Augšējā rindā no kreisās:
bijušais PBLA priekšsēdis Ilgvars Spilners, PBLA Kultūras fonda priekšsēdis Tālivaldis Bērziņš,
LAAJ priekšsēdis Jānis Daliņš, LAAJ pārstavis Juris Ruņģis, LNAK priekšsēdis Imants Purvs,
ALA pārstāvis Jānis Grāmatiņš, PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa, LNAK pārstavis Jānis Mežaks, ALA pārstāvis Ēriks Krūmiņš, ALA pārstāvis Pēteris Blumbergs, PBLA pārstavniecības vadītājas vietniece Šarlote Līduma, PBLA pārstavniecības vadītāja Linda Kovaļevska
Priekšejā rindā no kreisās:
RLA un LNPL priekšsēdis Andrejs Ozoliņš, ALA priekšsēde Dace Copeland, KLK priekšsēde Lauma Vlasova, PBLA valdes priekšsēdis Janis Kukainis, PBLA Izglītības padomes priekšsēde Līga Ruperte, LAAJ pārstāve Dace Dārziņa, LTK priekšsēdis Andris Zemītis

PBLA valde domā par Latvijas un savas organizācijas nākotni

2002. gada 18.,19. un 20. septembrī Rīgā Konventa sētas Kampenhauzena zālē notika gadskārtējā PBLA valdes sēde – pirmo reizi PBLA valdes priekšsēža Jāņa Kukaiņa (ALA) vadībā.
Uz sēdi bija ieradušies 13 no 16 valdes locekļiem. Sēdē nepiedalījās Andrejs Ritums no Zviedrijas (ZLCP), Andris Bērziņš no Venecuēlas (DLA) un Juris Dreifelds no Kanadas (LNAK), kurš savu mandātu bija nodevis LNAK priekšsēdim Imantam Purvam.
Uz sēdes svinīgo atklāšanu bija ieradies Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kultūras ministre Kārina Pētersone, bijušie PBLA valdes priekšsēži – Uldis Grava, Ilgvars Spilners, Oļģerts Pavlovskis, Gunārs Meierovics, Kārlis Ķuzulis, protams, arī Andrejs Ozoliņš, kur tagad ir PBLA priekšsēža vietnieks.
Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un kultūras ministre Kārina Pētersone augstu novērtēja PBLA un latviešu trimdas kopīgo ieguldījumu Latvijas atjaunošanā un demokrātijas attīstīšanā. Premjers augstu novērtēja PBLA izvirzīto darbības prioritāti – atbalstu Latvijas uzņemšanai NATO.
Pateicības vārdus PBLA valde saņēma arī no Latvijas Institūta direktora Ojāra Kalniņa, Okupācijas muzeja pārstāvja Valtera Nollendorfa. Uzmundrinošus vārdus teica bijušie PBLA priekšsēži.
Uzsākot darbu, valde apstiprināja jaunos valdes locekļus – Imantu Purvu (LNAK), Daci Dārziņu (LAAJ) un Jāni Grāmatiņu (ALA).

Nepieciešamas mērķtiecīgas pārmaiņas organizācijas darbībā

PBLA valdes priekšsēdis atgādināja, ka savā iepriekšējā valdes sēdē 2001. gada septembrī Vašingtonā valde viņa ierosmē pieņēma lēmumu:
“PBLA valde atzīst, ka latviešu sabiedrības ārpus Latvijas demografisko un citu pārmaiņu dēļ ir nepieciešama PBLA struktūras maiņa un nākotnes darbības vadlīnijas. Vairāk līdzekļu un darba jāvelta ārzemju latviešu sabiedrībai. Šo pārmaiņu plānošanai PBLA valde izraudzīja pārorganizēšanas komiteju – J. Kukaini, V. Kārkli, U. Sēju, Ē. Krūmiņu, R. Matisonu, J. Šulcu, E. Brigmani un T. Krūmiņu.”
Starplaikā notikusi šīs pārorganizēšanas komitejas 2 dienu sēde, arī pats Jānis Kukainis daudz domājis par to, kā uzlabot organizācijas darbību, pārrunājot to ar darbiniekiem un dažādiem konsultantiem.
Jānis Kukainis uzsvēra, ka vēlas uzlabot PBLA darbību, lai tā būtu iespējami mērķtiecīga un sakārtota un “lai nav parmetumu ka braucam te uz Rigu uzdzivot uz tautas rekina”.
Ieteikumi bijuši gan ļoti noderīgi – liekot domāt par PBLA un LBF nākotnes uzdevumiem, gan ļoti radikāli – pat likvidēt PBLA un LBF līdz ar Latvijas uzņemšanu NATO. PBLA valde tomēr nepieņēma tik radikālus ieteikumus un nolēma :
“Respektējot un cienot Latvijas Brīvības fonda dibināšanas mērķus, PBLA valde nolemj pēc iespējas saglabāt un censties palielināt fonda pamatkapitālu vismaz vēl desmit (10) gadus -varbūtēju pret latviešu tautas pastāvēšanu un Latvijas valsts neatkarību vērstu ļoti nopietnu draudu novēršanai”, acimredzami uzskatot šo ieteikumu par pārsteidzīgu.
PBLA valde pārrunāja arī finansiālās problēmas, kas skārušas LBF ieguldījumus ASV un nolēma:
“Ievērojot Latvijas Brīvības fonda ļoti nopietno tirgus vērtības samazinājumu pēc 2001. gada septembra traģiskajiem notikumiem ASV, kā arī ļoti svarīgus neatliekamus izdevumus tuvākā un tālākā nākotnē, PBLA valde nolemj samazināt gadskārtējo sēžu izdevumus. Līdzšinējais apmaksātais dalībnieku skaits tiek samazināts no deviņpadsmit (19) uz deviņiem (9).
Sākot ar 2003. gadu PBLA no sava budžeta segs ar sēdi saistītos izdevumus vienīgi sekojošām personām: 1) Valdes priekšsēdim, 2) Finanču komisijas priekšsēdim (kasierim), 3)Ģenerālsekretāram, 4) Sešu (6) centrālo biedru organizāciju priekšsēžiem vai viņu nozīmētiem pārstāvjiem (tas ir – ALA, LAAJ, LNAK, RLA, DLA un KLK)
Pārējie valdes locekļi aicināti sēdē piedalīties ar savas mītnes zemes centrālās organizācijas varbūtējo atbalstu”.

