valde_2005

Valdes sēdes atklāšanā 2005. gada 19. oktobrī Konventa sētā, Rīgā.
Pirmajā rindā sēž (no kreisās puses): Latviešu tautas kopības Vācijā pārstāve Aija Ebdene, Kultūras fonda priekšsēde Vija Zuntaka – Bērziņa, Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis, Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, Daugavas Vanagu CV priekšsēdis Juris Augusts, PBLA priekšsēža vietnieks Jānis Daliņš, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) valdes priekšsēde Dace Dārziņa.

Otrajā rindā stāv (no kreisās puses): Rietumeiropas Latviešu apvienības priekšsēde Mudīte Hoogland- Krasta, Amerikas Latviešu apvienības (ALA) pārstāvis Ēriks Krūmiņš, ALA priekšsēža vietnieks Juris Mežinskis, Latvijas
Brīvības fonda pārvaldes priekšsēdis Ints Rupners, Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) pārstāvis Andris Ķesteris, LNAK priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš, LAAJ vice-priekššēdis Dāvids Dārziņš, PBLA Izglītības padomes
priekšsēde Dace Copeland, PBLA kasieris Jānis Grāmatiņš, Zviedrijas Latviešu centrālās padomes valdes vice-priekšsēdis Andrejs Ritums, LNAK pārstāvis Imants Purvs, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēdis Andrejs Ozoliņš, PBLA pārstāvniecības vadītāja Linda Kovaļevska, PBLA ģenerālsekretāre Tija Krūmiņa, pārstāvniecības vadītājas vietnieks Jānis Andersons.

 

valde_2005_1

Dziedot Latvijas himnu.

valde_2005_2

Uzrunu saka Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars
Latkovskis.

valde_2005_3

Uzrunu saka DV CV priekšnieks Juris Augusts

valde_2005_4

Atklāšanas laikā : no kreisās DV CV priekšnieks Juris Augusts, Valsts
prezidente Vaira Vīķe- Freiberga, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis

valde_2005_5

Mudīte Hoogland- Krasta pateicas Zviedrijas vēstniekam J. Hokanssonam (Göran Håkansson) par pieņemšanu, kas rīkota par godu PBLA valdes sēdei.

PBLA bija, ir un būs nacionālpolitiska organizācija

19., 20. un 21. oktobrī viesnīcas Konventa sēta Kampenhauzena zālē, Rīgā notika gadskārtējā Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēde kā arī Latvijas Brīvības fonda (LBF) padomes sēde. Sēdes atklāšanā piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle, Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks, DV CV priekšnieks Juris Augusts uc. PBLA valde savā gadskārtējā sēdē pārrunāja iepriekšējā gadā paveikto un lēma par jauniem uzdevumiem, pārrunājot ārzemēs dzīvojošo latviešu sabiedrības attiecības ar Latviju. Ilgtermiņa sadarbības ar latviešiem ārvalstīs īstenošanai ir izveidots regulārs dialogs starp valdību un PBLA. Šajā sadarbībā ir izstrādāta Diasporas atbalsta programma, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā ir izveidota Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta nodaļa. Turpinās ļoti laba sadarbība ar Ārlietu ministriju, koordinējot Latvijas interešu lobēšanu mītnes zemēs. Jau gadu savā postenī ir speciālu uzdevumu vēstnieks sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs Juris Audariņš. Pārrunās ar ārlietu ministru Arti Pabriku un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Vairu Paegli PBLA valdes locekļi diskutēja par šī brīža aktuālākajiem Latvijas ārpoltikas jautājumiem un iespējamo PBLA lomu to risināšanā. Valdes sēdē PBLA valde pārrunāja savu sadarbību ar Okupācijas muzeju, Vītolu fondu, LATO un lēma par nākošā gada darbību. Kā vienmēr sēdē tika ierosināti un apspriesti daudzi jauni projekti, kuri vēlas PBLA līdzdalību.

Zviedrijas vēstnieks J. Hokanssons (Göran Håkansson) par godu PBLA valdes sēdei 20. oktobrī rīkoja pieņemšanu savā rezidencē.

PBLA valdes sēdē bija pārstāvētas visas biedru organizācijas, izņemot Dienvidamerikas latviešu apvienību, kurai tieši sēdes priekšvakarā ir mainījusies vadība. PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis savā ziņojumā atskaitījās valdei par iepriekšējā gadā darīto. Gads viņam tiešām bijis rosīgs – Jānis Kukainis piedalījies centrālo organizāciju, Daugavas Vanagu kongresos un valdes sēdēs, ticies ar daudziem ministriem un iesaistījies jaunās aktivitātēs. Ļoti laba sadarbība PBLA ir izvērtusies ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu – (ĪUMSILS) – PBLA ar ĪUMSILS vieno sadarbības līgums – PBLA darbojas kā padomdevējs un palīgs Latvijas valdības sadarbībai ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Sekretariāta paspārnē ir izveidota Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta nodaļa, ko vada Andrejs Berdņikovs. Viena no sekretariāta prioritātēm ir financiāli atbalstīt ārzemju latviešu sabiedrisko organizāciju projektus. 2004. un 2005. gadā no Latvijas valsts budžeta Rietumu mītnes zemju latviešu projektiem kopā piešķirti vairāk nekā 93 tūkstoši latu un Krievijas un NVS valstu latviešu atbalstam vairāk nekā 15 tūkstoši latu. PBLA aktīvi līdzdarbojas projektu sagatvošanā un konsultēšanā. ĪUMSILS projektus izvērtē, ņemot vērā PBLA valdes atzinumus par projektiem. Arī 2006. gadā ārzemju latviešu sabiedrisko organizāciju projektu atbalstam paredzēts ievērojams finansējums. Viens no mītņu zemju jumta organizāciju galvenajiem uzdevumiem ir gādāt tādus projektus, kas tiešām veicina mūsu sabiedrības ilggadīgu pastāvēšanu. Kopā ar Īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Ainaru Latkovski maijā priekšsēdis apmeklēja Vašingtonas Universitāti, kur par Universitātes un ĪUMSILS līdzekļiem darbu uzsāka latviešu valodas pasniedzējs un Minesotas Universitātes imigrācijas vēstures pētniecības centru Mineapolē, kur par ASV latviešu un ĪUMSILS līdzekļiem darbu šogad uzsāka pirmā latviešu stipendiāte Baiba Žukauska.

