Šī gada jūnija pašās beigās saņēmu ziņu, ka esmu ieguvusi jaunu darbiņu, protiet PBLA Izglītības padomes priekšsēdes amatu. Tā savā jaunajā amatā esmu darbojusies apmēram trīsarpus mēnešus.

PBLA Izglītības padomes sastāvs:
Līga Ruperte, IP priekšsēdes vietniece, 3×3 koordinatore
Ināra Jansone, ALAs Izglītības nozares vadītāja
Andis Bērziņš, LAAJ Izglītības nozares vadītājs
Agra Asmusa Vāgnere, LNAK Izglītības nozares vadītāja
Anna Auziņa, LNPL Izglītības nozares vadītāja
Lauma Vlasova, KLK priekšsēde

Stājos sakaros ar padomes locekļiem, lai uzzinātu, 1) kas ir trīs galvenās lietas, kas kavē katras zemes latviešu skolu darbību, 2) kas ir tā vissvarīgākā lieta pie kā PBLA IP būtu jāpiestrādā un 3) kādas maiņas vajadzētu izvest PBLA Izglītības mājas lapā.

Saņēmu šādas atbildes (diemžēl tikai no diviem izglītības nozares vadītājiem):
1) Kas kavē skolu darbību: piemērotu mācību materiālu trūkums, sevišķi literatūrā un gramatikā; mājmācības programma; paraugstundu trūkums; telpu trūkums/liela īres nauda; skolotāju trūkums.

2) Vissvarīgākā lieta pie kā PBLA IP būtu jāpiestrādā: apmācīt vecākus, kā divvalodīgā vidē audzināt bērnus; sasaukt skolotāju un skolu pārstāvju tikšanos.

3) Maiņas/papildinājumi mājas lapā: sarakstu ar pieejamām grāmatām un mācību līdzekļiem, darba lapu paraugus.

Izglītības nozaru vadītāju ziņojumi

ALA
Pagājušā gadā Amerikā darbojās 16 pamatskolas, divas ziemas vidusskolas un divas vasaras vidusskolas. Kopējais pamatskolu skolēnu skaits ir apmēram 550. Vislielākā skola ir Čikāgas Krišjāņa Barona skola, kuŗā mācās 75 skolēni, bet vismazākā Denveras skola ar 13 skolēniem. Skolās strādā apmēram 200 skolotāji un izpalīgi, no kuŗiem ap 35 ir nesen atbraukuši no Latvijas. „Caurmēra” latviešu pamatskolā mācās 33 bērni, no kuŗiem 36% ir no divu tautību ģimenēm. Skolas vadība un skolotāji galvenokārt ir skolēnu vecāki, no kuŗiem vairumam nav pedagoģiskās izglītības.
2004. gada vasarā Gaŗezera vasaras vidusskolu apmeklēja 175 skolēni. Šis skaits ietver 49 skolniekus, kas apmeklēja Gaŗezera sagatavošanas skolu. Skolā strādāja 51 darbinieks, tiem klāt vēl 13 dažādu nodarbību vadītāji, kuŗi strādāja arī citās programmās. Kursas vasaras vidusskolu apmeklēja 32 audzēkņi, un tur strādāja 16 darbinieki.
Vissvarīgākie jautājumi, kas skar papildu skolu darbību:
1) dažādie valodas prasmes līmeņi. Vienā klasē nereti ir tikpat daudz valodas līmeņu, cik skolēnu. Kaut arī skolās tiek mēģināts bērnus sadalīt pa valodas līmeņiem, vērā ņemams ir arī vecums – nevar 6 un 11 gadīgi bērni mācīties vienā un tajā pašā klasē.
2) grūti ir atrast kvalificētus skolotājus. Parasti tie ir pašu bērnu vecāki, bet ne visi vecāki ir spējīgi strādāt kā skolotāji. Pagājušo gadu laikā palīgā ir nākuši nesenie ieceļotāji no Latvijas, kas mūsu skolās ieved svaigas idejas un dod jaunu sparu. Par to mēs ļoti priecājamies!
3) piemērota programma. Patreizējā ALAs Izglītības nozares programma nāca klajā 2001. gadā. Tā balstās uz to, ka bērni nāk skolā, spējīgi saprast un runāt latviski. Ja skolēns seko programmai, viņš pabeigs 8. klasi ar labām zināšanām gramatikā, literatūrā, vēsturē un ģeogrāfijā. Skolēns būs spējīgs tekoši runāt, rakstīt un lasīt. Diemžēl bieži bērni ierodas skolā ar nepietiekamām valodas spējām, lai sekotu šai programmai. Kaut ALA kopā ar LNAK ir izveidojusi „Sarunāsimies” programmu, kur uzsvars ir uz sarunu valodu, nav izveidota pilna 10 gadīga programma tiem, kas vēlas valodu saviem bērniem mācīt tikai sarunu valodas līmenī. 2004./2005. mācību gadā Čikāgas skola izmēģina programmu, kuŗas mērķis ir viena gada laikā paaugstināt valodas zināšanas tiem, kuŗiem tās ir vājākas, lai šie skolnieki varētu piedalīties ALAs programmā.
4) moderna viela. Mācību grāmatas, kuŗas lietojam ir novecojušas. Nereti lietojam grāmatas, kuŗas izdotas pirms 30 gadiem. Mēģinām izmantot grāmatas, kuŗas izdod Latvijā, bet tās nav vienmēr piemērotas, jo rakstītas skolām, kuŗās stundas ir 5 dienas nedēļā, ne tikai 30 dienas gadā. Gribot negribot, jāatzīst, ka bērnu valodas spējas šeit ir zemākas – pat visspējīgākajiem.
5) skolēnu atbirums. Ja pagājušajā gadā bērnudārzā un pirmskolā bija 110 bērnu, 7.un 8. klasē bija tikai 53. Nav savākti pietiekami datu, lai pateiktu, cik liels ir atbirums, bet tas noteikti ir manāms. Latviešu skolām ir jākonkurē ar sportu, baleta stundām, mūzikas stundām un citām nodarbībām. Diemžēl jākonstatē, ka ir ģimenes, kuŗām latviešu valodas uzturēšana ar skolas palīdzību neliekas tik svarīga vai tik vērtīga kā citas nodarbības, kas ir pieejamas viņu bērniem.

