“Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena.”

21.10.2021

Aizvien vairāk uzņēmumu, kā arī darba ņēmēju izvēlas izmantot attālinātā darba un brīvas pārvietošanas priekšrocības. Būtiskākais, ka attālinātais darbs paver daudz plašākas iespējas piesaistīt darba spēku no jebkuras pasaules malas, kā arī var kļūt par vienu no remigrācijas stūrakmeņiem. Par to, kādi trūkumi ir Latvijas normatīvajos aktos attiecībā uz starptautisko, attālināto darbu un kā to uzlabot spriedīs šī gada 21.-22.oktobrī biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā”  (APPLV) rīkotajā konferencē  “Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena.”.

 

Attālinātā darba sistēma ir sakārtota, kad darba ņēmējs un darba devējs atrodas vienā valstī, savukārt, tiklīdz vienas valsts pilsonis tiek nodarbināts citā valstī reģistrētā uzņēmumā un izvēlas brīvi pārvietoties Eiropā pēc tā saucamā “digital nomad” darba stila, abām pusēm rodas daudz jautājumu un neskaidrību. Jāsaprot, ka starptautiskā darba saprotams un loģisks regulējums paver ļoti plašas iespējas kā mūsu darba spēkam, realizējot sevi starptautiskos uzņēmumos, tā arī Latvijas diasporai, veicinot remigrācijas procesus. Turklāt skaidrs regulējumsarī var piesaistīt gudros prātus uz dzīvi Latvijā.

 

Viena no pirmajām valstīm, kurai sekoja vēl 11 Eiropas Savienības valstis, kas ieviesa attālinātā darba vīzas “digitālajiem nomadiem”, ir mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Šī vīza ļauj citas valsts pilsoņiem līdz vienam gadam dzīvot Igaunijā, turpinot darbu ārzemēs. Iepriekš  šāda darba un dzīvesstila piekritēji valstī atradās kā tūristi uz laiku ne ilgāku par 90 dienām. Pateicoties APPLV un tās partneru centieniem, arī Latvijā ir uzsākta attālinātās darba vīzas projekta izstrāde, un konferencē “Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena.” paredzēts veicināt lēmumpieņēmēju izpratni par attālināto darbu, tā priekšrocībām  un iespējām valsts ekonomikai.

 

Neapšaubāmi, Covid-19 pandēmija ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienu gan Latvijā un kopumā pasaulē. Karjeras veidošanas modeļi kļūst vēl daudzveidīgāki, cilvēkiem izmantojot attālināta vai hibrīdveida darba priekšrocības. Taču ieguvumu šajās izmaiņās redz arī darba devēji –  darba tirgus attīstībai svarīga ir darbaspēka pieejamība,  un šobrīd darba devējs var plašāk raudzīties globālajā tirgū, ne tikai vietējā.

 

Īpaši šīs pārmaiņas skar digitālās jomas pārstāvjus. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2021. gada 2. ceturksnī Latvijā 21,3 % darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti. To skaitā divas trešdaļas jeb 66,5 % informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku un 62,8% finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo. Salīdzinot šos datus ar profesijām, kurās valdība kopā ar nozares pārstāvjiem prognozē būtisku darba spēka trūkumu, var secināt, ka šo amatu saimju pārstāvji veido lielāko īpatsvaru starp attālināti nodarbinātajiem. Tādēļ darba devējam jau šobrīd ir svarīgas “talantu medības” minētajās profesijās, meklējot tos ne vien Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām, piedāvājot attālināta darba iespējas nerezidentiem Latvijas uzņēmumos.

 

“Jau vairakkārt ir izskanējušas Ekonomikas ministrijas bažas par augsti kvalificētu  speciālistu trūkumu 2040. gadā, ko noteiks gan straujā tehnoloģiju attīstība, gan arī demogrāfiskā situācija Latvijā. Pandēmijas ietekmē augošais attālinātā darba modeļa piekritēju skaits gan darba ņēmēju, gan darba devēju vidū ir iesācis vēl vienu tendenci – mūsu darba devēji daudz aktīvāk sākuši raudzīties pēc ārzemju speciālistiem, tādējādi jau laicīgi risinot darba spēka trūkuma problēmu. Taču svarīgi, lai Latvijas tiesību akti atvieglotu, nevis apgrūtinātu šo procesu. Pašreizējie tiesību regulējumi fokusējas tieši uz ārzemniekiem, kuri strādā un pastāvīgi uzturas Latvijā, nereti kavējot izpratni par procedūrām, kas jāveic darba devējam un darba ņēmējam, uzsākot attālinātā darba attiecības”, komentē situāciju biedrības Ar pasaules pieredzi Latvijā” (APPLV”) valdes priekšsēdētājs Jānis Kreilis.

 

Biedrība “APPLV” jau sadarbojas ar valdības pārstāvjiem attālinātā darba tiesiskā regulējuma jautājumos, uzliekot sev mērķi atvieglot un sakārtot šos procesus Latvijā – tas ietver vairākus tiesiskos aspektus attiecībā uz nodarbinātības atļaujām, e-rezidentūras ieviešanu, sociālo aizsardzību,  kā arī nodokļu sistēmu kopumā. Konferencē “Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena.”, kas notiks jaunnedēļ, 21.-22. oktobrī,  paredzēts veicināt lēmumpieņēmēju izpratni par attālināto darbu, tā priekšrocībām  un iespējām valsts ekonomikai, kā arī  pavirzīt uz priekšu tiesisko regulējumu sakārtošanas procesus.

 

Konference “Digitālā migrācija: Darbs. Nākotne. Kopiena.”  risināsies attālināti, ļaujot jebkuram interesentam vērot to tiešsaistē biedrības “APPLV” Facebook lapā https://fb.me/e/2yCexNUVG, LSM.LV,  NVA FB kontā   un mājaslapā www.digimigracija.lv., kur būs pieejams tulkojums LAT-ENG, ENG-LAT).

 

Konferenci rīko biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, un finansiāli pasākumu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Sadarbības partneri ir NVA, PBLA un #EsiLV.