Priekšsēdis pastāstīja, ka šajās dienās iznāk grāmata, kas dokumentēs Latvijas ceļu uz NATO un ASV baltiešu ieguldījumu šajā procesā. Grāmata ir Anitas Tēraudas un Karla Altau nopelns. Jānis Kukainis iesaistījies Kalpaka pieminekļa fonda darbā. Neparedzēti izdevumi – nepieciešamība pārvietot pilsētas siltumtrasi šo projektu sadārdzināja par apmēram 300 000 LVL un ļoti aizkavēja pieminekļa izveidi. Jānis Kukainis arī iesaistījies Kokneses fondā, kas paredz izveidot naparastu piemiņas vietu visiem represētajiem latviešiem. Šīs idejas iniciators ir Vilis Vitols.

Jānis Kukainis vairākas reizes ticies ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, lai veicinātu Vašingtonas un Minesotas projektu atbalstu no Latvijas kā arī panāktu Latvijas vēstures mācīšanu atsevišķi. Šis darbs ir sekmējies – ministre ir izveidojusi speciālu komisiju, kas piestrādā pie šī jautājuma (kā PBLA pārstāvis tajā deleģēts Valters Nollendorfs) un PBLA valdes sēdes atklāšanā Ina Druviete paziņoja, ka politiski šis jautājums jau ir izlemts- Latvijas vēsture tikšot mācīta atsevišķi, tagad tikai profesionāļiem esot jāizstrādā programmas un metodika, kā tas notiks.

Pašā vakarā PBLA valde Kampenhauzena zālē tikās ar bijušo PBLA priekšsēdi , tagad Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju un Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Vairu Paegli – notika diskusija par Latvijas ārpolitikas aktuāliem jautājumiem un PBLA lomu to atbalstīšanā. Viņa uzsvēra: PBLA vienmēr bijusi nacionālpolitiska organizācija, tai vienmēr bijuši nozīmīgi politiski uzdevumi – Latvijas neatkarības atgūšana, Latvijas iestāšanās NATO un ES, tuvināšanās starp Austrumu un Rietumu latviešiem (tas notika laikā, kad Vaira Paegle bija PBLA priekšsēde) uc. Kāda ir PBLA loma šodien? Kādas ir Latvijas ārpolitikas prioritātes? Iestāšanās NATO un ES nebija pašmērķis, bet gan līdzeklis, lai nodrošinātu Latvijas drošību un labklājību. Ko vēlamies sasniegt tālāk? Vaira Paegle pastāstīja, ka Stratēģiskās analīzes grupa (to izveidoja Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga) Žanetes Ozoliņas vadībā šo jautājumu formulējusi šādi: vai mēs gribam būt vārtu sargātāji, vai robežu paplašinātāji. Vai vēlamies saglabāt šī brīža situāciju pasaulē, vai panākt pozitīvas pārmaiņas, aktīvi piedaloties globālajā politikā. Vaira Paegle dalījās pārdomās par Latvijas ārpolitikas vienotību. Diemžēl, katra politiskā partija un katrs tās spēlētājs “velk deķīti uz savu pusi”, kas nenāk par labu Latvijai. Politiķi ceļ savu reitingu, bet nedomā, kas notiek ar valsts reitingu. Nākošās vēlēšanās viņasprāt centrālais būs nacionālais jautajums. Veidojas jaunas partijas, kas to izvirza kā savu prioritāti. Tomēr bažas rada tas, cik konstruktīvs ir šis naconālisms – vai tas nekaitē valsts tēlam un nerada nevajadzīgu spriedzi iekšpolitikā. Runājot par politikas tendencēm Eiropā, Vaira Paegle izvirzīja galvenās problēmas, kas šobrīd kļuvušas aktuālas – sadarbība ar nedemokrātiskām valstīm – kas ir svarīgāks principi vai ekonomiskais aprēķins. Latvijai tas ir īpaši svarīgi, jo mums ir morāls pienākums saprast un atbalstīt totalitāru režīmu apspiestos. Otrs svarīgs jautājums šobrīd Eiropā – iebraucēju integrācija, nostiprinās tendences, ka mazākumtautības, protams, jāatbalsta, bet tās nedrīkst kaitēt pamatnācijai, kurai ir tiesības neizmainīt savu etnisko identitāti. Latvijai Eiropā ir jābalansē starp jaunajām un vecajām Eiropas valstīm – veco valstu ietekme gan saglabājas, bet Eiropas struktūrās notiek ļoti straujas pārmaiņas, kurās Latvijai aktīvi jāiesaistās. Vaira Paegle pieskārās arī okupācijas fakta atzīšanai – viņa uzskata, ka svarīgi apzināties, ko tieši mēs vēlamies panākt šajā jautājumā. Viņasprāt svarīgākais ir panākt vienlīdzības zīmi starp nacisma un komunisma noziegumiem. Viņa pastāstīja, ka sarunās ar vēstniekiem vienmēr ir jāpaskaidro, kāpēc Latvija vēl tagad, kad ir NATO un ES, baidās no Krievijas. Viņas atbilde esot, ka Krievija to, ko nevarēja panākt tiešā veidā, tagad cenšoties panākt netieši – ar ekonomisku ietekmi, manipulējot ar iebraucējiem utml.
PBLA un visu ārzemēs dzīvojošo latviešu loma Latvijas ārpolitikā ir tautas diplomātija – joprojām cenšoties panākt savu zemju atbalstu Latvijas ārpolitikas vajadzībām, izpratni par tām un par Latvijā notiekošajiem procesiem, kā arī par to vēsturisko attīstību. Viņa izteica domu, ka centrālās organizācijas varētu rīkot tādas kā atvērto durvju dienas par Latviju- kurās informētu par ekonomisko sadarbību un tūrisma iespējām. Vaira Paegle uzsvēra, ka tuvojas 9. Saeimas vēlēšanas un PBLA ir atbildīgs uzdevums – Latvijas politiskai elitei trūkst paškritikas – tāpēc ir svarīgi, ka kāds izvērtē tās politisko briedumu un valstisko atbildību.