Zemju centrālo organizāciju darbība
Amerikas Latviešu apvienība (ALA)

Jaunā Amerikas Latviešu apvienības (ALA) priekšsēde Dace Copeland, kas šajā amatā stājusies aprīlī – pirms tam 3 gadus būdama ALA Izglītības nozares vadītāja, pastāstīja par ALAs svarīgākajiem projektiem. Amerikas Latviešu apvienības darbs ir tiešām apbrīnas vērts, par ko komplimentus izteica citu centrālo organizāciju pārstāvji. ALA daudz dara, lai sekmētu Latvijas uzņemšanu NATO, tiek meklēti arvien jauni paņēmieni informācijas laukā, speciāli šim mērķim tiek vākti papildus līdzekļi, kas gūst plašu atsaucību. ALA finansējusi Okupācijas muzeja ceļojošo izstādi pa ASV štatu galvaspilsētām. Šī gada novembrī Okupācijas muzeja ceļojošā izstāde būs aplūkojama Apvienoto nāciju telpās Ņujorkā.
Informācijas nozares vadītājs Pēteris Blumbergs uzsvēra, ka īpašu atsaucību devusi ALAs vēstuļu akcija – nosūtot sagatavotas, individuālas vēstules ALAs biedriem, kas adresētas ASV politiķiem. Daudzi, kas vēlas palīdzēt un iesaistīties NATO projektā, bet nezina, ko tieši varētu darīt, bijuši ļoti pateicīgi par sagatavotajām vēstulēm, kas tikai jāparaksta. Šīs akcijas rezultātā izsūtītas kādas 35 000 vēstules.
ALA veiksmīgi turpinājusi “Sveika Latvija” projektu. Pirmo reizi šogad tajā pievienojušies arī jaunieši no Kanadas. Tāpat veiksmīgi darbojies ALA apgāds, ALAs nozare “Sadarbība ar Latviju”, kas nozīmīgi palīdz Latvijas grūtdieņiem sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu. Daudz darīts arī izglītība sun kultūras laukā.

Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ)

Par Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) darbību pastāstīja tās priekšsēdis Jānis Daliņš. Viņš izteica savas pārdomas par latviešu demogrāfisko stāvokli ārpus Latvijas. Pēc 2001. gada tautas skaitīšanas datiem Austrālijā palikusi vairs tikai 5,347 iedzīvotāji, kam ikdienas valoda ir latviešu, turklāt tikai apmēram puse no tiem ir aktīvi iesaistījušies organizētajā latviešu sabiedrībā. Tāpēc nopietni jādomā, kā iesaistīt jaunāko paaudzi, tos, kas labi neprot latviešu valodu un līdz šim nav bijuši ieinteresēti.
Austrālijā sekmīgi turpina darbu skolas un bērnu nometnes, 3×3 nometnes. Kultūras laukā austrālieši cenšas pēc iespējas redzēt Latvijas mākslinieku sasniegumus – gan rīkojot teātra izrādes, gan izstādes un priekšlasījumus. Oktobrī un novembrī Austrālijā plānota dzejnieces Māras Zālītes vizīte. Īpaši atzīmējama papildstudiju nozare, kas dod iespēju Latvijas akadēmiski izglītotām personām papildināt savas zināšanas un apgūt Austrālijas pieredzi.

Latviešu Nacionālā apvienība Kanadā (LNAK)

