PBLA priekšsēža Jāņa Kukaiņa uzruna organizācijas gadskārtējās valdes sēdes atklāšanā

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze,
ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze,
augsti godājamais aizsardzības ministra kungs,
ļoti cienījamā izglītības ministres kundze,
ekselences, dāmas un kungi!

Sirsnīgs paldies jums visiem, kas esat šeit kopā nākuši, lai kuplinātu mūsu ārzemju latviešu centrālās jumta organizācijas – Pasaules brīvo latviešu apvienības – gadskārtējās valdes sēdes atklāšanas norisi!

Kopš iepriekšējās valdes sēdes aizvadītā gada rudenī PBLA uzmanības lokā ir bijusi Latvijas drošības situācija, latviskās izglītības un kultūras pieejamība ārpus Latvijas, kā arī ekonomiskās sadarbības veicināšana starp Latvijas un diasporas uzņēmējiem. Šo jautājumu risināšanā esam cieši sadarbojušies ar mūsu partneriem Latvijas valdībā – Ārlietu ministrijā, Kultūras ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Aizsardzības ministrijā un arī Latvijas Republikas Saeimā.

Latvijas drošība ir mūsu valsts pastāvēšanas stūrakmens. Bez ieguldījumiem savas valsts drošības stiprināšanā mēs ne vien kļūstam par viegli ietekmējamu mērķi, bet arī graujam paši savas morālās tiesības nepieciešamības gadījumā lūgt palīdzību no saviem sabiedrotajiem Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Tieši tādēļ mums ir politiski svarīgi pēc iespējas ātri panākt valsts aizsardzības budžeta palielinājumu līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta, kā to paredz mūsu valsts līdzdalība NATO, un kā to šogad esmu lūdzis Latvijas augstākām amatpersonām adresētā vēstulē.

Paldies Jums, Ministru prezidentes kundze, ka šī gada februārī iestājāties par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2 procentiem jau 2018. gadā, nevis 2020. gadā, kā to 2014. gadā sākotnēji bija apstiprinājis mūsu parlaments. Šie divi procenti vispirms ir vajadzīgi mums pašiem, lai nemazinātos morālā autoritāte apgalvojumiem, ka Latvijas neatkarība un drošība ir mūsu prioritāte. Situācija ir nopietna, ko padara vēl sarežģītāku daudzie pasaulē vienlaikus samilzušie konflikti un politiskie saspīlējumi.

Par būtisku izaicinājumu Latvijas valdībai un Eiropas vienotībai pēdējā gada laikā ir kļuvusi Eiropā samilzusī patvēruma meklētāju krīze, kas jau sasniegusi humanitāras katastrofas apmērus. Pasaules Brīvo latviešu apvienība, kuras biedru un atbalstītāju loku veido 2. Pasaules kara rezultātā bēgļu gaitās devušies tautieši un viņu pēcteči, kā arī pēdējos gados izceļojuši latvieši, vistiešākā veidā apzinās šīs krīzes humanitāro pusi un nepieciešamību sniegt palīdzību dzīvības briesmās nonākušajiem. Vienlaikus apzināmies, ka tas ir iekšpolitisks lēmums, kas jāpieņem Latvijas valdībai saskaņā ar tās pašas spējām integrēt šos patvēruma meklētājus Latvijas sabiedrībā, neradot draudus Latvijas valsts un tās iedzīvotāju drošībai. Jebkura patvēruma meklētāja uzņemšanai un integrācijai Latvijas sabiedrībā, viennozīmīgi, jānotiek uz latviešu valodas pamatiem un saskaņā ar Latvijas likumiem!

Lai nodrošinātu latviešu valodas ilgtsspēju un latviešu tautas dzīvotspēju, ir svarīgi ne tikai stiprināt latviešu valodas statusu Latvijā, bet arī veicināt tās apguvi daudzskaitlīgajā latviešu kopienā ārpus Latvijas. Šī uzdevuma īstenošanā nozīmīgu lomu spēlē PBLA Izglītības padome, sadarbojoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju un tās pakļautībā esošo Latviešu valodas aģentūru. Šis nav uzdevums, ko spējam paveikt mēs vieni paši, un šis nav uzdevums, ko var veikt kampaņveidīgi. Tādēļ aicinām Latvijas valdību Latvijas pamatbudžetā paredzēt atbalstu diasporas latviešu skolām un tālmācības procesam.

Tikpat nozīmīgas Latvijas tautas pastāvēšanai ir latviešu kultūras tradīcijas. Esam pateicīgi Kultūras ministrijai par tās sniegto atbalstu Dziesmu un deju svētku tradīciju uzturēšanai un latviešu kultūras pieejamībai ārpus Latvijas. Tā piemēram, ar Kultūras ministrijas atbalstu 2014. gada nogalē norisinājās Austrālijas latviešu 55. Kultūras dienas Sidnejā un nupat, septembŗa sākumā – XVI Rietumkrasta Dziesmu svētki Sanhozē, Kalifornijā. Ar Kultūras ministrijas atbalstu šogad arī notika vairākas viesmākslinieku turnejas ASV, Brazīlijā, Austrālijā, Krievijā un Īrijā, kas stiprina saites un veicina diasporas latviešu piederību Latvijai. Vēlos izteikt arī gandarījumu par Sabiedrības integrācijas fonda triju gadu programmu diasporas nevalstisko organizāciju darbības stiprināšanai, kuras ietvaros šogad 16 organizācijas saņēmušas Latvijas valdības finansējumu dažādu projektu īstenošanai.