LAAJ
Latviešu skolas pastāv 3. Austrālijas pilsētās: Adelaidē (2), Melburnā (2) un Sidnejā (3). Katru janvāri ārpus Adelaides notiek Annas Ziedares vasaras vidusskola. Katrā centrā darbojas pirms skolas bērnu grupa.
Lielākās problēmas sagādā krītošais bērnu skaits. Vairāki centri pasniedz gan pamatskolā, gan vidusskolā latviešu valdos nepratēju programmu. Skolēnu skaits šajos pasākumos pieaug.
Ar 2006. gadu latviešu valodu vairs nevarēs izmantot austrāliešu skolā abitūrijas gadā.
Skolotāju trūkums, kā arī skolotāju pedagoģiskās izglītības līmeņa dažādība sastopama visos centros.
Programmas tiek radītas, lai pielāgotos audzēkņu vajadzībām un spējām. Trūkst vienas centrālas programmas. Vienīgi abitūrijas gadā ir vienlīdzīga programma un eksāmens.
Skolotāji bieži pieprasa konferences, lai pārrunātu problēmas un veicinātu rosīgāku sadarbību, bet attālums un piemērota laika atrašana ir bieži nepārvarama.
Izglītības nozare cenšas sazināties un sniegt padomu un palīdzību atsevišķiem centriem un skolām, cik tas iespējams. Šogad izglītības centrs sagādāja katrai skolai LVAVP mācības grāmatas, burtnīcas un mācību līdzekļus, lai izpalīdzētu skolotājiem mācīt latviešu valodu kā otro valodu.
2003. gadā izglītības nozare sagatavoja un izsūtīja aptauju Sidnejas, Melburnas un Adelaides pamatskolu un vidusskolu bērniem un to vēcākiem. Galvenais secinājums no aptaujas bija, ka pašreizējā darbība visās skolās bija apmierinoša, kā bērniem, tā arī vecākiem. Trūkstot CD un video kasetes.

LNAK
Ziņojums nav saņemts.