Jaunais Latviešu Nacionālās apvienības Kanadā (LNAK) valdes priekšsēdis Imants Purvs pastāstīja, ka LNAK lielu vērību pievērš sadarbībai Baltijas tautu federācijas ietvaros, uzturot sakaru tīklu un rīkojot kopīgus pasākumus, piemēram 14. Jūnija piemiņas dienu. Jauna LNAK pieeja ir darboties ārpus Toronto, lai piesaistītu ārpus tās dzīvojošos latviešus, nākamā LNAK valdes sēde, piemēram notiks Otavā.
Okupācijas muzeja izstāde ceļojusi arī pa visu Kanādu. LNAK izveidojusies laba sadarbība ar Amerikas Latviešu apvienību – pēc pirmās piedalīšanās ALA projektā “Sveika Latvija” ir pieaudzis pieprasījums, LNAK vajadzēs lielākus līdzekļus, lai to apmierinātu. Šāda veida sadarbību starp centrālajām organizācijām pēc Imanta Purva domām varētu koordinēt PBLA.
Kanadā, Sidrabenē pirmo reizi notikusi 3×3 nometne. LNAK par ļoti svarīgu uzskata jaunatnes iesaistīšanu, tāpēc atbalsta jaunatnes apvienību Kanadā (LNJAK) – gan ar līdzekļiem, gan informāciju un savu sakaru tīklu, gan pieredzi, veicinot jauniešu organizācijas darbību.
LNAK valdes loceklis Andris Ķesteris panācis latviešu raidījumu iespējamību Kanādas TV – jau sagatavotas 13 pusstundu garas programmas latviesu valoda – par latviešu svētkiem, kultūras dzīvi, ievērojamiem cilvēkiem, LNAK darbību. Raidījumus atbalsta Latviešu Kredītsabiedrība Toronto. Esot doma atjaunot arī radio raidījumus latviešu valodā.
Daudz paveikt arī izglītības laukā – rīkoti skolotāju mācību kursi, Izglītības nozares izkārtojumā iepirktas Latvijā izdotās mācību grāmatas.
Lai piesaistītu līdzekļus organizācijas darbībai, izdota informācijas brošūra – kā atstāt līdzekļus sabiedriskajam darbam un “atstāt labvēlīgu ietekmi uz to cilvēku dzīvi, kas nāks pēc jums.”
Arī LNAK norūpējusies par latviešu demogrāfikso stāvokli ārpus Latvijas un nolēmusi veikt pētījumu par latviešu izcelsmes personu dzīvi Kanadā.

Rietumeiropas latviešu apvienība (RLA)

RLA prezidija priekšsēdis un Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā (LNPL) priekšsēdis Andrejs Ozoliņš pastāstīja, ka RLA prezidija sēdē 2001. gada oktobrī pirmo reizi piedalījusies Latviešu apvienības Francijā pārstāve Velta Skujiņa, stāstot par latviešu rosmēm Francijā, īpaši pieminot 18. novembra atzīmēšanu Parīzē un Lionā. Andrejs Ozoliņš pastāstīja, ka drīzumā arī Anglijā būs Okupācijas muzeja izstāde. Lai sekmētu Latvijas uzņemšanu NATO, LNPL sūtījusi atkārtotas vēstules premjeram, ārlietu ministram un visiem 639 parlamenta locekļiem.
Veiksmīgi savu darbu turpina Eiropas vasaras skola (EVS), bet diemžēl darbību izbeigusi viena bērnu nometne.
Latviešu tautas kopības Vācijā (LTK) padomes priekšsēdis Andris Zemitis atzīmēja, ka bijušais PBLA valdes loceklis Arturs Cipulis daudz piestrādājis, lai sagatavotu izstādi un konferenci par pirmajiem latviešu Dziesmu svētkiem trimdā, izmantojot uz Latviju pārsūtītos Minsteres arhīva materiālus.
RLA vārdā rakstītas protesta vēstules EDSO augstajam komisāram Rolf Ekeus par EDSO direktora Gerard Stoudmann izteikumiem Rīgā, ka vajadzētu krievu valodai piešķirt oficiālu statusu Latvijā.

Krievijas Latviešu kongress (KLK)

KLK priekšsēde Lauma Vlasova, kas sēdes dienās kļuva arī par Latvijas Valsts prezidentes padomnieci ārpolitikas jautājumos, ironiski teica, ka klausoties citu zemju organizāciju paveiktajā, viņa iedomājusies, kas notiktu, ja KLK rakstītu protesta vēstules Krievijas prezidentam Putinam – ar KLK būtu cauri, smējās L.Vlasova. Politiskais stāvoklis Krievijā šobrīd skarot arī mazākumtautību situāciju – Krievijas politika esot virzīta uz vienas tautas izveidi Krievijā, esot pat gadījumi, kad latviešu sarīkojumos valsts iestāžu novērotāju pieprasa, lai sarīkojumu dalībnieki runātu tikai krievu valodā. Ņemot vērā Krievijas politiku, šādos gadījumos esot grūti pārliecināt biedrību vadītājus tomēr nebaidīties un runāt latviski.
Lauma Vlasova atzīmēja, ka pateicoties PBLA un LELBĀL ilgadējam atbalstam Krievijā 3 skolas ir ieguvušas nacionālo skolu statusu – tajās latviešu valoda ir obligāts mācību priekšmets.
Tieši pirms sēdes, 17. septembrī uz šīm skolām devās četras latviešu valodas skolotājas no Latvijas. Kaut gan PBLA un LELBĀL šo projektu finansē jau piecus gadus, tikai šogad par to bija neparasti liela interese Latvijā.
Lauma Vlasova izteica gandarījumu arī par atbalstu Krievijas latviešu dalībai 3×3 nometnēs. Viņa atzīmēja, ka būtu labi rast iespēju arī dalībai Saulgriežu vasaras vidusskolā un Eiropas vasaras vidusskolā, bet viņas sapnis esot izveidot atbalsta fondu Krievijas latviešu jauniešiem, lai palīdzētu viņiem apgūt latvisku izglītību un atgriezties Latvijā.

Latvijas Brīvības fonda (LBF) darbība

LBF pārvaldes priekšsēdis Valdis Kārklis sēdē nepiedalījās, Jānis Kukainis nolasīja viņa ziņojumu. Ziņojumā atzīmēts, ka sakarā ar ļoti plašo PBLA darbības programmu, kur galveno lomu ieņēma NATO projekta izdevumi, ļoti pieauguši PBLA izdevumi, kā arī ievērojami kritusies LBF ieguldījumu vērtība ASV, kas radījis nopietnas finansiālas problēmas – brīvu līdzekļu trūkumu.
Lai šo problēmu risinātu, nācies aizņemties no Amerikas Latviešu apvienības.
LBF padome nolemj līdz turpmākam neizsludināt jaunu aizdevumu projektu konkursus Latvijas pašvaldībām.

