PBLA priekšsēža atskats uz PBLA darbību 2015. gadā un uzdevumi 2016. gadam

2015. gads Pasaules Brīvo latviešu apvienībā (PBLA) ir bijis notikumiem bagāts. Bet 2016. gads solās būt ar darbiem vēl piesātinātāks. Šis ir gads, kad PBLA aprit 60 gadi, kopš organizācijas darbības uzsākšanas. Ja savulaik PBLA tika dibināta, lai kopīgiem spēkiem panāktu Latvijas neatkarības atjaunošanu, tad kopš šī mērķa sasniegšanas PBLA ir neatlaidīgi strādājusi, lai veicinātu demokrātijas, tiesiskuma nostiprināšanu un tautsaimniecības izaugsmi Latvijā, vienotu latviešus pasaulē un stiprinātu to piederību Latvijai.

Pēc daudzu gadu darbības, pārstāvot latviešu diasporu sarunās ar Latvijas valdību, pēdējos gados sākam novērot pastiprinātu Latvijas valdības interesi par tautiešiem pasaulē. Iespējams, to lielā mērā ietekmē apstāklis, ka pēc Ārlietu ministrijas datiem ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu skaits gadu gaitā ir pieaudzis līdz 370 000. Daļa šo tautiešu ir labi organizēti un līdzdarbojas ārpus Latvijas dibinātās biedrībās, draudzēs, skolās, korporācijās un tamlīdzīgi. Taču tas ir un būs izaicinājums organizācijām sasniegt pārējos. Priecājamies redzēt, ka arvien aktīvāk sāk organizēties pēdējos gados izceļojušie latvieši, kuru vislielākais īpatsvars ir Eiropā.

Lai veicinātu latviešu diasporas organizāciju kapacitāti, pagājušā gadā Sabiedrības integrācijas fonds, kas darbojas Latvijas Ministru kabineta pārraudzībā, izsludināja projektu konkursu, kurā, pateicoties PBLA aktīvai darbībai, tika nodrošināta iespēja piedalīties ārpus Latvijas reģistrētām organizācijām. Savukārt pateicoties Latvijas Kultūras ministrijas izveidotai atbalsta programmai, vairākas latviešu organizācijas pasaulē ar PBLA starpniecību aizvadītajā gadā varēja saņemt finansiālu atbalstu Dziesmu un Deju svētku tradīcijas uzturēšanai un Latvijas kultūras pieejamības nodrošināšanai pasaulē. Tāds pats atbalsts latviešu organizācijām, kas pieteicās konkursā caur PBLA, būs pieejams arī šogad, nākamgad un aiznākamgad. Cieši sadarbojamies arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju un tās pārraudzībā esošo Latviešu valodas aģentūru, caur kuru tiek nodrošināts metodisks un finansiāls atbalsts latviešu diasporas skolām. Mūsu mērķis ir tuvākā laikā arī panākt ministrijas iesaisti ilgstpējīgas latviešu valodas tālmācības programmas izveidē, kas pavērtu plašākas iespējas latviešu bērniem pasaulē apgūt savu senču dzimto valodu un kultūru. Jāatzīmē, ka Latvijas Valsts prezidenta dzīvesbiedre Iveta Vējone, atbildot uz PBLA Izglītības padomes uzaicinājumu, pagājušā gadā kļuva par Latvijas diasporas skolu patronesi.