LNPL
Lielbritānijā 2004./05. mācību gadā darbojās divas nedēļas nogales skolas: Londonā un Notinghamā. Kopējais bērnu skaits bija 41, skolotāju skaits 24. Darbojās arī divi valodas pulciņi, viens Londonā un otrs Notinghamā. Latvieši Gernsijas salā arī sāk rīkot latviešu skolu Lilitas Krūzes vadībā.
Londonas latviešu skola satiekas katru otro svētdienu. 2004./05. mācību gadā bija 18 mācību dienu. Skolā mācījās 37 skolēni; tos mācīja 17 skolotāji. (2004./06. gadā mācās 43 skolēni un strādā 17 skolotāji.) Mācību priekšmeti ieskaita latviešu valodu, Latvijas vēsturi, Latvijas ģeogrāfiju, ticības mācību, folkloru, apkārtnes mācību, rokdarbus, latviešu tautas pasakas, dziedāšanu, tautas dejas un kopējo uzdevumu. Absolventu klase arī gatavo īpašu projekta darbu. Skolēni izdod žurnālu Īsā pupa. Skolā arī darbojas mūzikas ansamblis Lilijas Zobenas vadībā. Bez mācību dienām, skola rīko eglītes sarīkojumu un izlaiduma aktu. Skolēn piedalās Stokholmas skolas rīkotajā Mārtiņu sarīkojumā un Londonas draudzes Baltās svētdienas sarīkojumā. Vairāki skolēni piedalījās Eiropas Vasaras skolā.
Londonas valodas pulciņš turpina darboties un sanāk kopā ceturtdienas vakaros Londonas DVF namā. Tas domāts pieaugušajiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu. To vada Ruta Abakuka un Jānis Gravenieks. 2004./05. gadā mācījās deviņi iesācēji un septiņi, kas turpina mācīties latviešu valodu. 2004./05. gadā valodas pulciņš tikās 36 reizes.
Notinghamas latviešu valodas pulciņš sanāk apmēram reizi mēnesī. Tas domāts latviešu valodas pratējiem un mīļotājiem, lai tie varētu uzlabot gramatikas un literatūras zināšanas. To vada Ērika Mellakaua, un pulciņā piedalās 10 dalībnieki.

KLK
Ziņojums nav saņemts.

Trīsreiztrīs 2005

Austrālijā – nometne notika Melburnā no 2.-8. janvārim, piedalījās 99 dalībnieki. Vadītāji bija Irēna un Andris Ziedari.

Latvijā – pirmā nometne notika Kalnos (Saldus rajonā) no 10.-17. jūnijam Daigas un Alda Bitinieku vadībā ar 363 dalībniekiem. Otrā nometne notika Madonā no 24.-31. jūlijam Ineses un Jāņa Ata Krūmiņa vadībā ar 357 dalībniekiem. Piedalījās arī 193 vietējie. Abās nometnēs kopā piedalījās 83 dalībnieki no Rietumiem un 22 no Krievijas.

Anglijā – Straumēnos (angļu valodā) nometne notika no 24.-31. jūlijam Daces Lieģes-Birzgales, Annes Ekstes u.c. vadībā. Piedalījās 63 dalībnieki. Almēlijas nometne Straumēnos (latviešu valodā) nenotika.

ASV – Gaŗezerā nometne notika no 14.-21. augustam Maijas Zaeskas, Ilzes Kļaviņas un Ritas Šulcas vadībā. Piedalījās 125 dalībnieki. Katskilos nometne notika arī no 14.-21. augustam Ingrīdas Jansones vadībā ar 189 dalībniekiem.

No 1981. gada līdz 2005, gada rudenim ir notikušas 156 nometnes ar pāri par 22,000 dalībniekiem.

2006. gadā nometnes notiks Sidnejā no 2.-8. janvārim, vadītāja Viktorija Mačēna; no 9.-16. jūlijam Cēsīs/Āraišos, vadītāja Dace Jurka; no 23.-30. jūlijam Lūznavā (Rēzeknes rajonā), vadītāji Aina un Gunārs Strodi, no 30. jūlija-6. augustam Straumēnos (angļu valodā) vadītājas Daces Birzgales-Lieģes u.c. vadībā; no 13.-20. augusta Gaŗezerā vadītājas Maijas Zaeskas un Ilzes Kļaviņas vadībā; Katskilos augusta otrajā pusē. Nometne Straumēnos (latviešu valodā) nenotiks, bet nometne angļu valodā notiks no 30. jūlija līdz 6. augustam un to vadīs Dace Birzgale-Liege un citi. Ir samērā drošs, ka nometne Kanādā nenotiks.

Informācija par 3×3 atrodama http://www.3×3.lv.

IP nākotnes darbība un ieceres:

Vajadzību ārpus Latvijas latviešu papildus skolām vēl joprojām ir daudz. Tā savā ziņā ir uzmudinoša situācija, jo tas nozīmē, ka ne tikai Latvijā ir dzirdama latviešu valoda, bet to lieto arī dažādās pasaules malās. Tas nozīmē, ka ir latviešu izcelsmes cilvēki, kas grib paturēt dzīvu latviešu valodu vienalga kur tie pasaulē atrodas. PBLA IP ir uzdevums censties palīdzēt sagādāt informāciju, jeb sagādāt materiālus, ko latviešu kopienes ārpus Latvijas var izmantot uzturot latviešu valodu.