Turpināšu par ekonomisko sadarbību. Lai veicinātu ārzemēs dzīvojošo latviešu iesaisti Latvijas tautsaimniecībā, PBLA ciešā sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju šī gada jūlijā Rīgā sarīkoja 2. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, kas pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku no 17 valstīm. Vispirms pateicamies Ārlietu ministrijai par atbalstu šī foruma norisei. Vēlos pateikties arī Jums, Ministru prezidentes kundze, par jūsu iniciatīvu Ministru kabineta paspārnē izveidot augsta līmeņa diasporas uzņēmēju padomi, kuras sastāvs nupat šomēnes tika oficiāli apstiprināts! Esam pateicīgi arī Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējoņa kungam, kurš ir piekritis kļūt par foruma patronu un sniegt atbalstu foruma mērķu sasniegšanā.

Vēlos tikai piebilst, ka ekonomisko attīstību mūsu valstī joprojām kavē visai izplatītā korupcija, strīdi un šķelšanās tās apkarotāju pusē un joprojām mazspējīgā tieslietu sistēma. Tiesu nolēmumi bieži vien ir neprognozējami un dažkārt arī nesaprotami, maksātnespējas procesi mēdz būt krāpnieciski. Tas grauj mūsu sabiedrības un arī ārvalstu investoru uzticību tiesu varai un pašai valstij.

Ir viena lieta, kas ļoti pamatoti satraukusi visu ārzemēs dzīvojošo latviešu prātus – un tas ir Okupācijas muzeja rekonstrukcijas un Okupācijas muzeja Nākotnes nama būvniecības jautājums. Tas ir absurds, kas šogad ir noticis ar šo vairāk nekā 15 gadus plānoto un galvenokārt par ārzemju latviešu ziedojumiem attīstīto projektu. Kur bija šī projekta oponenti, kad tas tika iesniegts un saskaņots jau gadus atpakaļ? Kādēļ tieši šobrīd, īsi pirms plānotās Okupācijas muzeja rekonstrukcijas uzsākšanas tam tiek likti šķēršļi? Muzeja paplašinātā ēka ir iekļauta 2010. gadā apstiprinātajā Latviešu strēlnieku laukuma detaļplānojumā, tādēļ nav objektīvu iemeslu likt tālākus šķēršļus šī ilgi apspriestā, apstiprinātā un celšanai sagatavotā projekta īstenošanai.

PBLA aicina Latvijas Saeimu un valdību nekavējoties piešķirt Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektam nacionālas nozīmes būvobjekta statusu, lai atsevišķu architektu grupējumi ar Rīgas Būvvaldes starpniecību vairs nevarētu turpināt mērķtiecīgi gremdēt Okupācijas muzeja daudzu gadu darbu! Jāatzīmē, ka šeit runa nav par fizisku ēku, bet par Okupācijas muzeja darba apzinātu vai neapzinātu kavēšanu Latvijas okupācijas vēstures izpētē, skaidrošanā un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā.

Tuvojas Latvijas valsts simtgade, kuras svinību plānošanā iesaistījušās arī diasporas organizācijas. Nākamgad savu sešdesmitgadi atzīmēs arī Pasaules brīvo latviešu apvienība, kas ir neliela, bet nozīmīga daļa no mūsu valsts simts gadu vēstures. Šai kontekstā vēlos runāt par patriotisma vairošanas nepieciešamību mūsu sabiedrībā, jo 21. gadsimta globalizētajā pasaulē jūtams, ka mūsu jaunajā paaudzē strauji plok patriotiska dedzība un nozīmīgu vienojošu nacionālu mērķu uzstādījums un īstenošana. Tādēļ apsveicama ir Latvijas Ģenerāļu kluba iniciatīva pēc pašreizējā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosmes izveidot Valsts aizsardzības un patriotisma fondu Namejs ar mērķi veicināt patriotismu Latvijas sabiedrībā.

Patriotisma saknes iet daudz dziļāk, tas nav tikai valsts svētku, bet gan ikdienas darba jautājums. Patriotisms ir jādēsta katrā paaudzē no jauna. Ja neievērosim patriotisma jēgu un nozīmi arī šajā gadsimtā, mūsu valstij nebūs nākotnes.

Mums Dievs ir devis tikai vienu Latviju, un kopīgi strādājot, mums tā ir jānosargā!

Dievs, svētī Latviju!

Jānis Kukainis,
PBLA priekšsēdis

Sēdes foto galerija: https://www.flickr.com/photos/135839863@N03/shares/t1F6N2