PBLA biedru organizācijas turpina aktīvu darbu savās mītnes zemēs.
Kā jau ierasts, PBLA valdes sēdēs mēs pārskatāmā veidā varam gūt priekšstatu par lielo darba apjomu, ko ikdienā veic centrālās organizācijas. To var tikai apbrīnot, ņemot vērā mazo algoto darbinieku skaitu vai tādu vispār neesamību. Līderos protams ir ASV, kur dzīvo visvairāk latviešu un tradicionāli bijusi svarīga nacionālpolitiska darbība, par to pastāstīja un ar Amerikas Latviešu apvienības priekšsēža Mārtiņa Duhma ziņojumu iepazīstināja ALAs priekšsēža vietnieks Juris Mežinskis. ALAs pārstāvji turpina uzturēt ciešus sakarus ar ASV prezidenta pārstāvjiem un ASV likumdevējiem. ASV 2004. g. vēlēšanu laikā, ALA pārstāvji piedalījās pārrunās ar kandidātu pārstāvjiem. ALA pārstāvis, Jānis Bolšteins, Apvienoto baltiešu komitejā (ABK) ierosināja ideju ASV Senātam un Tautu Vietnieku namam pieņemt rezolūcijas, pieprasot, lai Krievija atzīst un nosoda Baltijas valstu okupāciju. Abas rezolūcijas tika pieņemtas, tas ir milzīgs politisks panākums. ALA un Apvienotās Baltiešu komitejas (ABK) pārstāvji satikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) priekšsēdi Alcee Haistings, lai informētu viņu par minoritāšu īsto stāvokli Baltijas valstīs. Pēc tam EDSO gadskārtējā konference noritēja bez iepriekšēja gada kritikas Baltijas valstīm. ALA rīkoja un financiāli atbalstīja Latvijas Okupācijas muzeja ceļojošo izstādi, kas tika izstādīta Dalasā, Teksasā. ALA informē savus biedrus par politiski aktuāliem jautājumiem ASV ar e-pastu (ALA infogrammam) un rakstiem ALAs žurnālā „Latvian Dimensions”. Žurnāls iznāk trīs reiz gadā un ir ap 45 lappuses liels. ALA uztur tīmekļa mājas lapu latviešu un angļu valodas. ALA atbalsta pieminekļa celšanu Vašingtonā komunistu upuriem.
Ar ALAs “Sadarbība ar Latviju” nozares organizēto palīdzību, 2004. gadā “Latvijas Bērnu fondam” tika nosūtīti $66 977. Pabalstus saņēma 38 daudzbērnu ģimenes, stipendijas un pabalstus saņēma 66 studenti, bāreņi un bērni-invalīdi. 2005. gadā līdz septembra beigām „Latvijas Bērnu fondam” ir jau nosūtīts $48 760. Kopš 1994. g. nosūtītā palīdzības kopsumma ir sasniegusi $605 477. 2004. gadā ALA piešķīra Atzinības rakstus 19 personām par sasniegumiem latviešu sabiedriskajā darbā.
ALA piešķir atbalstu maziem centriem sarīkojumu rīkošanai. Pēdējā gadā ir bijuši četri piešķīrumi. ALA patreiz sāk izveidot datubāzi par ārzemju latviešu organizācijām vācot informāciju caur tīmekli.
ALA atbalstīja 16 latviešu skolas ASV ar mācību grāmatu un programmu sagādi, rīkoja skolotāju konferenci Ņujorkā, kā arī organizēja latviešu valodas pārbaudījumus latviešu skolu skolniekiem, piešķirot godalgas labākajiem. Ir piešķirtas 12 stipendijas augstskolu studentiem un specialiem projektiem. Tiek gatavota mājmācību programma. ALA organizēja veiksmīgus „Sveika, Latvija!” ceļojumus jauniešiem un „Sveika Dzimtene/Hello, Latvia!” tūri pieaugušiem ar gidu paskaidrojumiem abās valodas. 2006. gadā ir plānots jauns papildus „Heritage Latvia” ceļojums jauniešiem angļu valodā. ALAs Sporta nozare rīkoja meistarsacīkstes Ņujorkā kur piedalījās 120 sportistu un „Kurzemes turneju” sešās pilsētās ar 24 sportistiem no ASV.
Citi panākumi :2004. gadā ALAs Līdzekļu vākšanas akcijas ienesa $90 562 sasniedzot 80% no mērķa. Nobeidzot 2004. gadu, kopējais ALAs biedru skaits bija 5851, starp kuŗiem ir 305 Dzintara, 814 Zelta un 2889 Mūža biedri. Biedru maksās ieņemti $112 128, kas ir 113% no mērķa. ALAs Simtgades testamentāro novēlējumu fonds ir uzsācis darbību ar mērķi pavairot ALAs pamatkapitālu par $5 000 000. Tas dotu pārredzamākus ienākumus un dos iespēju ALAi darboties vēl daudz gadus nākotnē.

Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) prezidija priekšsēde Dace Dārziņa savā darbības pārskatā Pasaules brīvo latviešu apvienības valdei pastāstīja par Austrālijas latviešu 50.Kultūras dienām, kas notika Melburnā 2004.gada decembrī ( rīcības komitejas priekšsēdis Ivars Mirovics) un bija ļoti sekmīgas, labi apmeklētas un mākslinieciski augstvērtīgas.
Kultūras dienu laikā latviešu LAAJ prezidijs rīkoja atklātu Informatīvu sanāksmi, lai tuvāk iepazīstinātu ieinteresētas personas ar LAAJ un nozaru ziņojumiem, darbu un turpmākiem nodomiem. Aktuāli jautājumi ir – avīzes iznākšanas turpinājums: „Austrālijas Latvietis” redaktore Brigita Liepiņa ziņo, ka abonamentu skaits samazinās. Daudz lasītāju daloties ar avīzi ar draugiem un radiem un tādā veidā ietaupa abonamenta maksu, bet avīzei vēl 100 abonentu zaudējums būtu kritisks. Jādomā, ko mainīt, lai laikrakstu lasītu jaunieši un laikraksts paceltu abonamentu skaitu, jo avīzes izdošanas izbeigšana būtu Austrālijas latviešiem liels zaudējums.
Latviešu Apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē šogad ir piešķīrusi sešpadsmit LAAJ Atzinības Rakstus par izciliem nopelniem un veikumiem latviešu tautas labā visas Austrālijas sabiedrības mērogā. LAAJ Atzinības Raksti tiek pasniegti Latvijas Valsts svētku aktos. Kā iepriekšējos gados, 2004.gadā LAAJ prezidijs un vicepriekšsēži izvēlējās Valsts Svētku runātāju latviešu centriem Austrālijā un rūpējās par viņa vizīti 2004.gada novembrī. Šogad ir aicināta Sandra Kalniete, kura runās visos lielākajos latviešu centros Austrālijā : Pertā, Kanberā, Sidnejā, Adelaidē, Melburnā un Brisbanē. Austrālijas latvieši ir sajūsmināti, ka atrasta tik zinīga persona Valsts svētku runām. Austrālijas latvieši uzskata, ka Okupācijas muzejs dara vienreizēju, ļoti vērtīgu darbu, ko neviens cits muzejs Latvijā nedara – muzejam šogad nodots ziedojums $ 10,202.50 apmērā no LAAJ gadskārtējās ziedojumu vākšanas akcijas. Austrālijas latvieši priecājas par to, ka OM katru gadu pieaug apmeklētāju skaits un, ka OM apciemo Rīgā iebraukušie ārzemju politiķi, piemēram, Senator Chapman no Austrālijas. Senators pēc savas viesošanās atzinīgi izteicās par OM un tur gūtiem ieskatiem par Latvijas 20.g.s. vēstures notikumiem. Viņam esot par daudzām Latviju skarošām lietām „attaisījušās acis”. LAAJ uzskata OM vienu par ārzemju latviešu sekmīgiem projektiem, kas ir jāturpina ar visu spēku. LAAJ līdzekļu vākšanas akcijas mērķi šogad ir – Prezidija darbam, Kultūras fonda darbam, Jauniešu atbalstam, grāmatu sūtīšanai uz Latviju (ir problēma ar vērtīgām latviešu grāmatām, kas, īpašnieka nāves gadījumā, tiek atstātas bez saimnieka un bieži tiek novēlētas sūtīšanai uz kādu Latvijas bibliotēku, taču šiem sūtījumiem grāmatu īpašnieki nenovēl līdzekļus) vai bez sadalījuma. Šī gada beigās notiks LAAJ atbalstītās Jaunatnes Dienas. Jaunatnes Dienas notiks Sidnejā, no 2005.gada 27.decembra līdz 2006.gada 1.janvārim. Būs Atklāšanas koncerts, Tirgus diena, Jauniešu mākslas izstāde, Populārās kultūras vakars, Tautas deju uzvedums, Šķēršļu gājiens ap Sidneju , Noslēguma balle. Rīcības komitejas priekšsēdis Edgars Greste lūdz visus jauniešus piedalīties „no jaunās un vecās paaudzes”! Arī latviešus no Latvijas. LAAJ kopā ar LAAJ Kultūras fondu šogad atbalstīja Komponista Pētera Vaska un filmu režisores Dzintras Gekas turneju Austrālijā. Komponista Pētera Vaska darbus atskaņoja Adelaides universitātes orķestris, Adelaides, Melburnas un Sidnejas simfoniskie orķestri un Townsvillē komponists bija „Starptautiskā mūzikas semināra” rezidentais komponists. Šī turneja palīdzēja augstu pacelt Latvijas mūzikas profilu.

LAAJ Austrālijas latviešu Informācijas Centrs (ALIC) ir iegādājies 30 minūšu garu filmu par Latviju ar angļu komentāriem, ko paredzēts sūtīt Austrālijas politiķiem kā dāvanu Valsts Svētkos. LAAJ izkārtojusi San Francisko teātra, kā arī Latvijas „Mazā teātra” uzstāšanos turneju pie Austrālijas latviešiem. Dace Dārziņa informēja, ka LAAJ prezidijs rotācijas kārtībā pāriet uz Melburnu ar 2006.gada 1. janvāri.

Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš pastāstīja, ka LNAK šogad 19. padomes 1. sesijā pārvēlēja valdi, kura galvenokārt sastāv no vidējas paaudzes pārstāvjiem. Ar 2005. gadu Mārtiņš Sausiņš vada arī Baltiešu Federācijas valdes darbību, būdams organizācijas priekšsēdis. Divas no vairākām nodarbībām kuras Baltijas Federācija veic, ir rīkot 14. jūnija atceres dienas un gadskārtējo Baltiešu vakaru Federālas valdības Parlamenta ēkā Otavā. Atbalsts no dažādām politiskām partijām Parlamentā ir ļoti labs. Šis pasākums pulcē vairāk kā 200 ievērojamus politiķus no Parlamenta un Senāta, kā arī ierēdņus un diplomātus.Tas ir unikāls forums, kur var izklāstīt baltiešu svarīgākos politiskos centienus un problēmas Baltijas valstīs. Pēdējos gados valdībai Baltiešu pārstāvjiem galvenais temats ir bijis palīdzēt panākt Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Šogad, pēc tam kad būs izziņotas un beigušas jaunās federālās vēlēšanas, Baltiešu Federācija koncentrēsies uz šādiem mērķiem – veicināt Rīgas izvēli par NATO sammita vietu 2006. gadā, mainīt imigrācijas un viesošanās likumu par labu Baltijas valstīm, ka arī paplašināt Kanādas tirdzniecībus sakarus ar Baltijas valstīm. Ļoti aktīvi darbojas LNAK kultūras nozare (vadītāja Inta Purva).Kultūras nozare rīkoja komponista Jāņa Kalniņa simtgades koncertu Toronto ar garīgām un laicīgām dziesmām. Ir iesākts “Mutvārdu vēstures” projekts Kanādā, bāzējoties uz ALA izstrādātiem pamatiem. Aktīva bijusi arī LNAK izglītības nozare (vada Agra Asmus-Vagnere) rūpējas par latviešu bērnu izglītību latviešu skolās – pastāv 6 latviešu skolas 4 lielakos latviešu centros Toronto, Montreālā, Otavā un Hamiltonā, 2005. gadā tajās mācījās 206 skolēni. Ik gadu nozare piešķir Atzinības rakstus skolotājiem, kuri nokalpojuši latviešu skolās 20 gadus, kā arī bērniem, kuri izpelnījušies atzinību mācībās. Vairāki bērni tiek atbalstīti ar naudas piešķīrumiem braucienam “Sveika Latvija”. Sarīkots jau 5. Baltiešu filmu festivāls Kanādā, ko atbalstīja arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS). Pavasarī tika sarīkota lieliska atklāšana, pateicoties Latvijas un Lietuvas vēstniecībām, tika sarīkotas arī atbilstošas pieņemšanas. Festivāls ir Kanādas latviešu iniciatīva, tajā tiek popularizētas Latvijas un ārzemju latviešu filmas, galvenais festivāla rīkotājs ir LNAK politiskās nozares vadītājs Andris Ķesteris. Viņa iniciatīva ir arī Rīgas Seminārs 2005 – pirmajā Rīgas seminārā 2004. gadā, tika nodibināta Baltijas audiovizuālo arhīvu padome, kurā piedalās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Kanādas un Ziemeļvalstu pārstāvji. Galvenais mērķis ir atrisināt kulturālā un vēsturiskā mantojuma saglabāšanas problēmas. Ir cerības, ka Rīga kļūs par arhīvu pētīšanas centru. LNAK arhīvs (vada Jānis Mežaks) veic svarīgu darbu, vācot arhīvu materiālus, kuri tiek glabāti Ontario provinces arhīvā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vairs nav izdevīgi pieņemt un uzglabāt Ontario arhīvā latviešu privātpersonu un organizāciju (izņemot LNAK) materiālus. Latvijas Valsts arhīvs Rīgā aicina trimdas arhīvus nodot viņiem. LNAK valde ir iesākusi apzināt, kam ir vai varētu būt šādi materiāli.

Par latvietību rūpējas gan Anglijā, gan Sibīrijā.

Stāstot par Anglijas latviešu sabiedrības aktivitātēm, LNPL priekšsēdis Andrejs Ozoliņš pastāstīja, ka trīs zināmas rutīnas darba gadus mainījusi kārtējo, ik četru gadu, LNPL padomes vēlēšanu izkārtošana. Jaunievēlētā padome sanāca uz pirmo sesiju, šī gada februārī. Apmēram tresdaļu padomes sēžu laiku aizņem lietas, kas saistītas ar Latviju, ir izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas vēstniecību. Padomes loceklis Krišs Ligers ir uzņēmies kārtot informācijas darbu un sazināšanos ar Britu salās jauniebraukušiem latviešiem.Gernzijas (Guernsey) salā noturēt dievkalpojumu Lieldienās brauca LNPL locekle, māc. Elīza Zikmane. Tagad ir saņemts lūgums palīdzēt dabūt runātāju un māksliniekus koncertam 18. novembra sarīkojumam. Elīza ir arī noturējusi dievkalpojumus latviešiem Īrijā, Dublinā. Jaundibinātā Latviešu Biedrība Īrijā (LBĪ) lūgusi atļauju lietot LNPL statūtus kā paraugu LBĪ statūtiem.

Andrejs Ozoliņš LNPL uzdevumā rakstītījis divas vēstules Premjeram T. Blēram (Blair). Vienu par Krievijas meliem par Latviju, otru – pateicības vēstuli ar sesijas rezolūciju: „The Latvian National Council in Great Britain expresses its gratitude to The Prime Minister Tony Blair for his supportive and understanding reply to the President of Latvia Dr. Vaira V?ķe-Freiberga’s letter of 25th January 2005.“ Britu presē turpinās ļaunas, sagrozītas un nepareizas informācijas rakstu iespiešana/ publicēšana par Latviju. Pret šādām publikācijām ir rakstītas neskaitāmas vēstules, diemžēl, tikai vienu, saīsinātu, publicēja Newstatesman , bet BBC bija skaidrošanās vēstule.

Izglītības darbs Anglijā turpinās bez lielām pārmaiņām. Londonas latviešu skolu vada Anna Auziņa. Šogad notika „Straumēnu“ 3×3 nometne, kuŗā piedalījās 38 bērni, un no Latvijas palīdzēja divas skolotājas. EVS piedalījās 10 skolnieku no Anglijas. Abu nometņu darbību atbalstīja Anglijas latviešu Izglītības fonds (IF). Andrejs Ozoliņš pastāstīja, ka LNPL nolēmusi ziedot Okupācijas mūzeja Nākotnes Nama projektam £10.000,00.

Kā pastāstiīja Latviešu Tautas kopības Vācijā pārstāve Aija Ebdene,Vācijā aktīvi ir Daugavas Vanagi, kas tradicionāli rīko Jaunatnes seminārus, kuros pulcējas latvieši no Latvijas un Rietumeiropas valstīm. Latviešus cenšas vienot arī www.latviesi.com , ko veido Indulis Bērziņš. Latviešu Centrs Minsterē (LCM) turpina darboties kā liels latviešu nams Vācijā. Tajā dzīvo ap 40 latvieši, atrodas bibliotēka, Latviešu Kopības Vācijā arhīvi, Jāņa Jaunsudrabiņa, Zentas Mauriņas un citu rakstnieku piemiņas telpas. Ēkā mājvietas arī Latviešu Kopībai un Daugavas Vanagiem Vācijā. LCM izveidojis divvalodīgu mājas lapu – www.lcm.lv . Tas ir informācijas avots par Latviju gan latviešiem, gan vāciešiem. Iknedēļas var lasīt www.lettische-presseschau.de , ko pāri par 50 reizes izveidojis Ojārs Rozītis jun. Lielākie īstenotie projekti: Okupācijas mūzeja izstāde Minsteres pilsētas bibliotēkā. Paneļa diskusija ar vācu parlamentāriešiem un vēsturnieku Kārli Kangeri u.c. Sandra Kalniete plašai publikai skaidroja Latvijas un savus piedzīvojumus zem padomju diktatūras. Iedzīvināta jauno, arī divvalodīgo, ģimeņu tikšanās divas reizes mēnesī. Šo un citus projektus atbalstīja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS). LCM mērķis: Uzrunāt vismaz daļu no tās desmitās daļas latviešu, kas dzīvo, strādā, studē ārzemēs. Latviešu Kopība Vācijā (LKV) darbojusies turpat 60 gadus. Apstākļu dēļ tā atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, jo paredzēts izbeigt biroja darbību. LKV pieder plašais archīvs, bijušās Minsteres Latviešu Ģimnāzijas bibliotēka, bijušais Grāmatu galds u.c. kultūrvēsturiskas vērtības.

