1. Vēstures grāmatas projekts ārzemju latviešu skolām

Projekts aizsākts pirms dažiem gadiem Kanadā, skolotāju semināra laikā. Burtnīcu autors ir Modris Reinbergs no Hamiltonas, kas devis atļauju materiālu pārstrādāt un publicēt skolu vajadzībām.
-2002.gadā no piešķirtajiem $4000.00 iztērēts tikai 900.00.
-2003.gadā no piešķirtajiem $3500.00 izdots 1500.00
Projektu veido Maija Laiviņa, redaktore un mākslinieciskais , grafiskais noformētājs Uģis Nīgals.
Grāmatu saturs ir izveidots, trūkt attēlu. Š.g. laikā paredzēts grāmatu izdot un izplatīt pēc vajadzības latviešu skolām ārzemēs.

IP uzsver steidzīgu Latvijas vēstures ieviešanu Latvijas mācību programmās kā atsevišķu un patstāvīgu priekšmetu.

2. Latviešu valodas projekts

2003.gada 1.martā Toronto LNAK izglītības nozare rīkoja simpoziju “Mīli latviešu valodu!”, kur piedalījās Fil.mag.Austris Grasis (Bonnas universitāte) , Dr. Valdis Muktupāvels ( LU) un laikraksta “Kurzemnieks” galvenā redaktore Daiga Bitiniece.
Simpozijs pieņēma aicinājumu par sasāpējušiem un risināmiem valodas jautājumiem Latvijā un ārzemēs, kas tika nosūtīts PBLA, IZM un Valodas komisijai.

Starplaikā PBLA Kultūras fonds atbalstījis valodas semināru Kuldīgā, kas notika š.g.4.un 5.oktobŗī, kurā piedalījās valodnieki A.Grasis, J.Kušķis, M.Milzere. 34 žurnālisti un redaktori no Kurzemes novada pārrunāja sasāpējušus latviešu valodas jautājumus Latvijas presē. Seminārs bija ļoti veiksmīgs un šobrīd plānojams pārējos novados tādā pašā vai līdzīgā formātā.

PBLA izglītības padome iesaka pievērst īpašu uzmanību šim projektam, sniedzot gan morālu, gan finansiālu atbalstu.
Tāpat ir nepieciešams divpusējs dialogs starp IP un Republikas IZM.
Turpinot latviešu valodas mācību, tās vajadzību latviešu kopienas pastāvēšanai, neizvēloties divvalodības paņēmienus ārzemju skolās, IP vēlas sadarboties ar Latvijas IZM sakarā ar jaunu mācību vielu, eksperimentālajiem mācību līdzekļiem mazāko tautību skolām, kas varētu būt piemērots arī ārzemju vajadzībām. Arī piemērotu latviešu valodas skolotāju nosūtīšanu uz ārzemju skolām, kur tas nepieciešams.

Kā vienu no svarīgākajiem jaunās sadarbības veidiem starp IP un IZM- IP lūdz izglītības ministra K.Šadurska palīdzību un atbalstu valodnieka Austra Graša iesaistīšanai Valsts valodas komisijā.
Valodas pastāvēšanas jautājums ir būtisks gan Latvijā, kur risināmas bijušās politiskās varas sekas un arī īpaši ārzemju latviešu kopienās, kur notiek strauja valodas lejupslīde. Līdz ar valodas noplacināšanu zūd arī tautiskā identitāte un parādās zemas pašapziņas izpausme kopienu sabiedriskajā dzīvē.
Katrai kopienai ir savas īpatnības un vajadzības, bet tikai kopējā latviešu valodas spēja tās spēs saturēt kopā tādā veidā, kā tās radušās trimdas gadu sākumā.
Lai arī politiskās funkcijas mainījušās, tomēr valoda nedrīkst zust kopā ar pārējām maiņām. Šādu iemeslu dēļ J.Endzelīna ortografijas atjaunošana ir tikai sekundāra vajadzība valodas spēju noturēšanā. Ja spēs pastāvēt kopta, literārā valoda, kuŗā spēj runāt, lasīt, rakstīt un izteikties, tad arī atjaunotās ortografijas likumi kļūs pašsaprotami.

Tāpēc IP uzdevums būs šīs vajadzības novērtēt un kopējiem spēkiem rast veidus, kā valodas vajadzību un diženumu uzturēt ārzemēs, rīkojot starptautiskos ceļojošus valodas simpozijus ar Latvijas republikas atbalstu. Savukārt, Latvijā atbalstāmi pareizas valodas kopšanas centieni, kas daļēji jau tiek atbalstīti rīkojot seminārus žurnālistiem.

Secinājums.
Lai arī abi augšminētie projekti tiek vadīti atsevišķi, tomēr skaidri redzams, ka tie abi pārstāv nozīmīgu kultūras un izglītības jautājumu virsotni, kas ir pamatā nacionāli- patriotiskai audzināšanai, etniskās piederības, tautiskās apziņas veidošanā un noturēšanā gan Latvijā, gan ārzemju latviešu kopienās.

Agra Asmus – Vāgnere
IP vadītāja