO ir ALAs galvenais darbības lauks.

Visi centrālo organizāciju vadītāji ir iesnieguši garākus pārskatus par savu darbību rakstiski.

PBLA valdes loceklis Varimants Plūdons un Kurzemes brāļu kapu komitejas priekšsēdis Nikolajs Romanovskis vēlējās PBLA valdi informēt par Lestenes brāļu kapiem, kuros paredzēts pārapbedīt mežmalās steigā apglabātos Kurzemes cietokšņa aizstāvjus, parādot viņiem pelnīto godu. Zemi šim mērķim ziedojis Lestenes pagasts. Izveidots atklāts sabiedrisks fonds – Kurzemes brāļu kapu fonds, daudz jau ir paveikts – apzināti apbedījumi, veikta meliorācija, ielikti pamati sētai, centrālais tēls būs gatavs novembrī, bet kāpnes un sienas tiks betonētas līdz oktobra beigām. Februārī no valdības piešķirti 40 000 latu, daudz ziedojumu savākts Rietumos. Nav šaubu, ka Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem pienākas pateicība, ka bija iespēja izbraukt uz Vāciju un izglābties no izsūtīšanas. Varimants Plūdons uzskata, ka katra trimdenieka svēts pienākums ir rūpēties, lai šie varoņi varētu atdusēties svētā vietā, tāpēc viņš aicināja katru sekmēt ziedojumu vākšanu mītnes zemēs.

Gadskārtējā Latvijas Brīvības fonda (LBF) padomes sēdē pārvaldes priekšsēdis Valdis Kārklis iepazīstināja padomes locekļus ar fonda finansiālo stāvokli un darbību.

LBF kopējie līdzekļi šobrīd ir jau 4 miljoni dolāru. Taču to tirgus vērtība nav vairs tāda – ap 3,7 miljoni. Daži ieguldījumi maksā vēl labus procentus un finansu padome nav ieteikusi tos mainīt uz citiem ieguldījumiem. Dažiem ieguldījumiem atkal ir lielāka vērtība nekā ieguldītais.

Ziedojumi fondam ir sarukuši, bet ienāk testamentārie novēlējumi, daži lieli – pat USD 500 000. Sagatavota karte, kurā redzami LBF aizdevumi pašvaldībām Latvijā. Liels daudzums ir Latgalē, kas iepriecina. Latvijas Finansu ministrijas Valsts kase seko visiem aizdevumiem, lai tie tiktu atmaksāti. Daži pagasti bija nonākuši naudas grūtībās un atmaksas termiņus pagarināja.

Valdis Kārklis vēlējās dalīties ar padomes locekļiem pārdomās par LBF nākotnes darbību, jo pēdējā laikā presē parādījušies raksti, kas izsaka pārmetumus LBF, ka tas atsakoties dot naudu Latvijai, dažādiem projektiem – Eduards Upenieks Kanada tā rakstījis, savukārt Arvīds Bolšteins par PBLA darbu. LBF statūti atļauj lietot neaizskaramo kapitālu, tie ir nepareizi pārmetumi. Šis jautājums pārrunāts LBF pārvaldes sēdē un secināts, ka LBF līdzekļu izlietošana PBLA darbībai ir loģiska un arī aizdevumi pašvaldībām liekas ļoti saprātīgi. Tiem kas iesaka izdot ļoti ātri visus līdzekļus un nekrāt – mēs nepiekrītam, jo mūsu palīdzība būs ilgi vajadzīga. Mūsu uzskats ir, ka nevajag dot līdzekļus tādiem projektiem, kas jāveic ar valsts un visas tautas atbalstu. Konstatējot, ka sabiedrība bieži jauc LBF darbību ar PBLA, padome atzina, ka lietderīgi arī turpmāk ievērot principu, kas ievērots agrāk – aizdot nevis atdot. Pret tādiem līdzekļiem ir cita attieksme un atbildība projektu izvest. Tika arī secināts, ka kaut arī laukos ir bēdīgi apstākļi un daudzas ģimenes dzīvo nabadzībā, LBF nevajadzētu nodarboties ar humanitāro palīdzību, ko jau dara daudzas citas ārzemju organizācijas. Padome secināja, ka vairāk uzmanības jāpievērš savas darbības izskaidrošanai sabiedrībai.

