PBLA valdes sēde. Tematiskās pārrunas. Latviskā izglītība.
PBLA valdes sēde Rīgā, 2018. gada 26. septembrī
Trešdienas pēcpusdienā PBLA valdes sēdes ietvaros notika tematiskas pārrunas par latvisko izglītību. Katras organizācijas pārstāvji bija sagatavojuši rakstisku informāciju par dalīborganizāciju darbu izglītības jomā. Ziņojumos valdes locekļi varēja atrast datus un informāciju par latviešu skolu un skolēnu skaitu, par notikušajām nometnēm, skolotāju konferencēm un izmantotajām skolu programmām. Ar detalizētiem ziņojumiem var iepazīties šā raksta pielikumā.
Pārrunu laikā dalīborganizāciju pārstāvji uzsvēra savu līdzšinējo pieredzi ar Latvijas valsts atbalstu skolām diasporā, sevišķi izceļot labās prakses piemērus sadarbībā ar Latvijas iestādēm. Atskatoties uz ilgāku laika posmu – pēdējiem 8-9 gadiem, jāatzīst, ka sadarbības jomā starp Latvijas valsti un izglītību diasporā daudz kas ir mainījies un attīstījies pozitīvā virzienā. Esam gandarīti, ka dažādās iespējas, kas radušās sadarbībā ar valsti, ir motivējušas skolotājus, vecākus un jauniešus turpināt kopt savu latviskumu.
Valdes sēdē klātneesošā Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Skolu nozares pārstāve Ļena Rumpe rakstiski ziņoja par pozitīvo sadarbību ar Latvijas skolotājiem un speciālistiem: jau vairākus gadus mācīt Annas Ziedares vasaras vidusskolā (AZVV) ierodas skolotāji no Latvijas; 2018. gadā veikt Valsts valodas prasmes pārbaudījumus AZVV ieradās arī Valsts izglītības satura centra speciālistes. Austrālijas Izglītības nozare spējusi veiksmīgi sarīkot skolotāju konferences un kursus, savstarpējai pieredzes apmaiņai veiksmīgi izmantojot Austrālijas latviešu skolu skolotāju personisko pieredzi. Gandarījumu rada Austrālijas latviešu skolotāju atsaucība un motivācija, izmantojot iegūtās prasmes un jaunās idejas, lai efektīvāk strādātu ar Austrālijas latviešu bērniem.
ALA Izglītības nozares vadītāja Andra Zommere stāstīja, ka Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbalstītie Latvijas skolotāji un audzinātāji ir liels ieguvums vasaras vidusskolām Amerikas savienotajās valstīs. Dzimtās valodas runātāji un profesionāli Latvijas pedagogi nodrošina vasaras vidusskolas audzēkņiem akadēmisko izaugsmi un saziņas valodas uzlabošanos. Jau trešo gadu pēc kārtas Gaŗezera vasaras vidusskolā un Vasaras vidusskolā Kursa ieradās Valsts izglītības satura centra speciālistes, tādējādi nodrošinot audzēkņiem iespēju kārtot Valsts valodas prasmes pārbaudījumu un iegūt valodas prasmes apliecību. Saņemtais dokuments turpmāk paver durvis jauniešu kvalitatīvai un profesionālai sadarbībai un saziņai ar Latviju, kā arī sniedz papildu iespējas mītnes zemes izglītības procesā. Tāpēc pašsaprotami, ka gadu gaitā ievērojami palielinājies to skolēnu skaits, kuri kārto pārbaudījumus augstākajos valodas prasmes līmeņos – B2 un C. Secināms, ka profesionāļu-dzimtās valodas runātāju piesaistīšana un valodas apliecības ieguves iespēja motivējusi jauniešus piestrādāt pie savas valodas izaugsmes.
Eiropas latviešu apvienības Izglītības (ELA) referents Māris Pūlis ziņoja par vairākām iniciatīvām, kas iedvesmojušas gan skolotājus, gan skolēnus Eiropas valstīs. Labs sadarbības piemērs ir dažādās nometnes bērniem un jauniešiem. No Eiropas uz Latviju brauc bērni, lai piedalītos valsts atbalstītās vasaras nometnēs gan latviski runājošiem, gan latviski nerunājošiem bērniem. 2018. gada vasarā labi izdevies ikgadējais Eiropas vasaras skolas projekts 12 – 16 gadus veciem skolēniem. Pūlis uzsvēra skolotāju lielo guvumu, tiekoties Latviešu valodas aģentūras rīkotajās ikgadējās skolotāju konferencēs. Konferenču klātienes tikšanās sekmē skolotāju turpmāku saziņu un tīklošanas attīstīšanos, veicinot radošu domu, ideju un pieredzes apmaiņu.
Vairāk nekā 100 Eiropā dzīvojošiem skolēniem pēdējā gada laikā bijusi ļoti laba pieredze, mācoties Latviešu valodas aģentūras koordinētajā tālmācības platformā Classflow, kurā bērniem tiek piedāvāta iespēja uzturēt un uzlabot savu latviešu valodu, regulāri sazinoties ar skolotāju Latvijā un saviem vienaudžiem tālmācības klasē. ELA nesen sākusi arī skolēnu apmaiņas programmu ar Rīgas Juglas vidusskolu. Izskanēja organizācijas vēlme gan veidot kursus tiem vecākiem, kas meklē atbalstu saviem centieniem saglabāt latviešu valodu un kultūru ārvalstīs, gan izglītības standartu un programmas nodrošināšanu, lai piesaistītu un noturētu latviskajā izglītības vidē pusaudžus un divdesmitgadniekus.
