PBLA sarunās ar jaunās valdības ministriem nosprauž darba prioritātes

Lai pēc gada sākumā notikušās Latvijas valdības maiņas veicinātu viedokļu apmaiņu un nospraustu sadarbības virzienus jautājumos, kas skar latviešu diasporu pasaulē, aizvadītajās divās nedēļās Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis un Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Kristaps Grasis viesojās Rīgā un tikās ar dažādu nozaru ministriem.

Divu nedēļu laikā PBLA delegācija tikās gan ar Latvijas Ministru prezidentu, gan ārlietu, kultūras un ekonomikas ministru, kā arī ar finanšu ministri un izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem. Šajās sarunās PBLA priekšsēdis kopā ar ELA vadītāju aktualizēja abu organizāciju prioritāros jautājumus – atbalstu Latvijas diasporas skolām un elektroniskas tālmācības programmas izstrādei, latviešu kultūras pieejamību ārpus Latvijas, diasporas organizāciju kapacitātes stiprināšanas programmas, tautiešu atgriešanos un ekonomiskās sadarbības veicināšanas iespējas.

Foto: Ārlietu Ministrija

Latvijas Saeimas telpās notikušā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē marta beigās pie viena galda tikās Latvijas likumdevēji, jaunais Latvijas valdības vadītājs Māris Kučinskis un PBLA un tās dalīborganizāciju pārstāvji. Kā viens no centrāliem jautājumiem sarunā izvirzījās Latvijas valdības atbalsts latviešu izglītības programmām ārpus Latvijas, kā arī diasporas politikas koordinācijas mehānisms nākotnē, ņemot vērā izskanējušos komentārus, kas šobrīd atbildība par diasporas politiku ir izkaisīta starp vairākām ministrijām.

„Ar vairākām Latvijas ministrijām, kā piemēram, Latvijas Ārlietu un Kultūras ministriju mums gadu gaitā ir izveidojusies priekšzīmīga sadarbība dažādu uz latviešu diasporu vērstu programmu īstenošanā. Kopīgi strādājam gan pie Latvijas kultūras tradīciju uzturēšanas, gan saišu stiprināšanas un ekonomiskās sadarbības veicināšanas ar diasporā dzīvojošiem latviešiem,“ skaidro PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis.

„Tuvākā laikā svarīgi panākt dziļāku savstarpēju sapratni un kopīgu rīcības plānu arī ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju par valsts atbalstu latviešu valodas tālmācības programmas izstrādei,“ norāda PBLA priekšsēdis. „Jau trīs gadus runājam par latviešu valodas tālmācības rīka izstrādi. Gribam redzēt rezultātu,“ uzsver J. Kukainis. PBLA priekšsēdis atgādina, ka PBLA, apzinoties latviešu valodas apguves un saglabāšanas prioritāro nozīmi, šobrīd ne vien ir noalgojusi pilna laika Izglītības padomes izpilddirektori, bet arī piešķīrusi sēklas naudu 12 000 USD apmērā iepriekš minētā elektroniskā latviešu valodas tālmācības rīka izstrādei. Tomēr, kā norāda PBLA Izglītības padome, darbs pie praktiskās izstrādes esot aizkavējies. Tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Māri Kučinski un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, PBLA saņēma apliecinājumu, ka nepieciešamais finansējums elektroniska tālmācības rīka izstrādei tuvāko gadu budžetā tiks atrasts.

Attiecībā diasporas politikas koordinācijas mehānismu, PBLA vēlētos redzēt diasporas jautājumu tālāku un efektīvāku koordināciju, bet neuzskata, ka šim nolūkam būtu jārada jaunas struktūras. Tā vietā PBLA ierosina stiprināt jau esošo pārnozaru sadarbības mehānismu, kas izveidots Ārlietu ministrijas vadībā, bet nodrošināt lielākas mijiedarbības iespējas ar Latvijas Ministru prezidenta institūciju.