Atgriežoties PBLA valdes sēdē, sekoja PBLA Kultūras fonda priekšsēža Tālivalža Bērziņa ziņojums. Iepriekšējā PBLA valdes sēdē nolēma, ka turpmak PBLA KF nepiedalīsies izglītības nozaru pārstāvji, lai nebūtu tik komplicēts sastāvs. Tagad tiek pārorganizēta ī struktūra – izraudzīti vietnieki, kultūras nozaru vadītāji un referenti.

T. Bērziņš atvainojās Austrālijas pārstāvjiem, ka tie tik vēlu saņēmuši informāciju par ieteikšanu apbalvojumiem. Patlaban notiek balsojums par tiem. Šogad būs izmaksa ap USD 4,800, kas sakrīt ar iemaksām, ko dod katra zeme. Šī gada piešķīrumi – ienākuši pieprasījumi (prasa vairāk nekā USD 20,000), par kuriem notiks rakstiska balsošana līdz šī gada beigām. Tikko notikušajā konferencē “Trimdas arhīvi atgriežas” – radies jautājums, vai būtu nepieciešams rakstīt trimdas kultūras vēsturi? Vajadzētu mūzikā un tēlotāja makslā, citas nozares jau zināmā veidā ir aprakstītas. PBLA valde atzīst šādu projektu par vēlamu, jāatrod tikai tā veicējs.

Skolotājas, kas par PBLA un LELBĀL līdzekļiem strādāja pie Krievijas latviešiem – Ieva Lūsiņa, Gundega Krakopa un Baiba Aprāne pastāstīja par savu darbu Augšbebros. Šim darbam trūkst mācību programmu un nav piemērotu macību līdzekļu, jo vajadzības ir speciālas – latviešu valoda bērniem jāmācā kā svešvaloda. Vecākā un vidējā paaudze valodu prot, bet jaunākā nē. Tāpēc šī projekta uzdevums bija radīt interesi par valodu un atjaunot latvisko saikni starp paaudzēm. Tika mācītas arī rotaļas, ornamenti, latviešu tradīcijas –svinēti Meteņi un citi svētki. Bērni bijuši ļoti atsaucīgi, visu laiku taujājuši -vai atbrauks nākamgad? Ideāli būtu, ja mācību programmu izstrādē varētu pieaicināt profesionāļus no Izglītības un zinātnes ministrijas. Visas skolotājas bija vienisprātis, ka jāturpina šis projekts, jo tā šobrīd ir vienīgā dzīvā saikne starp Latviju un Augšbebru ciemu, kurā dzīvo 100 latvieši.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) priekšsēdētājs Toms Baumanis, bija atnācis, lai pateiktos PBLA par atbalstu šai organizācijai – PBLA ir tās pirmais asociētais biedrs (pēc organizācijas statūtiem pilntiesīgi biedri var būt tikai privātpersonas). Mērķi abām organizācijām ir vieni un tie paši- veicināt dalību NATO, Latvijas drošību, informēt sabiedrību. Tikai trešais mēģinājums dibināt šādu organizāciju ir izdevies – acīmredzot, pienācis īstais brīdis. Iztrādāts divu gadu rīcības plāns –šobrīd tiek darīts tas, kas neprasa lielu finansu ieguldījumu – sarīkota nometne “NATO vasara” jauniešiem – debatēm par Lavijas drošību. LATO bijusi iespēja neformāli tikties ar augstiem ārvalstu ierēdņiem. Tomēr organizācijai ir problēmas ar finansējumu, jo LATO netiek uztverta ka normāla nevalstiska organizācija. Līdzekļi prasīti gan ASV Baltijas partnerattiecību fondam gan Sorosa fondam. Visi saskata, ka to jāatbalsta NATO (no tās ir saņemts neliels atbalsts) vai Ārlietu ministrijai, taču Ārlietu ministrija nevar sniegt atbalstu administratīvajiem izdevumiem, NATO oponenti ir izveidojuši mājas lapu un sludina pret NATO. LATO galvenais darbaspēks ir studenti, kuri nevar atļauties ziedot savus jau tā nelielos ienākumus. LATO iecerējusi janvārī rīkot konferenci par NATO jautājumiem. Pašlaik aktīvi veidojas LATO reģionālās nodaļas Liepājā, Valmierā un Limbažos. Iecerēts rīkot apaļo galdu ar krievu žurnālistiem. Liels darbs jāpievērš nelatviešu auditorijai, kuri ir pret NATO, bet paši nezina, kāpēc. Arī citās NATO kandidātvalstīs un dalībvalstīs ir šādas organizācijas, kas apvienojušās apvienībā, par kuras biedru drīzumā cer kļūt arī LATO. Šobrīd LATO ir 70 biedri. Citās zemēs šādas organizācijas saņem atbalstu no valsts, ASV no uzņēmējiem, LATO pagaidām ir tikai solījumi.

Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda (BPAF) priekšsēdis Raimonds Bulte pastāstīja, kā šobrīd notiek pieminekļa restaurācija. Fondam vēl trūkst līdzekļu, lai to pabeigtu, kā plānots. Iespējams, ka Rīgas dome ziedos šim mērķim.

Okupācijas muzeja valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs un izpilddirektores vietas izpildītāja Dagnija Staško atgādināja, ka prāvests Vārsbergs sēdi atklājot teicis – var labi, bet var arī labāk, kā muzejs vienmēr ir centies darīt. Salīdzinot ar citiem muzejiem, Okupācijas muzejā ir maz darbinieku, bet apmeklētāju skaits ir pieaudzis līdz 35 000, kas ir vairāk nekā citiem Latvijas muzejiem. Ekspozīcija ir pastāvīgā un tāda, kas mainās. Muzejam trūkst telpu priekš šīm mainīgajām, tematiskajām izstādēm, tāpēc tiek iets arī ārpus muzeja – tāda bija Zvārdes ceļojošā izstāde, ar kuru katrā skolā divas dienas pavadītas, mācot vēsturi caur šo izstādi. Lielais OMF projekts – ceļojošā izstāde – tai ir teksti četrās valodās, pabūts jau daudzās valstīs. Izglītības programma aktīvi darbojas, izveidota grāmata “Dokumenti liecina” skolām. Muzeju apmeklējušo ārvalstu delegāciju saraksts jau izstiepies garš. “Lauku avīzē” tagad būs pielikumi par Okupācijas muzeju ar Viļa Vītola atbalstu. Muzejam ir problēmas ar finansēm, jo atbalsts sasniedzis to līmeni, ka vairs nepieaug, plūsma nemainīga palikusi un nevar vairāk cerēt. Pagajušogad bija ieviests pat taupības režīms. Tādā situācijā muzejs nevar attīstīties – vajadzīgi jauni finansējuma avoti. Lēmums par muzeja ēkas nojaukšanu nav atcelts, šis jautājums tiks risināts saskaņā ar visa Rīgas vēsturiskā centra plānu, kuru nolemts izstrādāt. Pašlaik muzejam ir piedāvāts jauns īres līgums. Pat, ja muzejs paliek savās telpās, tās kļūst par mazu, ēkas platība būs jāpalielina, bus vajadzīgi lieli līdzekļi – pāris miljoni latu. Pēdējās divas valdības ir iekļāvušas muzeju savas deklarācijās, uzsverot diplomātisko protokolu un izglītību, bet līdzekļi nav piešķirti. Tam traucē muzeja statuss – privāts muzejs. Tiek pētīta iespēja atrast kādu sevišķu statusu, sadarbībā ar valdību un domi. Iespējams, ka šādu statusu Saeima varētu ieviest muzeju likumā.

Stella Līpīte no Rīgas Latviešu biedrības informēja PBLA valdi par pasaules latviešu biedrību konferenci, kas notiks 2001. gadā no 10.-12. augustam, tās mērķis iepazīt vienam otru. Selga Līpīte lūdza PBLA atbalstīt šo konferenci un sūtīt savus pārstāvjus.

Par padarīto šajā gadā stāstīja arī Demokrātijas attīstības centra (DAC) direktors Valts Sarma. DAC dibināts ar ALAs iniciatīvu, sagatavojis vairākas grāmatas par demokrātiju un politiku pamatskolai un vidusskolai. Šobrīd DAC saņem finansējumu no ASV valdības, NGO ASV un PBLA.

