Latvijas starptautiskās atzīšanas simtgade

26. janvārī atzīmējam 100 gadus kopš Latvijas Republikas atzīšanas “de iure”. Pirms simts gadiem – 1921. gada 26. janvārī – Pirmā pasaules kara uzvarētājvalstu jeb Antantes Augstākā padome Parīzē pieņēma vienbalsīgu lēmumu atzīt Latviju par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu. Latvijas valstiskums ieguva jaunu kvalitāti. Latvijas diplomātija ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica (1887–1925) vadībā par to bija cīnījusies divus gadus. Pirmskara Latvijā “de iure” atzīšanas diena tika uzskatīta par vienu no svarīgākajiem valsts svētkiem, piekāpjoties ja nu vienīgi valsts proklamēšanas dienai 18. novembrī un Lāčplēša dienai 11. novembrī. 26. janvāris tolaik bija brīvdiena.

25. janvārī Valsts prezidents Egils Levits un Ingrīda Meierovica nolika ziedus pie Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļa Tukumā, godinot ievērojamā politiķa, kurš sekmēja Latvijas starptautisko “de iure” atzīšanu, piemiņu. Z. A. Meierovics Tukumā 20. gadsimta sākumā pavadīja skolas un jaunības gadus. Šodien, 26. janvārī, svinību programma, protams, būtu daudz plašāka, ja ne Covid–19 pandēmija un tās dēļ ieviestie ierobežojumi. 26. janvāra rīts rīts sākās ar piecu Antantes valstu – Beļģijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Lielbritānijas – karogu svinīgu pacelšanu pulksten 8.30 laukumā iepretim Rīgas pilij. Ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits. 26. janvārī pulksten 14 Rīgas pilī notika svinīgs tiešsaistes sarīkojums, ko demonstrēja tiešraidē. Sarīkojumā attālināti piedalījās prezidents E. Levits un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tika demonstrēti Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas, Francijas prezidenta Emanuela Makrona, Apvienotās Karalistes premjerministra Borisa Džonsona, Japānas premjerministra Jošihides Sugas un Beļģijas premjerministra Aleksandera de Kro video apsveikumi Latvijai.

Ārlietu ministrijā (ĀM) “de iure” simtgades atzīmēšana sākās ar dažādiem iekšējiem pasākumiem, tostarp apbalvojumu par mūža ieguldījumu Latvijas valsts ārpolitikā saņēma ilggadējais diplomāts, vēsturnieks Mārtiņš Virsis. ĀM šādu balvu par mūža ieguldījumu “de iure” gadadienas kontekstā pasniedz kopš 2019. gada. Par tradīciju kļuvusi arī ārlietu ministra došanās uz Meža kapiem, lai noliktu ziedus pie Z. A. Meierovica, pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes un trimdas politiķa Gunāra Meierovica atdusas vietām.

Starp citiem Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas nozīmi akcentējošiem notikumiem minama Latvijas Bankas emitētā īpaša dizaina divu eiro piemiņas monēta, kā arī “Latvijas Pasta” izdotā pastmarka un aploksne, kas nonāk pārdošanā 26. janvārī. 26. janvārī pulksten 18 Latvijā skanēja baznīcu zvani, tā atzīmējot brīdi, kad Latviju sasniedza ziņa par Parīzē notikušo starptautisko atzīšanu. Kristīgo konfesiju dievnamus uz šādu soli aicināja Valsts prezidents E. Levits, un tam atsaucās visu lielāko kristīgo konfesiju pārstāvji – luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu draudzes, kā arī Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja draudze un armēņu Apustuliskā draudze. (Autors Viesturs Sprūde, Latvijas Avīze)

Foto paraksts: 26. janvārī, atzīmējot 100 gadus kopš Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas “de iure”, armijas orķestrim no Rīgas pils balkona atskaņojot “Tev mūžam dzīvot, Latvija”, laukumā pretim Rīgas pilij, pulksten 8.30 tika svinīgi pacelti piecu toreizējo Antantes valstu – Beļģijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Lielbritānijas – karogi; PBLA pārstāvniecības foto