Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda piešķīrumi 2015. gadā

15.06.2015

Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda uzdevums ir atbalstīt latviešu kultūras saglabāšanu un jaunradi un godalgot izcilus latviešu kultūras sasniegumus un darbiniekus, kā arī veicināt nacionālo identitātes pastāvēšanu, atbalstot latviešu skolas, jaunatni un latvisko audzināšanu.

PBLA Kultūras fonds ir dibināts ar PBLA valdes lēmumu 1972.gada 16. novembrī. Saskaņā ar PBLA statūtiem, šajā organizācijā ir pārstāvētas sešu zemju – ASV, Kanādas, Eiropas, Austrālijas, Dienvidamerikas un Karību salu, un Krievijas centrālās latviešu organizācijas. Šis organizācijas apstiprina savus Kultūras fonda pārstāvjus PBLA Kultūras fonda valdē. Kultūras fonda paspārnē darbojas pastāv 10 Kultūras nozares. Ik gadu PBLA Kultūras fonds izziņo konkursu līdzekļu piešķīrumiem, kas domāti dažādu kultūras, izglītības un jaunatnes projektu atbalstam. Šogad tika iesūtīti 27 projektu pieteikumi, no kuriem PBLA KF valde un nozaru vadītāji nolēma atbalstīt deviņpadsmit projektus par kopējo summu $20,000 (ASV). No tiem 6 tika iesniegti no ASV; 2 – no Kanādas; 9 – no Latvijas; 1- no Lielbritānijas un 1- no Vācijas. Zemāk uzskaitīti PBLA Kultūras fonda atbalstu šogad saņēmušie projekti:

  • Atbalsts rakstu krājuma „Jaunā Gaita” izdošana;
  • Toronto latv. biedrības sestdienas skolas Draudzīgais aicinājuma teātra iestudējums;
  • Kolorado Latviešu skolas izveides atbalsta projekts;
  • Stariņa spēļlaukuma labiekārtošana latviskā garā;
  • Tautas tērpu svārku auduma iegāde un šūšana Nūdžersijas latviešu draudzes Ņudžersijas pamatskolas skolniecēm;
  • Čikāgas Kr. Barona latviešu skolas programmas izveide “Mācamies latviski”;
  • Mācību kurss „Latviskā dzīvesziņa”;
  • 3×3 Lielbritānijā saiets;
  • Š̌tutgartes deju kopas “Trejdeksnītis” tautas tērpu nokomplektēšana;
  • Pasaules latviešu mākslas centra Cēsīs pētniecības centra izveide un techniskās sistēmas iegāde;
  • Rīgas Saksofonu kvarteta, dziedātājas Ievas Paršas un multiinstrumentālista un dziedātāja Valda Muktupāvela CD       Ozols / Oak-tree izdošana;
  • XII Starptautiskie latviešu jauno muziķu meistarkursi;
  • Andrieva Ezergaiļa vēsturisku eseju krājums;
  • Grāmata „3×3 Latvijā (1990-2015)”;
  • Ulža Ģērmaņa grāmatas “Latviešu tautas piedzīvojumi” tulkojums zviedru valodā;
  • Ģenerāļa Kārļa Goppera literārā mantojuma digitalizācija un publicēšana Latvijas vēstures brīvpieejas materiālu tīmekļa krātuvē historia.lv;
  • Nyet Nyet Soviet;
  • Baltijas bēgļi Gotlandē: 1944-1945″;
  • Latvian and “Lettish” voices in Manitoba.

Kopš 1972. gada PBLA KF ir piedzīvojis apbrīnojamu attīstību. Pēc Latvijas atjaunošanas, ārzemēs iemetās šaubas, neziņa un neizpratne par to, vai ārzemju veidotās organizācijas vēl pastāvēs. Šodienas KF darbības pieeja ir respektēt latviešu tradīcijas, identitātes meklējumus, sabiedrības maiņas un veicināt tālāko darbību desmit atsevišķās nozarēs. PBLA Kultūras fonda līdzekļi rodas no PBLA budžetā paredzētiem līdzekļiem, ziedojumiem, novēlējumiem un centrālo organizāciju iemaksām, kas ir proporcionālas PBLA statūtos paredzēto centrālo organizāciju locekļu skaitam PBLA valdē.

 

PBLA Kultūras fonds