PBLA pārstāvniecība Rīgā

Pārstāvniecības galvenie uzdevumi ir PBLA un LBF atbalstīto un ierosināto projektu īstenošana un pārraudzība, informācijas vākšana un izplatīšana un ārzemēs dzīvojošo latviešu interešu aizstāvība. Pārstāvniecība regulāri seko politiskajai dzīvei Latvijā, Saeimas darbam un likumdošanai. PBLA pārstāvniecības uzdevums ir administrēt PBLA atbalstītos projektus Latvijā, kā arī PBLA Kultūras fonda un Latvijas Brīvības fonda (LBF) projektus. Dažādu palīdzību un informāciju pārstāvniecībā meklē daudz cilvēku gan no Latvijas, gan ārzemēm.
Šogad pārstāvniecībā daudz uzturējies PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis, gan uzlabojot PBLA administratīvo darbu, gan piedaloties daudzās konferencēs un PBLA pasākumos. Pārstāvniecības vadītāja Linda Kovaļevska ir Latvijas Institūta sabiedriskās padomes locekle, Latvijas Kultūras fonda komisiju locekle. Pārstāvniecība uztur PBLA mājas lapu www.pbla.lv un gatavo PBLA ziņu apskatu, ko katru darba dienu izsūta pa e-pastu vairāk nekā 400 interesentu (ja vēl kāds vēlas to saņemt, jāpiesakās pbla-latvija@pbla.lv ). Jau kopš 1993. gada pārstāvniecībā notiek saieti – reizi mēnesī – otrajā piektdienā – biroja durvis ir atvērtas visiem – gan tiem, kas pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, gan tiem, kas tikai iebraukuši uz pāris dienām.

Izglītības padome (IP)

PBLA Izglītības padomes priekšsēde Līga Ruperte savā ziņojumā informēja par latviešu skolu aktivitātēm pasaulē. Pavisam latviešu skolās ārpus Latvijas (nav ieskaitīta Krievija) 2001./2002. gadā mācās 1144 skolēni.
Izglītības padome šogad ir vākusi informāciju Rīgas Skolu muzeja trimdas latviešu skolu vēstures muzejam un “Trimdas pedagoģiskās domas antoloģijai”, ko izdos Rīgā.
Pēc Kanadas skolotāju konferences ierosmes tiek gatavota jauna vēstures darbu burtnīca. Šo darbu apņēmusies veikt Maija Laiviņa, burtnīca varētu iznākt jau 2003. gadā.
Sekmīgi darbu turpina 3×3 nometnes. Šogad pirmo reizi 3×3 notikusi Kanadā.
Pārrunājot Ģimenes atbalsta un koordinācijas centra (ĢAKC) darbu, PBLA valde šogad nolēma samazināt finansējumu šim projektam. PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka PBLA nenovērtē ĢAKC nozīmību, bet gan to, ka PBLA vairs nevar atļauties tik lielā apjomā to finansēt – ĢAKC jāmeklē atbalsts arī citur. ĢAKC izpilddirektore Mārīte Priekule atzina, ka samazinājums nav katastrofāls ĢAKC darbībai un ĢAKC padome domās, kā piesaistīt papildus līdzekļus. Īpaša pateicība tika izteikta LAAJ par ziedojumu vākšanu ĢAKC atbalstam.

PBLA Kultūras fonds (PBLA KF)

Pēc Kultūras fonda priekšsēža ierosinājuma PBLA valde pieņēma grozījumus KF darbības noteikumos, nosakot, ka katrā KF nozarē ir priekšsēdis un vismaz trīs referenti (līdz šim – četri referenti). Šāds labojums bija vajadzīgs tāpēc, ka trūkst piemērotu sabiedrisku darbinieku un līdzšinējās pārstāvniecības prasības nevar izpildīt ne Rietumeiropas Latviešu apvienība, ne Krievijas Latviešu kongress. Pēc PBLA KF vicepriekšsēža Jura Ruņģa ierosinājuma PBLA valde pārrunāja Kultūras fondā iesniegto projektu izvērtēšanas procesu.
Ņemot vērā, ka 2003. gads ir ļoti aizņemts ar Dziesmu svētkiem un dažādām konferencēm, PBLA valde nolēma, ka latviešu trimdas kultūras konference un izstāde jāatliek uz 2004. gadu.
Valde lūdza PBLA KF priekšsēdi Tālivaldi Bērziņu sadarboties ar konferences rīcības komiteju Latvijā, lai izkārtotu šo jautājumu iespējami veiksmīgi. PBLA valde lūdza T. Bērziņu informēt Kultūras fonda locekļus visās mītnes zemēs un visus PBLA valdes locekļus par priekšdarbu gaitu un viņu vēlamo līdzdalību.

NATO darba grupa

Arī nākošgad PBLA darbības prioritāte būs Latvijas uzņemšana NATO. Vairs nav šaubu, ka Latvija tiks aicināta iesaistīties aliansē š.g. novembrī, bet nav garantēts :
· Ka Latvijas iestāšanos apstiprinās bez jaunām prasībām;
· Ka ASV Senāts iestāšanos ratificēs;
· Ka visas pārējās 19 NATO dalībvalstis to ratificēs;
· Ka mūsu ienaidnieks nemēģinās kaut kā visu to izjaukt.

