PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis konferencē „Cēsis pasaulē” uzsver, ka latvietības uzturēšana ārzemēs sākas ar pašiniciatīvu

Cēsis pašas aktīvi sākušas uzrunāt diasporu, vadoties pēc principa, ka ir svarīgi apzināt savējos un pirmajiem pasniegt roku, 23. jūlijā konferencē “Cēsis pasaulē” sacīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.  Tautas kustības un Cēsu novada pašvaldības organizētās “Vispasaules cēsnieku dienas” norisinās visu šo nedēļu, vienuviet pulcējot diasporas pārstāvjus no visas pasaules.

J. Rozenbergs uzskata, ka ir būtiski parādīt cilvēkiem, ka viņi nav aizmirsti, un veicināt saiknes izveidi ar mājām, vienlaikus informējot diasporu par investīciju iespējām dzimtajā pusē.

Kā galvenos darbus, kas vēl jāpaveic, lai veicinātu tautiešu atgriešanos, Cēsu novada mērs minēja mājokļu politiku novadā, lai palielinātu īrei pieejamo dzīvokļu un māju skaitu, mobilitātes plānu, kurš veicinātu ātru un efektīvu sabiedriskā transporta sistēmas izveidi, kas cilvēkiem ļautu brīvāk pārvietoties, strādājot, piemēram, Rīgā un vakarā atgriežoties reģionos. Tāpat esot nepieciešama industriālo teritoriju revitalizācija, lai uzņēmēji varētu radīt jaunas darba vietas.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs arī teica, ka tieši izglītība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ļauj Cēsīm konkurēt, piesaistot aizbraukušos. Nereti, ja jāizvēlas starp bērnu laišanu Lielbritānijas vai Latvijas skolās, vecāki tomēr vēlas, lai viņu bērni mācās latviski.

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētājs Jānis Kukainis savukārt uzrunā akcentēja nepieciešamību pēc iniciatīvas uzņemšanās ilgtermiņā un ilgtspējīgu sakaru izveidošanā ar diasporu, kas būtu lietderīga un izdevīga visām iesaistītajām pusēm, un ka nedrīkst visu gaidīt no valsts.

Konferencē uzrunu sacīja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš akcentēja Cēsu sakārtotās izglītības sistēmas nozīmi aizbraukušo tautiešu aicināšanā atpakaļ, kā arī uzsvēra, ka Cēsis ir izcila vieta dzīvei un personīgajai izaugsmei. “Cēsīs ir lieliski sakārtota izglītība, kas man rada pārliecību par intelektuālo uzņēmējdarbības jomu attīstību. Šeit arī ir lieliska vieta ieguldījumiem, jo pēdējo laiku notikumi parāda, ka šī teritorija ir tieša Austrumeiropas daļa, kur ir droša vide ar lielām iespējām eksportam,” sacīja prezidents.

Pēc viņa teiktā, Cēsīs esot laba bāze rūpnieciskajai darbībai – vieta, kas pielāgota Eiropas Savienības struktūrfondu apguvei, kā arī teritorijas ar piekļuvi dzelzceļam. Prezidents arī solīja pielikt pūles, lai veicinātu cilvēkos sapratni par to, ka Cēsīs ir lieliska iespēja attīstīt uzņēmējdarbību, jo viņš uzskatot, ka rūpniecisko teritoriju attīstība Cēsīs neesot utopija. Tas ilgtermiņā ļaušot veicināt gan diasporas atgriešanos, gan jaunu cilvēku piesaisti novadam. (Latvijas Avīze)

 

No kreisās: Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Valsts prezidents Andris Bērziņš un PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis Vispasaules cēsnieku dienu konferencē „Cēsis pasaulē” Cēsu jaunajā koncertzālē 23. jūlijā

 

PBLA priekšsēža Jāņa Kukaiņa runa Vispasaules cēsnieku dienu konferencē „Cēsis pasaulē” 23. jūlijā

Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs, augsti godājamais Cēsu novada domes priekšsēdētāja kungs, augsti godājamās ekselences, cēsnieki, pilsētas viesi, dāmas un kungi!

Sirsnīgi sveicu Jūs visus pirmajās Vispasaules cēsnieku dienās! Es pats neesmu cēsnieks, bet ar labsirdīgu skaudību raugos uz Cēsīm un šīs pilsētās vadību, kas pirmie Latvijā sarīkojuši šādu iespaidīga mēroga sarīkojumu nedēļu saviem esošajiem un bijušajiem novadniekiem, kas mīt plašajā pasaulē.

Cēsu novada dome ir labs piemērs visām pārējām Latvijas pašvaldībām ar savu ilggadējo sadarbību ar latviešu diasporu ārzemēs. Lai pieminām tikai nu jau daudzus gadus ilgušo Cēsu novada nozīmīgo atbalstu latviešu kopienām Sibīrijā – Omskā, Tarā un Augšbebros.

Labs apliecinājums Cēsu administrācijas ieinteresētībai savos novadniekos ir arī Cēsu novada domes priekšsēža nesenā vizīte Lielbritānijā, kur viņš tikās un uzrunāja tur dzīvojošos cēsiniekus.