Bijušais PBLA priekšsēdis Gunārs Meierovics informēja par Eiropas Kustību, kuras izveidi ierosinājis ES komisārs Ginters Veiss, lai ietekmētu sabiedrisko domu par labu Eiropas Savienībai. Eiropas Savienības popularitāte bija ļoti zema sākumā, sevišķi laukos. Vajadzēja braukt un runāt ar cilvēkiem, jo attieksme bija tāda – no vienas savienības otrā – ne par ko. Vecāko paaudzi grūtāk pārliecināt, tāpēc Eiropas kustība koncentrējās uz jaunāko paaudzi. Rīkojot tikšanās vidusskolas pēdējām divām klasēm, līdzi ņemot Eiropas Savienības valstu vēstniekus. Eiropas kustība izdeva arī brošūras vairākās valodās – “Kāpēc Eiropa?”.

Par Latvijas institūta darbu PBLA valdei pastāstīja tā direktors Ojārs Kalniņš.

Institūts jau darbojas divus gadus, ideju tam netrūkst, bet naudas gan. Institūta budžets ir 90 000 latu, ar to strādāt varot, taču lielākā daļa tiekot tērēta administratīviem izdevumiem, maz paliekot, lai gatavotu materiālus. Pirmais Ojāra Kalniņa mērķis bijis nodrošināt valdības un Saeimas atbalstu institūta darbam, otrs – sadarboties ar visiem, kas veido Latvijas tēlu, jo tēlu veido tauta, nevis institūts. Pirmais mērķis ir bijis savākt informācijas datu bāzi pa Latviju profesionālā angļu valodā, par katru tēmu. Iegūtais materiāls tūlīt tiekot likts Internetā ( www.latinst.lv ), jo tas ir lētākais veids kā izplatīt informāciju. Informācija ir arī citās valodās – daudz spāņu, mazliet krievu, daudz čehu valodā (brīvprātīgi pārtulkoja kāds latvietis Čehijā), institūtam trūkst līdzekļu, lai visu pārtulkotu daudzās valodās. Izdotas brošūras par ekotūrismu, vēsturi, gadskārtām, tautastērpiem. Institūtam ir cieša sadarbiba ar Ārlietu ministriju – sagatavotas faktu lapas par Latviju, informācija par Latviju un ES un NATO. Latvijas institūts tās gatavojis pēc Ārlietu ministrijas pasūtījuma. Sagatavota pat informācija par Latviju ķīniešu valodā, Taivānas misija to pārtulkojusi par brīvu. Tiekot gatavota brošūra par dainām, pēc Kultūras ministrijas lūguma. Ārlietu ministrija atkal vēloties par Latviju un Eiropas Padomi, jo nākamgad Latvija būs prezidējošā valsts EP. Ļoti svarīgs Latvijas institūta projekts ir sadarbība ar ārzemju žurnālistiem. Ārlietu ministrija uzdevusi institūtam kārtot visas ārvalstu žurnālistu vizītes Latvijā. Tās tiek rīkotas pēc žurnālistu vēlēšanās – tikšanās ar prezidenti, premjeru, braucieni ārpus Rīgas, iepazīšanās ar kultūru utml. Tā institūtam veidojas savs kontaktu tīkls. Pašlaik top filma sadarbībā ar Prezidentes kanceleju, ko varētu rādīt ārvalstīs pirms prezidentes vizītēm. Institūtā ir pieci darbinieki, bet pēc Ojāra Kalniņa domām vajadzētu vēl vismaz divus – profesionālu angļu redaktoru un kādu, kas nodarbotos ar presi .