Par Zviedrijas latviešu rosmēm pastāstīja ZLCP valdes priekšsēde Mudīte Hoogland- Krasta un Andrejs Ritums. Šogad paveikts liels darbs – ir pabeigts un nodrukāts ZLCP pēdējo 25 gadu darbības pārskats. ZLCP aktīvi piedalās Latvijas valdības atbalsta programmas ārzemju latviešiem projektā. Sadarbībā ar Stokholmas Latviešu skolu ZLCP 2004. g. iesniedza caur PBLA 6 projektus. Iesniegumu rezultātā Stokholmas Latviešu skola no Latvijas valdības atbalsta programmas saņēma piešķīrumu. ZLCP iesniedza ĪUMSILS arī projektu par intensīvu kursu latviešu valodā, Latvijā Stokholmas latviešu skolas klasītei, kuriem latviešu valoda nav mājas valoda. Projekts saņēma ĪUMSILS atbalstu. ZLCP paredz apzināt latviešu saimes Zviedrijā vajadzību atbalstam no minētās Latvijas valdības programmas. ZLCP sadarbojas ar Latvijas vēstniecību Stokholmā, kopā rīkojot 18. novembra atzīmēšanu. LR prezidentes Vairas Vīķes Freibergas valsts vizītes laikā Zviedrijā š.g. 1. aprilī, LR vēstniecība viņai sarīkoja tikšanos ar Zviedrijas latviešiem. 2004 g.

rudenī palika 60 gadi, kopš latviešu bēgļu laivas atstāja Kurzemes krastus, lai dotos uz Zviedriju, atzīmējot šo vēsturisko notikumu, notika Stokholmas draudzes dievkalpojums un piemiņas brīdis, vēstniecības sarīkots seminārs, foto izstāde par latviešu bēgļu ierašanos Gotlandē.

Mākslas zinātāja Diana Krūmiņa-Engstedt latviešu organizāciju uzdevumā un ar LR vēstniecības atbalstu š.g. maijā izkārtoja vienā no Stokholmas galerijām latviešu trimdas mākslinieku (N. Strunke, L. Strunke, M. Indusa, M. Eizin, S. Ikše) vairāku nedēļu garu mākslas izstādi, kuras temats bija bēgļu gaitas pirms 60 gadiem.

Stokholmā darbojās latviešu papildskola ar apmēram 40 audzēkņiem. Skola notiek katru sestdienu un pārzinis ir Jānis Kresliņš. Skaitliski ievērojams pārsvars ir mazākajiem bērniem – bērnu dārza un pirmskolas klasītēs. Skolas valde, kurā darbojas skolēnu vecāki, ir ļoti aktīva un turpina rīkot tradicionālos, gadskārtējos sarīkojumus, kas parasti pulcina plašāku Stokholmas latviešu saimi. Pēc lieluma otrajā latviešu centrā Gēteborgā darbojas Latviešu Apvienība (LAG). Apvienības priekšsēde ir Ilze Šakare. Zviedrijas latvieši turpina Zviedrijas latviešu bērnu vasaras nometņu tradīcijas, pusaudžiem domātas nometnes jau vairākus gadus notiek Latvijā. 2005 g. ar vecāku aktīvu līdzdalību tika sarīkotas vairākas mazo bērnu nometnes.

Arī Krievijā latviešu biedrības ir aktīvas – tiek svinēti Latvijas valsts svētki un rīkoti dažādi citi pasākumi – tā piemēram Magadānā notika pat Latvijas nedēļa, kuras ietvaros bija organizēta rokdarbu un nacionālo ēdienu izstāde, latviešu mūzikas koncerti (tai skaitā radio), mākslas filmu demonstrēšana kinoteātrī un TV, literārais vakars bibliotēkā, “apaļais galds” Universitātē, četri konkursi par Latviju skolās un presē – šie pasākumi ļoti vairoja vietējo latviešu pašapziņu un vietējo iedzīvotāju interesi par Latviju.

Ļoti svarīgs projekts KLK šogad bija ziedojumu vākšana Krasnojarskas apgabala Lejas Bulānas ciema skolēnu autobusam, kā arī internātskolas apgādei ar pirmās nepieciešamības lietām – projekts tika veiksmīgi īstenots, pateicoties rietumu latviešu, tai skaitā PBLA. Šis pasākums tika plaši atspoguļots presē, tai skaitā Krievijas presē pirmo reizi tika stāstīts par PBLA darbību.

Krievijā turpināja darboties piecas latviešu skolas, kurā latveišu valoda ir kā oficiāls mācību priekšmets – ilgus gadus, pateicoties LELBĀL un PBLA finansējumam uz tām strādāt brauca skolotājas no Latvijas. Diemžēl, šogad, šī projekta finansēšanu pārņemot Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai, tā nespēja atrast trīs skolotājas (divās skolās palika iepriekšējā gada skolotājas), lai nodrošinātu skolu darbu 2005./2006. mācību gadā. Tas rada nopietnas raizes, jo var pazust ar lielām grūtībām panāktais vietējās varas atbalsts, skolu statuss, saskaņotās mācību programmas utt., nemaz nerunājot par vietējās latviešu sabiedrības sarūgtinājumu.