Cēsis ir arī kļuvušas par mājas vietu nozīmīgām latviešu kultūras kolekcijām no trimdas, proti, – nupat, 28. jūnijā, Cēsīs tika atklāta Pasaules latviešu mākslas centra galerija, un arī muzejs un pētniecības centrs „Latvieši pasaulē”, kas dokumentē latviešu trimdas liecības, par savu pastāvīgo mājvietu ir izvēlējušies, kā viņi paši saka, – visatsaucīgāko Latvijas pašvaldību, proti, Cēsis.

Šai konferencē Cēsīs man ir gods pārstāvēt lielāko latviešu jumta organizāciju ārzemēs – Pasaules Brīvo latviešu apvienību, kas jau kopš 1956. gada apvieno latviešu biedrības un organizācijas visā pasaulē.

Šogad aprit nozīmīga gadskārta – septiņdesmit gadi, kopš aptuveni divsimt tūkstoši latviešu devās bēgļu gaitās, tātad apritējuši jau septiņdesmit gadi, kopš aizsākās daudzu latviešu dzīve trimdā.  Drīzumā Latvijas valsts atzīmēs savu simtgadi. Vairāk nekā pusi no šī laika Latvijas valsts bija okupēta, un Latvijas valsts ideju svešumā iznesa vairākas trimdas latviešu paaudzes. Manuprāt, sagaidot Latvijas valsts simtgadi, būtu ļoti nozīmīgi aktualizēt viņu devumu Latvijas neatkarības idejas un latviešu kultūras saglabāšanā un izkopšanā gaŗajos trimdas gados.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Pasaules brīvo latviešu apvienība ir iesaistījusies mūsu neatkarības nostiprināšanas darbā.

Nozīmīgākais veikums šai laikā ir bijis PBLA atbalsts un lobiju darbs Latvijas valsts integrācijai Eiropas Savienībā, un jo īpaši – Latvijas valsts integrācijai NATO organizācijā.

Kopš 1996. gada PBLA ilggadēji un sekmīgi ir sadarbojusies ar Latvijas valsts archīvu un Latvijas Nacionālo bibliotēku. Ar PBLA atbalstu savulaik tapusi Archīvu rokasgrāmata, 2004. gadā PBLA iniciēja rokasgrāmatas veidošanu imigrantiem un reemigrantiem, kas 2006. gadā tika izdota ar toreizējā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta atbalstu.  Par sadarbību archīvu lietās liecina arī nesen Mineapolē notikusī archīvu konference, kuŗā piedalījās Latvijas archīvu speciālisti un šī gada septembrī ASV Kongresa bibliotēkā Vašingtonā gaidāmā archīvu konference, ko organizē Amerikas Latviešu Apvienība.

Viens no nozīmīgiem PBLA rosinātiem projektiem ir mobilā Latvijas Republikas pasu atjaunošanas stacija, kas šobrīd regulāri apceļo latviešu mītņu zemes un lielākos latviešu centrus ārzemēs, tādējādi dodot iespēju Latvijas pilsoņiem ārzemēs laicīgi atjaunot savus pilsonības dokumentus.

PBLA arī nesenā pagātnē ir rosinājusi vēlēšanu iecirkņu skaita palielināšanu lielākajos latviešu centros ārzemēs. PBLA daudzus gadus lobēja jauna Pilsonības likuma pieņemšanu, kas 2013. Saeimā gadā tika pieņemts un dod iespēju ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, kam ir iegūta mītnes zemes pavalstniecība, nezaudēt blakus tai arī savu Latvijas pilsonību.

Ar PBLA atbalstu savulaik savu darbību sāka portāls latviesi.com, kas šobrīd nodrošina informācijas apmaiņu starp latviešiem pasaulē.

Pirms nedēļas Pasaules brīvo latviešu apvienība parakstīja sadarbības memorandu ar Izglītības un zinātnes ministriju. Mēs turpinām ilggadējo teicamo sadarbību ar Latviešu valodas aģentūru latviešu diasporas skolu atbalsta jautājumos, reemigrējušo bērnu iekļaušanās problēmu risināšanā un tālmācības projektu veicināšanā.

Visas šīs PBLA aktivitātes vieno tas, ka tās bijušas privātpersonu vai PBLA dalīborganizāciju iniciatīvas, kas tapušas, negaidot kādus Latvijas valsts vai valdības izstrādātus „tālejošus” rīcības plānus vai programmas. Vienlakus jāatzīst, ka valdība Latvijā beidzamajos divos – trijos gados šīm diasporas iniciatīvām ir bijusi ļoti pretimnākoša.

Tomēr latvietības uzturēšana ārpus Latvijas neizdzīvos tikai no valsts atbalsta. Tā sākas ar pašiniciatīvu katrā ģimenē un valsts atbalstam ir jābūt šo darbību veicinošam.