Tāpēc vēl daudz darāmu darbu, īpaši ASV : jāturpina labo sadarbību ar ASV lietuviešu, igauņu un citu kandidātvalstu NVOs; jāorganizē vizītes pie izraudzītiem senatoriem un deputātiem; jāsekmē Latvijas pārstāvju vizītes un preses konferences ASV; aktīvi jāpiedalās Apvienotās baltiešu komitejas akcijās; cieši jāsadarbojas ar PBLA atalgoto sabiedriskās domas ietekmēšanas firmu; jāturpina veidot jaunas baltiešu NATO atbalsta grupas un jāuztur esošās; jāpaplašina www.expandNATO.org tīmekļa lapas informācijas darbu; jāatspēko dezinformāciju par Latviju un NATO paplašināšanu ASV presē; jāsadarbojas ar Latvijas Transatlantisko organizāciju Latvijā, dažādos ar NATO paplašināšanos saistītos projektos.
Šogad NATO projektiem izdots ap USD 130 000, nākošgad plānots ap USD 180 000.
ASV amatpersonas, runājot par Latvijas uzņemšanu NATO, vienmēr uzsverot, ka Latvijai jāsakārto sava tieslietu sistēma, jāapkaro korupcija un jāveicina sabiedrības integrācija. Sekojot šīm prioritātēm, PBLA š. g. maijā, Rīgā sarīkoja divu dienu konferenci “Tieslietu sistēma Temīdas svaros”, kurā piedalījās visas Latvijas tieslietu sistēmas autoritātes un ļoti ieinteresēti diskutēja par nozares problēmām. 27. septembrī savukārt PBLA kopā ar Latvijas Transatlantisko organizāciju (LATO) sarīkoja konferenci “Sabiedrības integrācija un Latvijas drošība nākotnē”, kurā Latvijas mazākumtautību pārstāvji diskutēja par Latvijas drošības politiku, mēģinot saprast un novērst tos argumentus, kas daļai cittautiešu neļauj akceptēt Latvijas dalību NATO. Iespējams, ka PBLA pievērsīsies arī pašai grūtākajai tēmai, par ko Latviju kritizē – korupcijai.
Debatēs vairākkārt tika uzsvērts, ka tieši NATO jautājums ir tas, kas šobrīd visvairāk attaisno trimdas centienus, tiek ievērots un novērtēts arī no valdības Latvijā. Ārzemju latviešu palīdzība ir ļoti novērtēta arī no Aizsardzības ministrijas puses – aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis PBLA valdes sēdes atklāšanā uzsvēra, ka tieši viņa padomniekiem – ārzemju latviešiem – esot jāpateicas par valsts militārās sistēmas reformām.

Latviešu sabiedrība pastāvēs, ja visi to vēlēsies un iesaistīsies

Diezgan daudz laika PBLA valde veltīja debatēm par to, kā piesaistīt ārzemju latviešus organizētai sabiedrībai. Par šo jautājumu plašāk izteicās LNAK priekšsēdis Imants Purvs, izanalizējot faktorus, kas motivē ārzemju latviešus uzturēt sabiedrību. Imants Purvs uzsvēra, ka balsoties uz to, ko dzirdējis arī pēdējās dienās, latviešu trimdas sabiedrības ir lēnām nonākušas krīzes stāvoklī. “Mūsu pastāvēšana ir apdraudēta, jo neesam spējuši pietiekoši mainīties laikam līdzi un ietekmēt mūsu organizācijas darbību, lai tā atbilstu patreizējām un arī nākotnes vajadzībām un prasībām”, teica Imants Purvs. Lai mainītu šo situāciju uz labo pusi, viņaprāt nepieciešams: uzsākt plašas/intensīvas debates par mūsu sabiedrības turpmāko darbību; lai debates būtu lietderīgas, jāatrod veidi, kā uzzināt plašākas latviešu sabiedrības vēlmes un vajadzības; arī turpinot līdzekļu ieguldīšanu skaitļotājos un interneta izmantošanā; jāatrod veidi, kā piesaistīt tā saucamos “atstumtos latviešus” sabiedriskam darbam, jārada apstākļus un jāpārliecina mūsu vidējo paaudzi, lai viņi atgrieztos jeb iesāktu sabiedrisko darbu. Imants Purvs uzsvēra, ka, lai to panāktu pašām organizācijām “ir nepieciešama mērķtiecīga darbība un stratēģiskās plānošanas metodikas pielietošana – gan esošiem, gan topošiem mērķiem, organizāciju vadītājiem ar sabiedrības atbalstu ir jāpiestrādā, lai nosargātu un izmantotu visu to, ko mēs ārzemēs esam uzkrājuši un izveidojuši.

PBLA Izglītības padomes priekšsēde Līga Ruperte savukārt atgādināja, ka lielākajai daļai cilvēku ir raksturīga vēlēšanās tomēr kaut kur piederēt, atrast domubiedrus, kaut ko darīt, veicināt ārpus tiešajiem pienākumiem. Arī viņa pati līdz 30-40 gadu vecumam neesot bijusi iesaistījusies latviešu sabiedrībā. Iesaistīšanās notikusi pamazām, meklējot kaut ko savām interesēm atbilstošu, kur izpausties. Viņu esot atstūmusi arī tāda kā pārākuma sajūta no vecākās paaudzes puses, kura bija ieguvusi izglītību Latvijā, un jaunāko paaudzi it kā neņēma par pilnu. Piesaistīja piederības sajūta, grupa ar līdzīgām interesēm, kultūra, vēlēšanās piedalīties augstvērtīgos latviskos pasākumos, ko par daudziem gan nevarēja teikt.
Andris Zemītis (RLA) no Vācijas uzsvēra, ka izceļotājpaaudzei jau nebija nekādas izvēles – viņi jau bija latvieši nevis amerikāņi, vācieši utt. Bet nākošai paaudzei jau bija izvēle – vai esam latvieši, vai ne. Un izvēlējās dažādi.