Ieteiktā darbība:

1) IP locekļu satikšanās. Mans priekšlikums ir, ka Izglītības padomes locekļi satiekas reiz gadā, lai pārrunātu katras zemes skolu konkrētās vajadzības, izvērtētu tās un izlemtu prioritātes pie kā būtu kopējiem spēkiem jāpiestrādā. Vajadzību ir par daudz, un vajadzības mainīsies, tamdēļ ir jāizstrādā plāns, kā, gan sadarbojoties ar Latvijas Izglītības ministriju, gan ar dažādiem izglītības centriem un iestādēm Latvija, gan paši „saviem spēkiem”, varam sākt veikt vajadzīgo darbu. Es iesaku, ka IP budžetā tiek atvēlēti $500 katras zemes pārstāvja ceļa izdevumiem (kopā $3,000), un lūdzu, lai katras zemes centrālā organizācija atvēl līdzekļus, lai segtu pārējos ceļa izdevumus šim nolūkam.

2) PBLA izglītības mājas lapas papildināšana. Skolotāji bieži min, ka trūkst piemērotu mācību materiālu. No manas pieredzes, materiālu ir daudz, bet tie nav visiem pieejami. Lietojot interneta iespējas, mans ieteikums ir veidot projektu, kur pieejamās darba lapas, nodarbību apraksti un dažādas citas idejas ir apkopotas un atrodas PBLA izglītības mājas lapā. Materiālus var „ieskannēt” un sakopot pa līmeņiem un tematiem, lai tie ir pieejami katram, kas tos meklē. Amerikāņu skolotāji brīvi dalās ar pašu izdomātiem stundu plāniem un dažādiem materiāliem. Tos viegli var sameklēt internetā. Šāda informācijas „banka” jāsāk veidot arī ar materiāliem latviešu valodā. Vēlētos šim projektam budžetā atvēlēt $2,000.

3) Latvijas vēstures burtnīcas ārzemju skolām I daļas nobeigšana. Latvijas vēstures burtnīcas ārzemju skolām II daļa jau iespiesta pa otram lāgam. Tās izplatīšanu tagad pārņēmis ALAs apgāds. I daļas burtnīcas teksts ir sastādīts. Pašlaik tiek zīmētas ilustrācijas un burtnīca tiek iekārtota. Līdzekļi būs vajadzīgi, lai samaksātu māksliniekiem par viņu darbu, kā arī pirmajam iespiedumam. Kā tas tika darīts ar burtnīcas II daļu, I burtnīca būs jāizsūta visām skolām. Lūgsim no skolām zināmu atlīdzību par šo izdevumu, kas būs atkarīgs no burtnīcas izmaksas. Vēlētos šim projektam budžetā atvēlēt $3,000. Daļa naudas (par pārdotām burtnīcām) nāks atpakaļ budžetā. Domāju, ka vajadzētu lūgt vēstures burtnīcas autorei Maijai Laiviņai (un viņas mākslinieku palīgiem) izveidot tikpat krāšņas ģeogrāfijas mācību burtnīcas, un lietot to naudu, kas ienāks no pārdotām vēstures burtnīcām, lai segtu daļu no šī projekta izdevumiem. Ģeogrāfijas burtnīcu tapšana ar Maiju Laiviņu vēl nav pārrunāta.

4) Pirmās klases līmeņa lasāmgrāmata ar darba burtnīcu. Ir nepieciešama lasāmgrāmata pirmās klases līmenim, jo starp dažādām Ābecēm un Dārzu ielas bērniem nav latviešu papildu skolu vajadzībām piemērotas vielas. Šis projekts tika iesākts pirms vairākiem gadiem, tādēļ liela daļa materiālu jau ir savākti. Trūkst tikai darba lapu, ilustrācijas un iekārtojuma. Vēlētos šim projektam šogad (ar turpinājumu nākamā gadā) atvēlēt $1,000.

Kā jau minēts agrāk, ir vajadzīgi mājmācības materiāli, piemērotas literatūras
grāmatas gan pamatskolas, gan vidusskolas līmenim, pilna programma (8-9 gadiem)
ko lietot ar latviešu valodas nepratējiem. Vajadzību un darba ir ĻOTI daudz. Izglītība
ir tik svarīgs elements latviešu tautas pastāvēšanā. Protams, ka nevarēsim vienmēr visus apmierināt, bet ceru, ka varēsim sadarboties, un veikt iespējami daudz.

Dace Copeland
PBLA Izglītības padomes priekšsēde

2005. g. 6. oktobrī