Daudz tiek diskutēts par to, cik latviešu no beidzamā emigrācijas viļņa ir zaudēti Latvijai. Latvijas Universitātes migrācijas pētnieks, profesors Michails Hazans uzsveŗ, ka atgriezīsies ne vairāk kā 20 procenti no jaunizbraucējiem. Personiski domāju, ka 20 procenti, būs pats maksimums no jaunizbraucējiem, kas atgriezīsies un tad varam pieskaitīt vēl otrus 20 procentus no jaunizbraucējiem, kas svešumā turpinās pieturēties pie latvietības. Tātad, mums, arī PBLA, piemēram, Lielbritānijā, jāfokusē visa uzmanība uz tiem aptuveni 40 tūkstošiem cilvēku no kopumā izbraukušajiem simt tūkstošiem, kas varētu potenciāli atgriezties vai noturēties savā jaunajā mītnes zemē pie latvietības.

Situāciju jaunajās mītnes zemēs vislabāk pārzina tur rezidējošie Latvijas vēstnieki, piemēram, Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis, kas tikās ar diasporas darba grupu Ārlietu ministrijā šī gada 28. martā. Viņš vispārēji, lietišķi un precīzi analizēja jaunizbraucēju diasporu un deva konkrētus piemērus par tās salīdzinoši zemo iesaisti latviskajos pasākumos – vietējās latviešu biedrībās un latviešu skolās, kā arī piedāvāja reālas sadarbības iespējas starp vēstniecību un Latvijas diasporu Lielbritānijā.

Daudz tiek runāts par diasporas iesaistīšanu Latvijas saimnieciskajos procesos un ekonomikas izaugsmes veicināšanā. Šai kontekstā daudz tiek pieminēts pirmais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, ko PBLA kopīgi ar Ārlietu ministriju un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru sarīkoja beidzamo Vispārējo latviešu dziesmu svētku laikā 2013. gada vasarā Rīgā. Daudzkārt dzirdēts, un tā arī bija, ka šis forums bija lielisks. Pats neesmu ar to apmierināts, jo sagaidīju pēctecību un pēc foruma sekojošu darbu no Latvijas valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām. Diemžēl, vairāk tika runāts par prēmijām un nākošo konferenci, bet ne gādāts par to, kā sekmīgi izmantot Pirmā pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma kontaktus un idejas.

Šai kontekstā vēlos piesaukt t.s. Latvijas biznesa delegācijas. Ja Valsts vai Ministru prezidents dodas uz ārzemēm, tad biznesa aprindu līdzbraucējiem tā ir lieliska iespēja izmantot Latvijas vēstniecību un vietējās latviešu diasporas biznesa kontaktus attiecīgajā zemē.

No manas pieredzes – ne diasporas pārstāvji, ne vēstniecības šādos gadījumos netiek pietiekami informētas un iesaistītas, lai varētu palīdzēt daudz vairāk un efektīgāk. Patiesībā veidojas tāds biznesa aprindu daļēji vai pilnīgi apmaksāts „tūrisms” bez tālejošam sekām viņu biznesā, nerunājot nemaz par to, ka netiek pat apmeklētas goda konsulu rīkotās pieņemšanas.

Katrā ziņā Latvijas nākotnes izredzes ir saistāmas ar ekonomisko attīstību un uzplaukumu, bet lai to panāktu, ir jāsāk no pašiem pamatiem. Tieši tamdēļ tik apsveicamas ir šādas iniciatīvas kā patlaban sarīkotās vispasaules cēsnieku dienas. Mums katram ir pašam jāuzņemas iniciatīva, nevis viss jāsagaida tikai no Latvijas valsts, un prieks par Cēsīm, kas vienmēr to ir spējušas!

Labu piemēru visai Latvijai no Cēsīm netrūkst, vēlos tikai pieminēt trīs šādus teicamas pašiniciatīvas piemērus – vadošo medus fasēšanas uzņēmumu Baltijā SIA „Vinnis” no Cēsīm, automātisko pārnesumkārbu restaurācijas rūpnīcu „Recro” un teicamo zemnieku paraugsaimniecību „Kliģēni”, kur man šopavasar izdevās viesoties.

Uzskatu, ka mēs – tā saucamā vecā diaspora jeb trimda un jaunā diaspora neesam prioritāte. Latvijas valdības prioritāte šobrīd ir Latvijas valsts drošība un aizsardzība un mūsu valsts ekonomiskā attīstība, lai mūsu cilvēkiem vairs nebūtu jāpamet Latvija.

Noslēgumā vēlos jūs visus uzaicināt uz PBLA Kultūras fonda rīkoto latviešu simfoniskās mūzikas koncertu 4. oktobrī pulksten 19 lieliskajā Cēsu jaunajā koncertzālē! Šis koncerts būs daļa no PBLA Kultūras fonda oktobrī rīkotās konferences „Latvija ārpus Latvijas. Kultūra, vēsture, emigrācija un nacionālā identitāte”. Paldies par uzmanību! (PBLA, auotrs Jānis Kukainis, PBLA priekšsēdis)