Tomēr starp visām ministrijām PBLA vēl joprojām visciešākā sadarbība ir ar Ārlietu ministriju, kuras vadībā tapis rīcības plāns Par sadarbību ar Latvijas diasporu, kas šī gada sākumā tiks virzīts uz apstiprināšanu valdībā. Tāpat ar Ārlietu ministrijas tiešu atbalstu pagājušā gada vasarā Rīgā rīkojām 2. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF), kas pulcēja vairāk nekā 200 dalībnieku no 17 valstīm. Esam gandarīti, ka Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis ir piekritis kļūt par PLEIF patronu, savukārt pēc Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas priekšlikuma pagājušā gada rudenī tika izveidota augsta līmeņa diasporas uzņēmēju konsultatīvā padome. Pēc vairāku PBLA valdē pārstāvētu foruma dalībnieku iniciatīvas šogad pirmo reizi šādu pasākumu rīkosim ārpus Latvijas. Tas notiks Melburnā, Austrālijā šī gada 29.-30. decembrī sasaistē ar Latviešu Kultūras dienām Austrālijā. Saziņā Latvijas Ekonomikas ministriju, kuras pārziņā ir bijusi Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna īstenošana, esam izteikuši dažādus savus priekšlikumus, atkārtoti aicinot stiprināt latviešu valodas statusu Latvijas darba tirgū, kas ne vien padarītu Latviju latviskāku, bet arī atvieglinātu diasporas latviešu iespējas iekļauties Latvijas darba tirgū. Par latviešu valodas statusu Latvijā esam iestājušies arī citos publiskos forumos.

Latvijas drošības jautājums ir bijis viens no mūsu pēdējo gadu rūpēm saistībā ar pieaugošo Krievijas agresiju Baltijas kaimiņvalstīs. Caur PBLA dalīborganizācijām esam vērsušies pie mūsu mītnes zemju politiskās vadības, vēršot to uzmanību uz Baltijas reģionā notiekošo un aicinājuši Rietumvalstis apliecināt drošības garantijas Baltijas valstīm NATO 5. panta ietvaros. Vienlaikus esam atkārtoti atgādinājuši Latvijas valdībai un politiķiem par nepieciešamību maksimāli drīz palielināt Latvijas aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP, kā to paredz NATO dalībvalstu vienošanās. Aprīlī PBLA atbalstīja Apvienotās Baltiešu komitejas rīkotu konferenci Vašingtonā “History Repeated: Baltics and Eastern Europe in Peril?” un decembrī Ņujorkā notikušu semināru par Baltijas un Ziemeļvalstu drošību un ekonomisko sadarbību, kurā piedalījās ap 90 dalībnieku no diplomātu, pētnieku, žurnālistu, uzņēmēju un baltiešu sabiedrisko darbinieku aprindām.

Sadarbībā ar Latviju mūs rūp vēl joprojām neatrisinātais Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas jautājums, kurai, kā vērojam, tiek likti visdažādākie šķēršļi jau daudzu gadu garumā. PBLA valdes sēdē asi nosodījām šķēršļu likšanu Okupācijas muzeja rekonstrukcijai pārbūvei un aicinājām Latvijas likumdevējus tai noteikt nacionālas nozīmes būvprojekta statusu. Esam sūtījuši vēstules Latvijas augstākajām amatpersonām, kā arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam, pieprasot nekavējoties novērst šķēršļus muzeja rekonstrukcijas uzsākšanai.

Mums ir svarīgi skaidrot Latvijas 20. gadsimta un okupācijas vēsturi, lai nepieļautu tās atkārtošanos. Tāpat PBLA 60. jubilejas gadā mums ir svarīgi izvērtēt pašiem savu darbību un runāt par trimdas latviešu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā. Visbeidzot, mums ir svarīgi visiem kopīgi jau tagad uzsākt gatavošanos Latvijas Simtgadei, ko atzīmēsim jau pēc pāris gadiem.

Nobeigumā jāatzīmē, ka PBLA darbojas gados jauna un enerģiska valde, ko veido PBLA dalīborganizāciju izvirzītie valdes locekļi. Ar šo gadu PBLA priekšsēža vietnieces amatā ir stājusies Kristīne Saulīte no Austrālijas. Aizvadītā gada nogalē no PBLA Kultūras fonda (KF) priekšsēdes amata pēc vairāk nekā 10 gadu uzcītīga darba atkāpās Vija Zuntaka-Bērziņa, kuras vietā PBLA KF vadībā stājies Juris Ķeniņš no Kanādas. Pārmaiņas notiek, bet mēs arvien neatlaidīgi turpinām strādāt latviešu tautas un Latvijas labā!

Dievs, svētī Latviju!

Jānis Kukainis,
PBLA priekšsēdis