Pasaules brīvo latviešu apvienības balva šogad piešķirta inženierim, Latvijas Brīvības pieminekļa atjaunotājam Raimondam Bultem.

Apbalvojuma diplomā rakstīti šie vārdi:

“Raimonds Bulte ir saņēmis 2002. gada Pasaules brīvo latviešu apvienības balvu par spējām iedvesmot latviešus visā pasaulē kopējam darbam, atjaunojot Brīvības pieminekli, šo īsto latviešu jūtu izpausmes vietu un brīvās Latvijas simbolu”.

Raimonds Bulte dzimis Tukuma apriņķa Bikstu pagastā 1925. gada 16. decembrī. Uzaugot brīvajā Latvijā, skatot Brīvības pieminekli Rīgā, tas iededza jaunekļa sirdī tautas un tēvzemes mīlestību, kas viņu pavadīja trimdā visu mūžu. Iesaukts Latviešu leģionā, pārdzīvojis kaŗa briesmas un šausmas, palicis trimdā Vācijā.

Sākoties lielajai bēgļu izklīšanai, no Vācijas vispirms nonācis Anglijā, tad Kanadā, kur pavadīta mūža lielākā daļa. Studijas sācis Londonas Politechniskā Institūtā, turpinājis MacMaster Universitātē Kanadā. Studiju laikā uzņemts korporācijā Selonija.

Strādājis vairākās projektēšanas un ražošanas inženieŗu firmās Kandadā, ASV, Dienvidamerikā, Polijā un beidzot arī Latvijā. Darbā parādītās uzņēmības un izdarības dēļ Raimondam Bultem aizvien uzticēti svarīgi pienākumi. Viens no tiem bija, lielajai SNC kompānijai izraugot viņu par galveno inženieri Peru Andu kalnos vaŗa rūdas raktuvju projektēšanā. Profesionālā darbā gūtā pieredze lielu pasākumu organizēšanā viņam lieti noderēja arī Brīvības pieminekļa atjaunošanas darbā.

Pirmo reizi 1992. gadā atbraucot uz Latviju un ieraugot Brīvības pieminekli diezgan noplukušu, viņam radies nodoms darīt visu iespējamo tā restaurēšanai. Diemžēl, sarunās ar Rīgas domes amatpersonām sastapis neuzņēmību un izvairīgas atbildes. Vienīgi toreizējais Rīgas pilsētas galva Andris Bērziņš izrādījis sapratni un interesei. Bija skaidrs, ka jārīkojas pašam. Tika sarunāta firma technisko un financiālo aprēķinu izdarīšanai. Nodibināja Brīvības pieminekļa atjaunošanas fondu, kuŗa valdē par priekšsēdi izraudzīja Raimondu Bulti.

Kopš 1998. gada jūnija trīs gadu laikā Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds ziedojumos saņēma gandrīz 540.000 latus. Bijušās trimdas zemēs dzīvojošie latvieši devuši 65% no šīs summas, pārējais savākts Latvijā.

Latvijas brīvības simbolam pamatakmens likts 1931. gada 18. novembrī. Pamatos iemūrētajā kapsulā ievietots vēstījums:

“Lai varoņu laikmets, kā cēls paraugs vienmēr paliktu tautas atmiņā, šinī vietā celts Latvijas Brīvības piemineklis. (..) Lai tas vienmēr un visiem, kas to redz, atgādina, ka mūsu tautai bijuši varoņi un nesavtīgi darbinieki, kas visu, pat savu dzīvību, ziedojuši tautas labākai nākotnei!”

Par tautas ziedotiem līdzekļiem pēc tēlnieka Kārļa Zāles meta veidoto Brīvības pieminekli atklāja 1935. gada 18. novembrī. Latvijas svētuma zīme pārdzīvoja 51 okupācijas gadu. Tad nāca Raimonds Bulte un iedvesmoja tautu Brīvības pieminekļa spožuma atjaunošanai. 2001. gada 24. jūlijā tauta svinēja Brīvības pieminekļa atjaunošanas svētkus.

Darba nobeigumā Raimonds Bulte pateicās visiem ziedotājiem no novēlēja, lai Brīvības piemineklis turpinātu pildīt tā autora, tēlnieka Kārļa Zāles doto devīzi – “Mirdzi kā zvaigzne!” Viņš teica:

“Gaŗie okupācijas gadi atstāja dziļas rētas ne tikai tautas liktenī, bet arī piemineklī. Klusībā tautas pielūgts, bet okupācijas varas nicināts, nekopts un laikmeta sārņu klāts, kā izaicinājums un atgādinājums par brīvu zemi un brīvu tautu, tas varonīgi sagaidīja Trešo atmodu. Nu tauta atkal uzņēmās rūpi par Brīvības pieminekli. Kas tautas celts un apkopts, pastāvēs mūžīgi!”

Pasaules brīvo latviešu apvienība