PBLA dalīborganizācijas. Maģiskā koru nedēļa Kanadā.

Toronto Orpheus koris pirmo reizi sastapa Ērika Ešenvalda daiļradi (un Toronto latviešus) 2011. gadā, piedāvājot oratoriju Passion and Resurrection. Gan koris, gan publika toreiz novērtēja priekšnesumu, un koris divus gadus vēlāk, savā jubilejas koncertā, izvēlējās skaņdarbu atkārtot, otru reizi komponista klātienē. Koris skaņdarbam piedāvāja neparedzētu multimedias tērpu – nez vai tā bija iedvesma komponista multimedias simfonijai Ziemeļblāzma.

Autoram, sarakstoties ar Orpheus koŗa māksliniecisko vadītāju Robert Cooper, jau vairākus gadus pacēlās ideja par šī skaņdarba Kanadas pirmatskaņojumu, kuŗš lēnām izveidojās par autora koncertu Ešenvalda plašai koŗa mūzikas daiļradei. Tika iesaistīti vairāki labvēļi: Ontario Arts Council, Toronto Arts Council un Jackman Foundation. No latviešu puses atbalsts nāca no Latvijas Republikas vēstniecības Kanadā, no Latvijas Kultūras ministrijas kā simtgades projektam, no LNAK Izglītības un Kultūras fonda, no Svēta Jāņa draudzes Vokālā ansambļa un devīgiem individiem, kā Taketo un Vija Murata.

Ne ar nodomu, bet vienlaikus Toronto notika arī Zvaigžņu ceļā – Toronto pasākums: 4 mēģinājumi un koncerts dziedātājiem, kuŗi gatavojas simtgades dziesmu svētkiem Rīgā, svētku noslēguma koncerta māksliniecisko vadītāja Mārtiņa Klišāna rokās. Bet laimīgi, dedzīgie koristi labprāt ievilka elpu starp mēģinājumiem baudīt šo vareno priekšnesumu un uz Ešenvalda koncertu ieradās ne tikai viņi, bet saskaitīju vairāku simtu tautiešu koncertā.

Metropolitan United lielais dievnams bija sludināts kā izpārdots, un tiešām bija stāvgrūdām pilns. Bez Orpheus koŗa bija ielūgts viesu ansamblis That Choir, diriģents Craig Pike, nopelniem bagāts Toronto koris. Orpheus pats piedāvāja 65 dziedātājus, koŗiem pirmajā pusē izmainoties Ešenvalda a cappella repertuārā, dažas dziesmas ar apvienotiem 100+ dziedātāju spēkiem, kuŗi pareģoja, kādas būs skaņas pēc pārtraukuma, kad abiem koŗiem piebiedrosies Orpheus orķestris, kuŗš sastāv no Toronto labākiem brīvmāksliniekiem.

Pirmā pusē skanēja skaņdarbi, vairāku pasaules koŗu pasūtināti, un ar to visi angļu valodā. Varētu uzskatīt burvīgo Long Road kā latvisku, teksts angļu valodas tulkojums no Paulīnes Bārdas Tāls ceļš. No mūsu puses varam arī slavēt mācītāju Ilzi Kuplēnu – Ewart, kuŗa kalpoja kā pieteicēja Passion and Resurrection izvilkumos. Piedāvātie skaņdarbi bija Ešenvalda lielākie starptautiskie “hiti”: Amazing Grace varenā astoņbalsīgā apdare, Stars (teksts Sara Teasdale) koristiem arī berzējot vīna glāzes pavadījumā, Toronto bieži dzirdētais O Salutaris Hostia, un aizkustinošais A Soldier’s Mother’s Lullaby (Wifrid Owens).

Abu koŗu skolotās balsis piepildīja plašo telpu, izpildījumi labi sagatavoti, skanīgi un izteiksmīgi. Varbūt vieta, kur atšķiŗas Kanadas koŗi no tiem Latvijā, ir gaŗas frazes: latviešu koristiem tas gandrīz iedzimts, koŗiem pavadot daudz laika iemācoties elpot pamīšus, lai frazes, tā kā stīgu orķestrim, nekad nebūtu pārtrauktas elpošanas nepieciešamības dēļ.

Koncerts bija izreklamēts kā Nordic Light un klausītāji veikli atgriezās savās vietās pēc pārtraukuma, lai pirmo reizi pārdzīvotu to, par ko bija tik daudz dzirdēts. 50 instrumentālisti tagad sēdēja, kur agrāk bija koristi, dziedātāji sadalīti katrā pusē, jo aiz orķestŗa atradās liels ekrāns.

Uz ekrāna fotografa Kjetil Skogli attēli no ziemeļblāzmas, vai pareizāk latviski kāviem, kā arī Ērika Ešenvalda četros gados savāktās un nofilmētās teikas un dziesmas par kāviem, no septiņām ziemeļu valstīm, protams, katra savā valodā, katram runātājam/ dziedātājam to darot savā tautas tērpā.

Varens skaņdarbs, un neapskaužu maestro Cooper pienākumus, diriģējot ne tikai orķestri un kori (kas pats par sevi ir pienākums), bet bieži diriģējot līdzi dziedāšanai ekrānā, pārējai filmai vadot orķestri pēc pulksteņa. Bravo!

Daudzveidīgam skaņdarbam ir neiespējami apsvērt, kuŗam loma bija nozīmīgākā, it kā Vāgnerīgā veidā neviena sastāvdaļa nevarētu eksistēt bez visām pārējām: filmai, orķestrim, korim vienlīdzīgs uzsvars. Korim bija savs teksts, bet arī bieži piebiedrojās orķestrim kā vēl viena orķestŗa balss.

Kuplie aplausi liecināja par simfonijas un tās izpildījuma sekmēm, un klausītāji izpelnīja piedevu, manām latviskām ausīm koncerta naglu: tautasdziesmas Stāvēju, dziedāju apdari, autors pats pie pults. (Ēriks Ešenvalds ir arī pieredzējis diriģents, izcils pianists un savā laikā arī dziedāja ar profesionālo Valsts Akadēmisko kori.) Burvīga apdare, un šeit maestro Ešenvalds panāca iecerētās gaŗās frazes.

Ir svarīgi arī atzīmēt Lauras Adleres milzīgo lomu ne tikai koncerta rīkošanā, bet arī nedēļās pirms un pēc koncerta, nedēļās pilnās ar meistarkursiem un lekcijām Toronto, Montreālā un Otavā. Bez viņas nez vai koncerts būtu. Laura saņēma pelnītus ziedus koncertā un pateicības dāvanu no vēstnieka Kārļa Eihenbauma pieņemšanā pēc koncerta.

Nevaru atcerēties, kad būtu bijusi šitāda maģiska “koŗu nogale” Toronto. Bija īpaši silta jušana, atstājot baznīcu vēsā februāŗa vakarā, lepnums par mūsu tautas dziesmām un par apdāvinātiem komponistiem, kā Ēriks Ešenvalds, kuŗi spēj tās parādīt visai pasaulei. Nebūs koncerta apmeklētājs, kuŗš turpmāk nezinās kas ir Latvija un ka viņa šogad svin savu simtgadi.

Juris Ķeniņš

PBLA Kultūras fonda priekšsēdis

Latviešu Nacionālā Apvienība Kanadā

Fédération nationale lettonne au Canada

Latvian National Federation in Canada

Valdes viceprezidents un

Kultūras nozares vadītājs