Ļoti ieinteresēja Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības priekšsēdes, Brazīlijā dzīvojošās Renātes de Karvaļo-Albrehtas pieredze. Brazīlijas latviešu kopiena ir unikāla, un latviskās izglītības procesi ļoti atšķiras no pārējā pasaulē ierastajiem latviskās izglītības centieniem, jo latviešu skolās Brazīlijā pārsvarā mācās jaunieši un pieaugušie. Latviskās izglītības darbinieki ir pateicīgi Latviešu valodas aģentūrai par nodrošinātajiem mācību materiāliem. Tika pieminēts, ka ļoti svarīgs ir arī atbalsts pašiem skolotājiem, jo Dienvidamerikai tomēr trūkst vēsturiski izveidojušos iestrāžu, kādas ir citās latviešu mītnes valstīs. Pārsteidzoši, ka Renāte de Karvaļo-Albrehta personiski tālmācībā māca latviešu valodu 105 jauniešiem un pieaugušajiem, izmantojot Google Hangout, YouTube un citus mūsdienu saziņas rīkus. Šī pieredze liek secināt, ka pašlaik pieejamie latviešu valodas pašmācības materiāli ir neadekvāti un būtu nepieciešami materiāli ar izvērstiem skaidrojumiem, vēlams, vairākās, svešvalodās. Tika ziņots, ka Dienvidamerikas latviešu izcelsmes jauniešiem ir liela interese par studentu apmaiņas programmām ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm, tomēr līdz šim dažādu abu pušu neizdarības un birokrātisku šķēršļu dēļ nav izdevies šīs vēlmes realizēt.
Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Izglītības referente Elita Pētersone uzsvēra, ka Kanādas latviešu skolām ir līdzīga pieredze kā citu valstu kopienu skolām, proti, tiek veiksmīgi izmantoti LVA gādātie materiāli un Kanādas skolotāji aktīvi piedalījušies diasporas skolotāju konferencēs Latvijā. Tika pieminēta vērtīgā LVA iniciatīva, kad mācību materiālus diasporas skolām veido paši ārvalstu latviešu skolu skolotāji, saņemot LVA metodisko un materiālo atbalstu. Kanāda šo iespēju līdz šim nav izmantojusi, tomēr tika piebilsts, ka Kanādā ir profesionāli skolotāji, kuŗu materiālus vajadzētu apstrādāt un publicēt, lai tos varētu izmantot kolēģi citās valstīs. E.Pētersones kundze minēja, ka pagaidām Kanādā ir ierobežotas LVA vadītās tālmācības programmas Classflow izmantošanas iespējas, tomēr par programmu Kanādā ir interese un būtu vēlams šīs iespējas paplašināt. Tāpat tika uzsvērts, ka būtu noderīgi izvērst latviskās izglītības programmu jauniešiem.
Krievijas latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova ziņoja par unikālajām latviskās izglītības skolām Krievijā un to izaicinājumiem: pašlaik darbojas latviešu skola Latvijas vēstniecībā Maskavā; jau astoto gadu Baškīrijā strādā entuziasma pilna skolotāja, tomēr skolēnu skaits lēnām sarūk; divās Sibīrijas pilsētās pieaugušie mācās latviešu valodu ar Skype palīdzību. Šoruden šiem censoņiem būs iespēja kārtot Latvijas Valsts valodas prasmes pārbaudījumus. Tomēr starpvalstu saspīlētā politiskā situācija rada komunikācijas grūtības, neļaujot nodrošināt vajadzīgos latviešu skolotājus tālajos Sibīrijas ciemos, kaut skolotāji tur tiešām būtu gaidīti.
Katras organizācijas pārstāvja ieskatam sekoja daži jautājumi par nākotnes izaicinājumiem, piemēram, kvalitatīvas nometnes izveidi latviski labi runājošiem bērniem, vairāk iespēju vasaras skolām Eiropas jauniešiem un iespējām atjaunot latviešu ģimnāziju Eiropā. Svarīga ir Tālmācības programma pieaugušajiem, kas top, bet vēl nav nodota lietošanai plašākai auditorijai.
Pārrunas beidzās ar patīkamu apziņu, ka latviskā izglītība diasporā vairāku gadu gaŗumā ievērojami attīstījusies un uzlabojušās sadarbības iespējas ar Latvijas valsti izglītības nodrošināšanā ārpus tās. Priecājamies arī par labo sadarbību starp dažādo valstu izglītības nozarēm. Redzams, ka latviešu valodas un kultūras pieredze joprojām tiek iegūta ģimenēs, skolās, nometnēs un pasākumos, tomēr skaitļi joprojām liecina, ka latviešu skolas apmeklē vien 5-6% latviešu bērnu ārvalstīs. Jau tagad skaidrs, ka aizvien lielāku vietu izglītības procesā ieņem elektroniskie saziņas līdzekļi, padarot valodas apguvi dažāda vecuma cilvēkiem pieejamāku, ērtāku, ātrāku un mūsdienīgāku. Par to liecina gan izveidotās tālmācības programmas, gan aizvien pieaugošais pieprasījums pēc mūsdienīgiem valodas mācību materiāliem.
Kopīgiem spēkiem ceram saglabāt esošās, sevi gadu gaitā pierādījušās izglītības vērtības, vienlaikus aicinot Latvijas valsts izglītības institūcijas un citus profesionāļus un entuziastus strādāt pie tā, lai latviskā izglītība kļūtu mūsdienīgāka un motivētu bērnus un jauniešus turpināt kopt savu latvietību, arī dzīvojot ārpus Latvijas. PBLA dalīborganizācijas cer, ka Latvijas iestādes, kas atbildīgas par izglītību diasporā, turpinās atbalstīt ārvalstu latviešu izglītības vajadzības un spēs nodrošināt to realizēšanu, iekļaujot valsts pamatbudžetā finansiālo atbalstu izglītības darbam diasporā.