LAAJ priekšsēdis Jānis Daliņš pastāstīja, ka viņš arī līdz 60 gadiem nevarēja darba dēļ sabiedriskajā dzīvē piedalīties, bet ir svarīgi radīt apstākļus, lai tiem, kuri var un grib, ir iespēja iesaistīties. To neveicina vecākās paaudzes pārstāvji, kas ļoti ilgus gadus atrodas biedrību vadošos amatos un neizprot jaunās paaudzes vajadzības. Pastāvot tāds uzskats, ka latviešu sabiedrība jau vienmēr pastāvēs, arī nepieliekot nekādas pūles. Kā šādu uzskatu paudējiem iestāstīt, ka viss ir tuvu kritiskai robežai un viņiem arī sava roka jāpieliek?
Debates izvērsās arī par to, vai ir svarīgs skaits, cik daudz latviešu dzīvo katrā zemē, kurus organizācijas tieši un netieši pārstāv. Kaut gan valde bija pārliecināta, ka svarīgāk ir, ko organizācijas dara nevis, cik lielu skaitu latviešu pārstāv, tomēr arī skaits ir svarīgs, lai sabiedrība vispār varētu pastāvēt.

Latviešu valodas jautājums

PBLA valde jau agrāk ir pārrunājusi iespējas Latvijā atjaunot Endzelīna rakstību, tas notika arī šoreiz pēc Andreja Ozoliņa (RLA) un Jāņa Mežaka (LNAK) ierosmes. Pēc garām debatēm par to, kāds ir pareizākais veids, kā PBLA varētu šo jautājumu ietekmēt, neradot nevajadzīgas konfliktsituācijas PBLA valde nolēma: ” griezties pie Valsts prezidentes Latviešu valodas komisijas ar lūgumu – oficiāli atzīt Endzelīna rakstības principus, lai šo rakstību atkal mācītu skolās un to lietotu visās publikācijās. Tāpat PBLA valde lūdz komisijas gādību, lai tiktu kopta pareiza latviešu valoda runā un rakstos, izskaužot citu valodu piesārņojumus”. Un pieņēma rezolūciju:
“Apzinoties, ka latviešu tauta un latviešu valoda viena bez otras nevar pastāvēt, ka latviešu valoda padomju apstākļos un vēl šodien ir gauži cietusi, un šis smagais mantojums vājina latviešu valodas pamatus, aicinām Latvijas kultūras darbiniekus, zinātniekus un masu saziņas līdzekļu darbiniekus meklēt ceļus un līdzekļus, lai pārvarētu latviešu valodas degradēšanas sekas, un novērtēt mūsu lielo valodas zinātnieku Mīlenbacha un Endzelīna pētījumus un atziņas, ievērojot Endzelīna principu vispārēju lietošanu praksē.”

PBLA valde atbalsta Okupācijas muzeju un Kalpaka pieminekļa ideju

Noklausoties aizsardzības ministra Ģirta Valža Kristovska uzrunu, kurā ministrs informēja par ieceri izveidot fondu, kas sekmētu pieminekļa izveidi Oskaram Kalpakam, PBLA pieņēma sekojošu rezolūciju: “Pirmajam Latvijas armijas komandierim pulkvedim Oskaram Kalpakam mūsu vēsturē ir jau leģendāra nozīme. Tāpat kā pirms Latvijas okupācijas, Oskara Kalpaka personība jāizmanto nacionālās apziņas audzināšanai. PBLA valde atzīst, ka tādēļ īpaši atbalstāms ierosinājums Rīgā uzcelt pieminekli Oskaram Kalpakam”.
Ievērojot šo valdes atbalstu, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis jau piedalījās fonda dibināšanas sapulcē un tika ievēlēts fonda valdē.

Jau vairākus gadus pēc kārtas PBLA pieņem rezolūcijas OMF atbalstam. Diemžēl, vēl joprojām muzeja telpu jautājums ir neskaidrs un arī šogad tapa rezolūcija:
“PBLA valde atbalsta sekojošo OMF padomes rezolūciju par Okupācijas muzeja ēku, kas pieņemta OMF padomes sēdē 03.04.2002.:
1) Mūzeja tagadējā ēka ar architekta Gunāra Birkerta skicēto pārbūvi ir mūsu absolūtā prioritāte.
2) Mūzeja ēka un tai piederošā zeme jāiegūst OMF bezmaksas īpašumā, ilgtermiņa lietošanā vai nomā no Rīgas domes vai Latvijas valsts (precedenti: Tautas frontes mūzejs, Barikāžu mūzeja fonds). Jālegalizē mūzeja ēkas īpašuma un vai/ nomas tiesības.
3) Jāpanāk mūzeja ēkas kā saglabājama objekta iekļaušana Rīgas vēsturiskā centra detaļplānojumā.
4) Birkerta pārbūves vīzija jāiekļauj Rīgas vēsturiskā centra detaļplānojumā un iespējami drīz jāvirza tālāk uz pārbūves projektēšanu un saskaņošanu, lai varētu sākt mūzeja paplašināšanu iespējami drīz pēc detaļplānojuma apstiprināšanas.
5) Jāgādā Latvijas valsts un/vai Rīgas domes kapitālie ieguldījumi mūzeja ēkas paplašināšanai un nepieciešamajiem kapitālremontiem.”

