PBLA IP locekļi ir Inese Račevska ASV, Agra Asmus – Vagnere Kanadā, Vita Kristovska Austrālijā, Laima Speakman- Brown un Andrejs Ozoliņš Anglijā.

Skolas

ASV 2001./2002. Gadā darbojās 17 pamatskolas ar 478 skolēniem un 6 vidusskolas (4 ziemas un divas vasaras) ar 207 skolēniem. Kopējais skolēnu skaits bija 685, skolotāju – 244.
Kanadā 2001./2002. Gadā darbojās 5 pamatskolas ar 183 skolēniem un 51 skolotāju un viena ziemas vidusskola ar 37 skolēniem un 7 skolotājiem. Kopējais skolēnu skaits bija 220, skolotāju 58.
Austrālijā 2001. Gadā darbojās 3 pamatskolas ar 117 skolēniem un 29 skolotājiem, 3 ziemas vidusskolas ar 43 skolēniem un viena vasaras vidusskola ar 34 skolēniem. Kopējais skolēnu skaits ir 194, skolotāju – 46.
Anglijā 2000./2001.gadā darbojās 2 pamatskolas ar 45 skolēniem un 20 skolotājiem.

“Latviešu skolu mācību plāns (pamatskolām)” pēc pieprasījuma izsūtīts arī uz citām zemēm.Paldies Dacei Copeland.
ALA Apgāds piedāvā ārzemēs un Latvijā iznākušās grāmatas.
“Trimdas pedagoģiskās domas antoloģija”. Sadarbojos ar skolotājiem ASV, vācot informāciju šai grāmatai un materiālus Rīgas Skolu muzeja trimdas latviešu skolu vēstures nodaļai. Šai darbā pārējās zemēs ir iesaistījušies Jānis Mežaks, Arturs Cipulis, Eduards Silkalns un Gunārs Pāvuls.
Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda (BPAF) uzdevumā, ar Lindas Kovaļevskas palīdzību saskaņots ārzemju latviešu skolu saraksts un BPAF dāvinātās grāmatas no PBLA pārstāvniecības Rīgā ir nogādātas skolām ārzemēs.
Latvjas Vēstures skolotāju asociācijas rīkotajās Vēstures deinās 6. Un 7. Augustā, Ventspilī Eduards Silkalns referēs par trimdas vēsturi. Viņa piedalīšanos izkārtoja Andris Tomašūns.
Vēstures mācību materiāli ārzemju latviešu skolām. Kanādas skolotāju konferences dalībnieki 2001. Gada rudenī ieteica nerīkot 2002. Gadā iecerēto izglītības darba sanāksmi ar mērķi izviedot darba plānu vēstures materiālu sagatavošanai, bet gan sākt šo materiālu sagatavošanu nekavējoties. To atbalstīja IP locekļi. Maija Laiviņa uzņēmās šo darbu veikt. Viņa cer līdz šī gada beigām sagatavot manuskriptu, iesaistot arī citus palīgus. Būs jāpiestrādā pie ilustrāciju apgādāšanas. Maija Laiviņa domā, ka jauno vēstures darba burtnīcu varētu izdot 2003. Gadā un lūgt ALA Apgādu uzņemties tā izplatīšanu. Viņa arī sola līdz šī gada oktobrim sagatavot aptuvenu aprēķinu par iespējamām izmaksām.
Izglītības mājas lapa. Mājas lapā atrodama vērtīga informācija, bet nava skaidrs, cik daudz tā tiek lietota. Lūgšu IP locekļiem no savu zemju skolotājiem iegūt mājas lapas izvērtējumu un ieteikumus.
3×3 mājas lapa www.3×3.lv . Lai gan reizēm informācijas atjaunošana nenotiek tik laicīgi kā to varētu vēlēties (lapu izveidoja un informāciju atjauno Pēteris Kļaviņš no Austrālijas, kurš pašlaik dzīvo un strādā Romā un ir savā maizes darbā ļoti noslogots) visumā lapa darbojas ļoti labi. Par tās lietderību liecina arī tas, ka kopš pirmā izlaiduma divus gadus atpakaļ, mājas lapa ir lasīta ļoti vienmērīgā gaitā ar caurmērā 13 lasījumiem dienā. Katrs piektais lasījums ir angļu valodā.
Trīsreiztrīs. No 1981. gada līdz 2002. gada rudenim ir notikušas 137 nometnes ar pāri par 19,000 dalībniekiem.

2002. gada nometnes:
Austrālijā – no 2.-8. janvārim. Brisbanes saietu, kuŗā piedalījās 71 dalībnieks, vadīja Māra un Arnis Siksnas.
Kanadā no 30. Jūnija – 7. Jūlijam pulcējās ap 70 dalībnieku Aijas Mazsīles – Lagzdiņas vadībā.
Latvijā – pirmā nometne notika no 30. Jūnija – 7. Jūlijam Skrundā, Daigas un Alda Bitinieku vadībā, ar 346 dalībniekiem plus pāri par 50 skrundiniekiem.
Nometnē bija pāri par 30 dalībnieku no rietumiem un ap 10 – no Krievijas. Otrā nometne notika Neretā, Ineses Bērziņas vadībā, ar 285 dalībniekiem plus 160 neretiešiem. Rietumu dalībnieku bija ap 20, Krievijas – ap 10. Abās nomtneš bija daudz bērnu un jauniešu. Starp tiem bija arī dalībnieki no bērnu namiem, kuŗus sponsorē gan privātpersonas, ga organizācijas.
Anglijā – Straumēnos, angļu valodā, no 21. – 28. jūlijam.