Atskaitoties par Ģimenes atbalsta koordinācijas centra (ĢAKC) darbību, ĢAKC izpilddirektore Mārīte Priekule atgādināja, ka šis projekts darbojas jau piecus gadus Latvijas lauku reģionos. Pirmos četrus darbības gadus pamatā bijuši izbraukumi uz grupām un semināri. Izveidojušās patstāvīgi darbojušās grupas, kas izveidoja asociāciju un centrus novados. ĢAKC tām ir tikai konsultants un palīgs. Pēdējā laikā ĢAKC bijuši jauni projekti un darbība ir paplašinājusies. Kā ģimeņu konsultanti sagatavoti 40 studenti augstskolā “Attīstība”, izveidojusies sadarbība ar Rīgas domes sociālo dienestu darbiniekiem, kuriem ĢAKC rīko kursus. Sagatavota piedāvājumu pakete ģimeņu apmācībām 26 pašvaldībām, lai zinātu, cik pieprasītas būs ĢAKC grupas un varētu plānot darbu. Bez PBLA atbalsta ĢAKC nevar iztikt – tur kur ĢAKC visvairāk vajag, cilvēki ļoti nabadzīgi un par šādām nodarbībām nevar atļauties maksāt. Uz Valsts finansējumu var cerēt ātrākais 2003. gadā. Mārīte Priekule lūdza PBLA valdi apzināties šī projekta vajadzību darboties ilglaicīgi.

Runājot par Izglītības padomes darbu, Līga Ruperte ar prieku atzīmēja, ka Garezerā šogad cēlies skolēnu skaits, kas esot demografijas rezultāts – bērnu ir vairāk. Izglītības darbs ir jāturpina jaunajai paaudzei – tā ir viņu lieta. Mūsu latviskajai izglītībai jābūt tādai, kas atbilst šo cilvēku un laiku prasībām. 3×3 nometnēs šogad kopumā piedalījušies 1500 cilvēki. Austrālijā bijis augstākais dalībnieku skaits – 137. Nākošgad nometne notiks Adelaidē un arī Līga Ruperte tajā piedalīsies. Katskiļos jau otru reizi pēc kārtas bijis lielākais dalībnieku skaits nometnes vēsturē. Nākuši jauni darbinieki un arī jauni dalībnieki no viņu paziņu loka.

Bijusī PBLA valdes locekle Rita Drone pastāstīja par PBLA izglītības mājas lapu, kas iecerēta 4 gadus atpakaļ Kanadā, to uzņēmās veidot Juris Steprāns. 3 gadus PBLA ir atbalstījusi šo projektu ar savu budžetu, taču lapa nekļuva populāra – pat ASV skolas neiesaistījās šajā projektā. Tagad lietas ir mainījušās, Internets kļuvis daudz pieejamāks. Izglītības lapa tagad ir daļa no PBLA mājas lapas – www.pbla.lv (saite- izglītība). Rita Drone lūdza visus aktīvi dalīties ar šo informāciju un piedalīties lapas veidošanā.

ALAs priekšsēdis Jānis Kukainis, runājot PBLA nākotnes uzdevumiem, iepazīstināja valdi ar projektu par sabiedriskās domas ietekmēšanu ASV, kam nepieciešami USD 250 000. Pagājušogad šim mērķim tika tērēti USD 27 000 no PBLA budžeta, bet šobrīd nepieciešams darbu paplašināt, piesaistot profesionāļus šajā jomā.

Latvijas iestāšanās NATO ir PBLA darbības prioritāte šobrīd. PBLA uzskata, ka tā veicinās ne tikai Latvijas drošību, bet arī ekonomisko attīstību. Šī mērķa īstenošanā PBLA ir izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību Vašingtonā. Daudzi apstākļi liecina, ka Latvijas izredzes būs atkarīgas no jaunās ASV administrācijas, tāpēc jāizmanto visas iespējas to ietekmēt mums par labu. Profesionāls darbs šajā jomā ir dārgs – paredzēti USD 10 000 mēnesī kā atalgojums plus tikpat par citiem izdevumiem, bet tā pēc Jāņa Kukaiņa vārdiem esot “cāļa barība”, jo šis esot viens lētākajiem variantiem. Darbu pārraudzīs ALA un Latvijas vēstnieks kā padomnieks. Jānis Kukainis ierosināja no LBF pamatkapitala atvēlēt USD 250 000, Latvijas valdība piešķiršot USD 50 000.

Valde lielā vienprātībā atbalstīja šo projektu, kas ir tik ļoti svarīgs Latvijas nākotnei. “Šī lieta ir viena no vissvarīgākajām Latvijā, ja mēs to nedarām un “sēžam uz naudas”, mūsu kritizētāji var mūs kritizēt – mums jādara ko varam”, tā Andrejs Ozoliņš. “Pirmklasīgi sagatavots darbs. Šis projekts ir svēta lieta”, tā Vilis Vītols. “Latvijas nākotnes nodrošināšana iespējama tikai caur NATO un mēs debatējot velti tērējam laiku.Varētu ņemt vēl vairāk – ja Latvijas nebūs, ko mēs darīsim ar šiem 4 miljoniem” tā Varimants Plūdons. Valde vienbalsīgi nolemj atbalstīt šo projektu, rezervējot vēl USD 10 000 darbam Eiropā, ja Rietumeiropas latviešu apvienība spēs darīt ko līdzīgu.