Plānojot nākošā gada darbu, PBLA valde ievēlēja – Informācijas komisijā: Jāni Mežaku, Andreju Ozoliņu, Pēteri Blumbergu un Juri Dreifeldu; Finanču komisijā: Jāni Grāmatiņu, Jāni Kukaini, Imantu Purvu, Andreju Ozoliņu, par padomnieku Valdi Kārkli; Demogrāfijas komisijā: Ēriku Krūmiņu, Juri Ruņģi, Daci Copeland; Diasporas komisijā: Laumu Vlasovu, Lindu Kovaļevsku;

PBLA valde nolēma, ka nākošā PBLA valdes sēde notiks 2003. gada oktobra beigās.

Attēlā no labās:
ASV vēstnieka kundze Mārsija (Marcia), ASV vēstnieks Braiens Karlsons (Brian E. Carlson), dzejnieks Andrejs Eglītis, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, valodnieks Jānis Kušķis, PBLA valdes loceklis Jānis Mežaks (LNAK), LNAK priekšsēdis Imants Purvs, Sorosa fonda Latvija izpilddirektore Vita Tērauda un Saeimas deputāte Inese Birzniece

Par godu PBLA valdes sēdei savā rezidencē pieņemšanu rīkoja ASV vēstnieks Braiens Karlsons (Brian E. Carlson) un viņa kundze Marsija (Marcia). Pieņemšanā piedalījās ap 100 cilvēku -Latvijas amatpersonas, Kanadas, Vācijas, Lielbritānijas un Krievijas vēstnieki, bijušie PBLA priekšsēži un valdes locekļi, PBLA projektos iesaistītie cilvēki, masu mediju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, PBLA valdes locekļi, darbinieki uc.

Linda Kovaļevska
PBLA pārstāvniecības vadītāja

PBLA 2002. gada valdes sēdes lēmumi

1. Valdes sēžu pārmaiņas.
Ievērojot Latvijas Brīvības fonda ļoti nopietno tirgus vērtības samazinājumu pēc 2001. gada septembra traģiskajiem notikumiem ASV, kā arī ļoti svarīgus neatliekamus izdevumus tuvākā un tālākā nākotnē, PBLA valde nolemj samazināt gadskārtējo sēžu izdevumus. Līdzšinējais apmaksātais dalībnieku skaits tiek samazināts no deviņpadsmit (19) uz deviņiem (9).
Sākot ar 2003. gadu PBLA no sava budžeta segs ar sēdi saistītos izdevumus vienīgi sekojošām personām:
a) Valdes priekšsēdim
b) Finanču komisijas priekšsēdim (kasierim)
c) Ģenerālsekretāram
d) Sešu (6) centrālo biedru organizāciju priekšsēžiem vai viņu nozīmētiem pārstāvjiem (tas ir – ALA, LAAJ, LNAK, RLA, DLA un KLK)
Pārējie valdes locekļi aicināti sēdē piedalīties ar savas mītnes zemes centrālās organizācijas varbūtējo atbalstu.

2. Piešķīrums Ģimenes atbalsta un koordinācijas centram.
Ievērojot PBLA vispārējo nopietno finansiālo stāvokli, valde nolemj 2003. gada budžetā Ģimenes atbalsta un koordinācijas centram piešķirt USD 35 000.-
Valde aicina ĢAKC nākotnē financiālu atbalstu meklēt pie Latvijas un ārzemju valsts, pašvaldību un privātiem fondiem kā arī peļņas iestādēm.

3. Izglītības padomes priekšsēža vēlēšanas
PBLA valde uzdod 2003. gadā Izglītības padomei ievēlēt Izglītības padomes priekšsēdi statūtos paredzētā kārtībā. (skatīt PBLA darbības noteikumu 4.7. paragrāfu).

4. LBF pārvaldes uzdevumi.
PBLA valde uzdod Latvijas Brīvības fonda pārvaldei līdz 2002. gada 30. novembrim veikt sekojošus pasākumus:
a) Sagatavot visu LBF dalībnieku sarakstu;
b) Sākt jaunu LBF dalībnieku piesaistīšanas akciju;
c) Sagatavot financiālu pārskatu, cik katras atsevišķas zemes dalībnieki gadu gājumā ir iemaksājuši Latvijas Brīvības fondā;
d) Sagatavot finanču rīcības plānu turpmākā PBLA darba financēšanai un ALAs aizdevumu nokārtošanai.

5. Ieteikums ALAs Revīzijas komisijai
PBLA valde ieteic ALAs Revīzijas komisijai, revidējot PBLA un LBF grāmatvedību, sekot specifiskam revīzijas plānam/noteikumiem, kādi paredzēti nevalstisko organizāciju revidēšanai.

6. LBF/PBLA ASV pensiju plāns
PBLA valde nolemj izbeigt pašreizējo LBF/PBLA ASV darbinieku pensiju plānu vēlākais līdz 2003. gada 31. decembrim. Tāpat nolemj varbūtējo atvietotāju pensiju plānu uzsākt ar 2004. gada 1. janvāri.

