PBLA valdes sēde. Tematiskās pārrunas. Latvijas valsts drošības stiprināšana

Ceturtdiena, 27. septembris

Latvijas valsts drošības stiprināšana (vada LNAK prezidents Andris Ķesteris)

Tiek ierosināts, ka būtu vēlama PBLA darba grupa, kas sekotu līdzi un veidotu dziļu pārskatu par politisko darbību. Taču tai pat laikā jāatceras, ka visas dalīborganizācijas ir neitrālas.  PBLA ir jāskatās, kā cīnīties pret informācijas karu, nomelnošanu, dezinformāciju (t.sk. diasporas mītņu zemēs). A. Ķesteris informē, ka LNAK vēlas izveidot Borisa Ņemcova piemiņai veltītu parku netālu no Krievijas vēstniecības vai konsulāta Kanādā. A. Ķesteris pauž viedokli, ka jāveicina ciešāka sadarbība ar militārajiem spēkiem un NATO, tas jau tiek darīts, bet ir nepieciešams vēl vairāk pastiprināt sadarbību.

PBLA vicepriekšsedis Pēteris Blumbergs saka, ka PBLA palīdzēja Latvijas valdībai apzināties, ka veltīt aizsardzībai 2% no IKP ir svarīgi, un jautā, kāda šobrīd ir PBLA nostāja par % no IKP palielināšanas nepieciešamību aizsardzībai. Tiek vairākkārt uzsverts, ka ir arī jādomā, kā efektīvi izlietot jau esošos 2% no IKP aizsardzībai.

PBLA ir jāiesaka turpināt piešķirt 2% no IKP aizsardzībai un pievērst vairāk uzmanības hibrīdkaram. Tāpat jāmēģina ietekmēt politiskie spēki diasporas mītņu zemēs Latvijas atbalstam. Valdes locekļi pievienojas, sakot, ka jāstāsta, ka Latvija sasniegusi 2% no IKP aizsardzībai un ka atbalsta citu valstu spēku (ASV, Kanāda) dalību Baltijas valstu aizsardzībā. Jāatbalsta Michigan National Guard un citus sabiedroto karavīrus Latvijā.

Visām valstīm Baltijas reģionā, izņemot Latviju, ir obligātais militārais dienests, un pieļauj domu, ka varbūt Latvijai arī tāds būtu vajadzīgs. Šādā veidā var vairāk izlietot aizsardzības budžetu, tas veicina patriotismu un palīdzēs ekonomikai, jo cilvēki apgūs prasmes dienestā.

Izskan uzskats, ka vairāk ir nepieciešams uzsvērt jaunsardzes kustību, savukārt iespējams, ka dubultpilsoņi varētu negribēt būt Latvijas obligātajā dienestā. Vairāk jāiesaista jaunsardze un zemessargi un jāpopularizē šīs kustības, pie tam sabiedrotajiem karavīriem vajadzētu vairāk sastrādāties ar jaunsardzi, lai sekmētu patriotismu. Vispārīgi ie pienācis atkal laiks vairāk domāt par patriotisma veicināšanu.

Liels drauds ir kiberkarš, jāatbalsta programma, kas apmācītu, kā speciālisti varētu uzbūvēt stiprākus ‘ugunsmūrus’ un tamlīdzīgi. Tomēr būtu svarīgi atbalstīt jau esošo esošo institūciju darbību, nevis jāveido jaunas programmas. Jāturpina informēt sabiedrības par Krievijas noziegumiem – ne tikai par kiberuzbrukumiem. Kiberkarš ir saistīts ar mediju jautājumu, tāpēc ir nepieciešams sekmēt Latvijas cīņu pret Krievijas mediju propagandu Latvijas austrumos. Jāveido spiediens gan Latvijā, gan ārvalstīs attiecībā uz Krievijas propagandas medijiem.

Daudz jau tiek jau darīts tas, kas ir Latvijas interesēs, vairāk ir jāizsaka pateicība. Tiek ierosināts rakstīt pateicības vēstules NATO katrā diasporas mītnes zemē. Turpināt nodrošināt, ka NATO drošības garants tiek ievērots un sludināt to gan Latvijā, gan mītņu zemēs, tādā veidā veicinot drošības sajūtu Latvijā.

Sarunu tēmu turpinājumā notiek izbraukums uz Ādažu militāro bāzi.