Ļoti iepriecinoši ir kontakti starp Krievijas latviešiem un Latvijas pašvaldībām- Omskas apgabala sadarbība ar Cēsu un Valmieras pašvaldībām, kuras ietvaros vasarā notika nometne “Zīļu laipa” ar Sibīrijas bērnu piedalīšanos. Pēterburga uzsākusi sadarbību ar Alojas un Limbažu pašvaldībām, turpinās sadarbība starp Alūksni un Pleskavu. Krievijas latviešu biedrības ir ļoti iepriecinātas par ĪUMSILS līdzekļu piešķiršanu viņu projektiem – tās iegādājušās tautas tērpus, mūzikas instrumentus, varējušas rīkot dažādus pasākumus un nometnes – tas bijis ļoti vērtīgs atbalsts latviešu sabiedrībai Krievijā.

KLK pievienojusies viena jauna latviešu biedrība – “Avots”, kuras mītnes vieta ir Omskas apgabala Taras pilsēta.

PBLA valde lemj, neaizmirstot par pagātni un domājot par nākotni.

PBLA Izglītības padomi kopš šī gada jūnija vada bijusī Amerikas Latviešu apvienības priekšsēde Dace Copeland. Aptaujājot Izglītības padomes locekļus, viņa uzzinājusi, ka trīs galvenās lietas, kas kavē latviešu skolu darbību ārzemēs ir piemērotu mācību materiālu trūkums, sevišķi literatūrā un gramatikā; mājmācības programmu; paraugstundu trūkums; telpu trūkums/liela īres nauda un skolotāju trūkums. Pēc IP locekļu domām tā svarīgākā lieta, pie kā PBLA būtu jāpiestrādā – apmācīt vecākus, kā divvalodīgā vidē audzināt bērnus; sasaukt skolotāju un skolu pārstāvju tikšanos. Dace Copeland ierosināja, ka Izglītības padomes locekļi satiekas reiz gadā, lai pārrunātu katras zemes skolu konkrētās vajadzības, izvērtētu tās un izlemtu prioritātes pie kā būtu kopējiem spēkiem jāpiestrādā – ir jāizstrādā plāns, kā, gan sadarbojoties ar Latvijas Izglītības ministriju, gan ar dažādiem izglītības centriem un iestādēm Latvija, gan paši „saviem spēkiem”, varētu veikt vajadzīgo darbu.

Dace Copeland iecerējusi PBLA izglītības lapā ( http://www.pbla.lv/izglitiba/ ) ievietot sarakstu ar pieejamām grāmatām un mācību līdzekļiem, darba lapu paraugus. Skolotāji bieži min, ka trūkst piemērotu mācību materiālu. Materiālu ir daudz, bet tie nav visiem pieejami. Lietojot interneta iespējas, materiālus var ieskanēt un sakopot pa līmeņiem un tematiem, lai tie ir pieejami katram, kas tos meklē. Amerikāņu skolotāji brīvi dalās ar pašu izdomātiem stundu plāniem un dažādiem materiāliem. Tos viegli var sameklēt internetā. Šāda informācijas „banka” jāsāk veidot arī ar materiāliem latviešu valodā.

PBLA tika iepazīstināta arī ar ieceri izveidot kaut ko līdzīgu Minsteres latviešu ģimnāzijai – latviskas papildizglītības iespēju Latvijā, kas domāta ārzemēs dzīvojošiem latviešu jauniešiem. PBLA nolēma atbalstīt ārpus Latvijas dzīvojošo jauniešu latviskās papildus izglītības programmas izveidošanu Latvijā, iecelt Austri Grasi par PBLA valdes pārstāvi šī projekta darba grupā (Austris Grasis sadarbosies ar PBLA IP priekšsēdi Daci Copeland). Tuvākajā laikā tiks apzinātas iespējamās vietas, kur varētu šo projektu īstenot. Viena no iespējām ir Vidzemes augstskola Valmierā.

Informācijas darba grupas priekšsēdis Juris Mežinskis kā svarīgākos izcēla šādus pēdējā gada veikumus: 2005. g. jūlijā, Vašingtonā notika Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parl a ment ā riešu konference . Parlamentārieši, kas piedalījās EDSO konferencē, tika informēti par Baltijas okupācijas vēsturi , p iedal oties konferencē kā oficiāli em novērotāji em . EDSO 2004. g. konferencē tika pieņemta rezolūcija, kas nosodīja Latviju un Igauniju par minoritāšu tiesību neievērošanu. Šogad š āda rezolūcija netika iesniegta. Otrs nozīmīgs sasniegums – ASV Senāts un Taut as vietnieku nams pieņēma rezolūcijas , prasot Krievijai atzīt okupāciju un atvainot ie s par to. Rezolūcijas uzmetumu uzrakstīja J ā nis Bol š teins, ALA pārstāvis pie Apvienotās Baltiešu komitejas (ABK). Vairākus mēnešus strādā ts, lai sekmētu rezolūcijas pieņemšanu. Bija vairākas tikšanās starp ASV baltiešiem un ASV kongresa locekļiem. L īdzīgu rezolūciju pieņēma Austrālijā pirms 5 gadiem.

Arī Kanādā, Otavā 5. maijā notika lielāka preses konference , kur ā piedalījās Baltiešu pārstāvji. Konferenci p ār raidīja Parlamenta televīzijas kanālā vis ā Kanād ā . Tajā p iedalījās vairāki parlamentārieši ar runām. Deputāts Peter van Loon nolasīja p arlamenta “oficiālo ziņojumu” par Baltijas valstu okupāciju un par Kanādas vēsturisko nostāju neatzīstot š īs okupācijas likumīgumu.

Okupācijas muzeja ceļojoš ā izstād e notikusi Kanādā – Otavā un Edmontonā , ASV – Dal a sā un Lielbritānijā Ekseteras Centrālajā bibliotēkā . Okupācijas muzeja direktores vietnieks attīstības jautājumos Valters Nollendorfs iepazīstināja valdi ar esošo situāciju Okupācijas muzeja pārbūves projektā. Neskatoties uz tehniskiem sarežģījumiem ar valsts iestādēm, vēl joprojām ir cerības, ka piebūve būs gatava 2008. gadā. Saeimā sagatavots likums, kas paredz valsts investīciju nodrošinājumu piebūvei. Tomēr vēl būs nepieciešami lieli līdzekļi, lai jauno ēku iekārtotu. PBLA valde nolēma budžetā paredzēt USD 50,000 Okupācijas muzeja jaunbūves iekārtošanai.