Svētīgs darbs būtu arī tirdzniecības veicināšana. To veicinātu goda konsulu tīkls katrā zemē. Šajā jautājumā centrālās organizācijas var palīdzēt ar saviem kontaktiem. Vēlamāk šim postenim ir pat piesaistīt vietējos, ne latviešus. Ārlietu ministrija vēlas sadarboties šajā jautājumā.

Pārrunājot PBLA finansētās vēstures grāmatas iznākšanu un domstarpības ap to, valde nolēma rīkot konferenci par vēstures mācīšanu Latvijā. Jānis Mežaks vēl joprojām nebija mierā ar iznākušās grāmatas tekstu, jo autori ņēmuši vērā tikai daļu no iebildumiem, kas izteikti LNAK 17. maija vēstulē par saskatītajiem trūkumiem grāmatā.

Andrejs Ozoliņš uzskatīja, ka visas nepilnības ir novērstas, daudzas no tām bijušas vienkārši kļūdas, jo kritizētāji lasījuši darba manuskriptu. Oponējot iebildumiem, ka nevajadzējis grāmatā ievietot Novika biogrāfiju, Andrejs Ozoliņš pastāvēja uz to, ka šī biogrāfija publicēta kā padomju liekulības paraugs nevis ka biogrāfija pati par sevi.

PBLA valde arī apsprieda PBLA mājas lapas labāku izmantošanu, bet domas šajā jautājumā dalījās. Daži valdes locekļi domāja, ka tā ļoti jāpaplašina, ievietojot visu iespējamo informāciju par Latviju, bet daži domāja, ka PBLA mājas lapa nekad nebūs informācijas avots, jo visi pirmkārt interesējas par zemju organizācijām.

Garas un nopietnas debates notika par PBLA darbību, par to, ko tai būtu un nebūtu jādara. Tika atzīts, ka vajag vairāk informēt sabiedrību par savu darbību. Valde nolēma, ka katram valdes loceklim gadā būtu jāuzraksta avīzēm vismaz viens raksts par savu darbību PBLA. Valde arī pārrunāja kritiku par lielo valdes locekļu skaitu, daudzi tai piekrita, bija arī priekšlikumi, kā to mainīt, bet nekādi lēmumi šajā jautājumā netika pieņemti. Andrejs Ozoliņš bija pārliecināts, ka neviens e-pasts nevar aizstāt šādu diskusiju klātienē, ka tas ir ļoti nepieciešams darbībai.

Valde vienojās, ka PBLA budžets nepārsniegs USD 350 000 un USD 85 000 būs rezervēti speciālajiem projektiem.

PBLA valde nolēma rīkot nākošo PBLA valdes sēdi Vašingtonā, tieši pirms Amerikas latviešu Apvienības jubilejas kongresa. Šāda sēde izmaksās lētāk (mazāki ceļa izdevumi ASV un Kanadas valdes locekļiem) un PBLA darbības kritizētājiem būs iespēja klātienē klausīties sēdes norisi.

PBLA valde savai darbībai izveidoja sekojošas komisijas

Finansu – priekšsēdis Uldis Sēja, Aivars Saulītis, Andrejs Ozoliņš, padomnieks Valdis Kārklis;
Informācijas – priekšsēdis Jānis Daliņš, Andrejs Ozoliņš, Pēteris Blumbergs , Jānis Mežaks, Varimants Plūdons;
Diasporas programma- Lauma Vlasova, Linda Kovaļevska
Rīgai 800 – Artūrs Cipulis, Dace Copland, Juris Ruņģis
Demografijas komisija- priekšsēdis Ēriks Krūmiņš, Jānis Kukainis, Dāvids Dārziņš Valdes sēdes priekšdarbu veicēja Tija Krūmiņa

Linda Kovaļevska