Lēmumus pierakstīja Ēriks Krūmiņš

PBLA valdes sēdes lēmumi:

PBLA valde apstiprina maiņas sekojošos PBLA KF darbības noteikumu punktos:
2.4. Katrā nozarē ir priekšsēdis un vismaz trīs (3) referenti. Nozares priekšsēdis var pieprasīt lielāku referentu skaitu. Referentus izrauga centrālās organizācijas uz trīs (3) gadiem saskaņā ar šo noteikumu 2.5. pantu. Referentiem valdē nav balstiesību, izņemot ja referentu aizstāj nozares priekšsēdi.
2.5. Nozaŗu priekšsēžu un referentu izraudzīšanā jāievēro kompetences, lietderības un centrālo organizāciju pārstāvniecības principi.
Ievērojot PBLA valdes 2001. gada 28.septembŗa lēmumu, ka līdz ar apbalvojumu ieteikumu KF nozaŗu vadītājiem jāziņo KF priekšsēdim arī nozares balsojuma rezultātus. KF darbības noteikumu 4.12. punkts tiek mainīts sekojoši:
4.12. Nozaŗu priekšsēži pieteikto darbu un izvērtējumu un nozares apbalvojumu ieteikumus, pievienojot arī nozares balsojuma rezultātus, nosūta KF valdes priekšsēdim līdz 31. jūlijam.
Šis grozījums dod nozarēm četrus mēnešus apbalvojumu izvērtēšanai.

KF konference
Ņemot vērā, ka 2003. gads ir ļoti aizņemts ar Dziesmu svētkiem un dažādām konferencēm, PBLA valde atzīst, ka latviešu trimdas kultūras konference un izstāde jāatliek uz 2004. gadu.
Valde lūdz PBLA KF priekšsēdi Tālivaldi Bērziņu sadarboties ar konferences rīcības komiteju Latvijā, lai izkārtotu šo jautājumu iespējami veiksmīgi. PBLA valde lūdz T. Bērziņu informēt Kultūras fonda locekļus visās mītnes zemēs un visus PBLA valdes locekļus par priekšdarbu gaitu un viņu vēlamo līdzdalību.

PBLA valde nolemj griezties pie Valsts prezidentes Latviešu valodas komisijas ar lūgumu – oficiāli atzīt Endzelīna rakstības principus, lai šo rakstību atkal mācītu skolās un to lietotu visās publikācijās. Tāpat PBLA valde lūdz komisijas gādību, lai tiktu kopta pareiza latviešu valoda runā un rakstos, izskaužot citu valodu piesārņojumus.

PBLA valde nolemj meklēt iespējas izdot jaunu 1942. un 1944. gadā izdoto pirmo Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcu – nelielu (pirmizdevumā 98.lpp.) augstas raudzes grāmatiņu, kas parocīga ātrai uzziņai.

PBLA 2003. gada budžets nepārsniegs USD 450,000.

Rezolūcijas

1. Apzinoties, ka latviešu tauta un latviešu valoda viena bez otras nevar pastāvēt, ka latviešu valoda padomju apstākļos un vēl šodien ir gauži cietusi, un šis smagais mantojums vājina latviešu valodas pamatus, aicinām Latvijas kultūras darbiniekus, zinātniekus un masu saziņas līdzekļu darbiniekus meklēt ceļus un līdzekļus, lai pārvarētu latviešu valodas degradēšanas sekas, un novērtēt mūsu lielo valodas zinātnieku Mīlenbacha un Endzelīna pētījumus un atziņas, ievērojot Endzelīna principu vispārēju lietošanu praksē.

2. Respektējot un cienot Latvijas Brīvības fonda dibināšanas mērķus, PBLA valde nolemj pēc iespējas saglabāt un censties palielināt fonda pamatkapitālu vismaz vēl desmit (10) gadus -varbūtēju pret latviešu tautas pastāvēšanu un Latvijas valsts neatkarību vērstu ļoti nopietnu draudu novēršanai.

3. Pirmajam Latvijas armijas komandierim pulkvedim Oskaram Kalpakam mūsu vēsturē ir jau leģendāra nozīme. Tāpat kā pirms Latvijas okupācijas, Oskara Kalpaka personība jāizmanto nacionālās apziņas audzināšanai. PBLA valde atzīst, ka tādēļ īpaši atbalstāms ierosinājums Rīgā uzcelt pieminekli Oskaram Kalpakam.

4. PBLA valde atbalsta sekojošo OMF padomes rezolūciju par Okupācijas muzeja ēku, kas pieņemta OMF padomes sēdē 03.04.2002.:

1) Mūzeja tagadējā ēka ar architekta Gunāra Birkerta skicēto pārbūvi ir mūsu absolūtā prioritāte.
2) Mūzeja ēka un tai piederošā zeme jāiegūst OMF bezmaksas īpašumā, ilgtermiņa lietošanā vai nomā no Rīgas domes vai Latvijas valsts (precedenti: Tautas frontes mūzejs, Barikāžu mūzeja fonds). Jālegalizē mūzeja ēkas īpašuma un vai/ nomas tiesības.
3) Jāpanāk mūzeja ēkas kā saglabājama objekta iekļaušana Rīgas vēsturiskā centra detaļplānojumā.
4) Birkerta pārbūves vīzija jāiekļauj Rīgas vēsturiskā centra detaļplānojumā un iespējami drīz jāvirza tālāk uz pārbūves projektēšanu un saskaņošanu, lai varētu sākt mūzeja paplašināšanu iespējami drīz pēc detaļplānojuma apstiprināšanas.
Jāgādā Latvijas valsts un/vai Rīgas domes kapitālie ieguldījumi mūzeja ēkas paplašināšanai un nepieciešamajiem kapitālremontiem.