Notikusi pirmā Diasporas konsultatīvās padomes sēde
2019. gada 12. jūlijā Ārlietu ministrijā notika pirmā Diasporas konsultatīvās padomes sēde. Tajā piedalījās valsts un pašvaldību iestāžu, diasporas organizāciju, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji. Pirmajā padomes sēdē no nevalstiskā sektora vidus tika ievēlēti arī divi rotējošie pārstāvji – Latvijas Ārstu un zobārstu apvienība un biedrība “Laiks-BL”. Padomes darbu vadīja padomes priekšsēdētājs, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza, par viņa vietnieku ievēlēja Miku Muižarāju, no biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” .
Sēdes laikā tika izskatīta Diasporas likuma ieviešana, un atbildīgo institūciju pārstāvji sniegs ziņojumus par Diasporas likuma pārejas noteikumos paredzēto likumprojektu virzību. Tie ietver papildu dzīvesvietas adreses ieviešanu diasporai, sociālā nodrošinājuma mehānismus remigrantiem, sabiedrisko mediju pieejamību diasporai un citus atbalsta pasākumus.
Sēdes dalībnieki diskutēja par turpmāko diasporas politikas plānošanu – par starpnozaru Rīcības plāna darbam ar diasporu izveidi 2021.-2023. gadam, strukturizējot konkrētas darbības atbilstoši četriem Diasporas likumā noteiktajiem rīcības virzieniem:
1) latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas,
2) diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana,
3) diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā, valsts pārvaldē,
4) atbalsts remigrācijai.
Tika nolemts veidot diasporas mediju darba grupu. Katram no rīcības virzieniem paredzēts veidot tematisku darba grupu, kura sagatavotu rīcības plāna projektu. Darba grupās tiks iekļauti valsts un nevalstiskā sektora pārstāvji. Ārlietu ministrija sniegts apkopoto starpnozaru informāciju par 2020. gadā plānotajām jaunajām diasporas politikas iniciatīvām nepieciešamo valsts budžetu.
Diasporas konsultatīvā padome ir padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas izstrādi un tās ikgadējo prioritāšu noteikšanu, kā arī diasporas politikas īstenošanu un novērtēšanu. Diasporas konsultatīvās padomes darbības pamatprincipi ir noteikti Diasporas likumā, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Diasporas konsultatīvā padome tika izveidota 2019. gada 14. maijā.
Padomē darbosies pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Sabiedrības integrācijas fonda, Saeimas Ārlietu komisijas, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, Valsts kancelejas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas, organizācijas “Daugavas Vanagi” centrālās valdes, Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Amerikas latviešu apvienības, Eiropas latviešu apvienības, Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības, Krievijas latviešu kongresa, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī Latviešu nacionālās apvienības Kanādā. (LV.lv/PBLA pārstāvniecība)