Tiekoties ar Latvijas kultūras ministri Daci Melbārdi, līdzīgi kā sarunā ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, uzmanības centrā bija gatavošanās Latvijas valsts simtgadei, kuras atzīmēšanā aicinātas un arī plāno piedalīties latviešu diasporas organizācijas. Latvijas valsts simtgades zīmē ārpus Latvijas notiks gan Dziesmu un Deju svētki ASV, Austrālijā, Kanādā un Eiropā, kā arī lielās sakopšanas talkas, gan cita veida kultūras, biznesa un sabiedriska rakstura pasākumi. Jāatzīmē, ka vairāki no šiem pasākumiem saņems arī Kultūras ministrijas atbalstu caur tās izveidoto Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanas un Latvijas kultūras pieejamības ārpus Latvijas atbalsta programmu un Ārlietu ministrijas sniegto atbalstu Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma pēctecības nodrošināšanai. Sarunā ar PBLA kultūras ministre ļoti pozitīvi novērtēja Amerikas latviešu apvienības iedibināto vasaras prakses programmu, kuras izveidē bija iesaistīta arī Kultūras ministrija. Jāatzīmē, ka šogad dalībai šajā prakses programmā pieteikušies ne tikai jaunieši no ASV un Kanādas, bet arī Austrālijas.

Sarunā ar Latvijas ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu par centrāliem diskusiju jautājumiem bija izvirzīta Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna nākotne, kā arī ekonomiskās sadarbības veicināšana ar diasporas uzņēmējiem. PBLA priekšsēdis informēja, ka šī gada 29. – 30. decembrī Melburnā, Austrālijā, sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju PBLA un tās biedru organizācija Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē rīkos Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma pirmo reģionālo pasākumu ārpus Latvijas ar skatu uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu. Šī foruma viens no mērķiem ir apzināt un sadarbībā ar Latviju ieinteresēt Austrālijā dzīvojošos Latvijas izcelsmes uzņēmējus un profesionāļus. Pēc dažādiem datiem Austrālijā dzīvo vairāk nekā 20 000 Latvijas izcelsmes personu. Attiecībā uz tautiešu reemigrācijas veicināšanu, kā tas tika pārrunāts sarunā, ir, pirmkārt, jāpadara atgriešanās maksimāli vienkārša tiem, kas jau nolēmuši atgriezties Latvijā. Un, otrkārt, jāveicina latviešu organizāciju darbība, kultūras pieejamība un izglītība ārpus Latvijas, kas stiprinātu šo emigrācijā dzīvojošu tautiešu piederību Latvijai. Kā īpaša mērķu grupa tika izcelti bērni un jaunieši, kuriem būtu jānodrošina iespēja piedalīties nometnēs un apmaiņas programmās Latvijā.

Jāatzīmē, ka nākamajos divos gados beidzas vairāki politikas dokumenti, kuros bija paredzēts finansējums Latvijas diasporas atbalstam. Līdz ar to 2017. gadā samazināsies līdzekļi, kas pieejami diasporas izglītības atbalstam, bet 2018. gadā – Sabiedrības intgrācijas fonda (SIF) administrētajām diasporas atbalsta programmām. PBLA, tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, aicināja Latvijas valdību turpināt atbalsta pasākumus latviešu valodas apguvei, kultūras uzturēšanai un diasporas organizāciju kapacitātes stiprināšanai un iekļaut tos Latvijas pamatbudžetā, apzinoties, ka latviešu diaspora ir nozīmīga daļa no Latvijas tautas, kas turklāt ar naudas pārvedumiem sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm ik gadu ārzemēs dzīvojošie Latvijas valstpiederīgie uz Latviju veic naudas pārvedumus vairāk nekā 600 miljonu eiro apmērā. Turklāt, kā to iepriekš Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē norādīja kultūras ministre Dace Melbārde, nav pieļaujama situācija, ka par finansējumu diasporas politikai jācīnās ik pēc trīs gadiem ar jauno politikas iniciatīvu starpniecību, ja darbs ar diasporu ir pastāvīgs no gada uz gadu.

Pēc Ārlietu ministrijas rīcībā esošās informācijas ārpus Latvijas šobrīd dzīvo ap 370 000 Latvijas valstpiederīgo personu.