Ar Valteru Nollendorfu notika arī garaka saruna par vēstures mācīšanu Latvijas skolās. PBLA viņu izvirzījusi kā savu pārstāvi sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju. Kā jau rakstīju, izglītības ministre PBLA valdes sēdes atklāšanā paziņoja, ka ir pieņemts politisks lēmums – mācīt Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu. PBLA valde pēc garām diskusijām pieņēma sekojošu rezolūciju:

“Ievērojot:

  • ka vēstures zināšanas, vēsturisko procesu, notikumu un kopsakarību izpratne, kā arī prasme patstāvīgi izvērtēt vēstures faktus un veidot slēdzienus ir svarīga katra Latvijas iedzīvotāja izglītības sastāvdaļa;
  • ka katram Latvijas valsts iedzīvotājam svarīgi pārzināt un izprast Latvijas sabiedrības, tautas, nācijas un valsts vēsturiskās veidošanās pamatus un procesus;
  • ka savas tuvākās sabiedrības, apkaimes, novada, tautas un valsts vēstures izpratne un zināšanas ir nepieciešamas, lai apzinātos nacionālo piederību un veidotu nacionālo identitāti;
  • ka atjaunotās Latvijas valsts sabiedrība nav viendabīga un ka tās integrācijai nepieciešama kopīgas vēstures vēstures izpratnes un apziņas veidošana;
  • ka atjaunotajā Latvijā un ārvalstīs vēl arvien sastopami dažādi svešu ideoloģiju veidoti uzskati, mīti un dezinformācija par Latvijas neseno vēsturi, kas negatīvi ietekmē sabiedriskās integrācijas procesus;
  • ka pamatizglītībā vēsturei paredzēto stundu skaits ar 2006. gadu ir samazināts,

PBLA valde nolemj aicināt Izglītības un zinātnes ministriju:

  • izpētīt iespēju atjaunot un pēc iespējas palielināt pamatizglītībā vēstures mācībām agrāk paredzēto stundu skaitu;
  • paredzēt, ka Latvijas vēstures zināšanu apgūšanai veltāma vismaz puse no paredzēto mācību stundu kopskaita;
  • noteikt Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures pamatzināšanas un prasmes, kas nepieciešamas apzinīgam un lojālam Latvijas sabiedrības loceklim, pamatizglītību beidzot;
  • izvērtēt un attiecīgi grozīt tagadējo pamatizglītības standartu vēsturē, vadoties pēc principa, ka pamatizglītībā primāras ir zināšanas un izpratne par vēsturiskajiem notikumiem un procesiem, kas noveda pie Latvijas nācijas un neatkarīgas valsts izveidošanās, pie varmācīgas Latvijas okupācijas, pie neatkarības atjaunošanas un kas tagad veido atjaunotās valsts politiskos, ekonomiskos, sabiedriskos un kultūras pamatus, kā arī zināšanas un izpratne par Latvijas vēstures saistību ar Eiropas un pasaules vēsturi, it sevišķi aspektos, kuros Eiropas un pasaules vēsturiskie procesi un notikumi tieši vai netieši ietekmējuši Latvijas vēsturi;
  • šo uzdevumu veikšanai izveidot darba grupu ar sabiedrības pārstāvju, PBLA, vēsturnieku un vēstures skolotāju līdzdalību, kas iesniedz savus atzinumus un ieteikumus tā, lai tos var iedzīvināt 2006./2007. mācību gadā.”

Pēc Speciālo uzdevumu vēstnieka Jura Audariņa iniciatīvas PBLA valde iepazinās ar trim projektiem veco ļaužu mītņu izveidei Latvijā. Šajā sakarā tika pieņemta sekojoša rezolūcija: “PBLA, apzinoties, ka ārpus Latvijas dzīvojošie vecākās paaudzes locekļi ir izteikuši interesi pensijas gadus pavadīt Latvijā, principā atbalsta veco ļaužu pansionātu izveidošanu Latvijā un uzņemas palīdzēt ievākt un apkopot informāciju par intereses līmeni PBLA pārstāvētās valstīs.” un nolemts, “ka Imants Purvs un Ēriks Krūmiņš izpētīs, kā veicināt pansionātu būvniecības iespējamību ārzemju latviešu pensionāriem un līdz 31. decembrim ziņos par to valdei. Lai nebūtu pārpratumu, valde lūdz ievērot, ka PBLA nav devusi savu akceptu pansionātu projektu attīstītājiem lietot PBLA vārdu. Tas var notikt tikai ar izraudzītās komisijas rakstisku piekrišanu”.

Sadarbība ar Latviju – nozīmīgākais darbs ilglaicīgai latviešu kopienas uzturēšanai ārvalstīs.

Šajā gadā strauji aktivizējusies PBLA sadarbība ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu (ĪUMSILS) Pateicoties šai sadarbībai, 2005. gadā ir bijuši divi projektu konkursi ārzemu latviešu organizācijām Latvijas valsts dotāciju saņemšanai. PBLA ar ĪUMSILS vieno sadarbības līgums, kas nosaka, ka ĪUMSILS pieaicina PBLA kā ekspertu sadarbībai ar latviešiem ārpus Latvijas. Līdz ar to ir palielinājusies mītņu zemju centrālo organizāciju loma un atbildība par katras zemes projektiem – lai tie būtu tādi , kas tiešām veicina ārpus Latvijas dzīvojošās sabiedrības ilglaicīgu pastāvēšanu. Nākošā gada septembrī ĪUMSILS iecerējis rīkot „Tautiešu mēnesi”, kura mērķis ir veicināt diskusiju sabiedrībā par jautājumiem, kuri skar ārzemēs dzīvojošo latviešu un viņu ģimenes locekļu piederības sajūtu etniskajai dzimtenei un lomu Latvijā notiekošajos procesos. Paredzēts rīkot ārzemēs dzīvojošo latviešu sabiedrisko organizāciju vadītāju forumu kā praktisku diskusiju un darba pieredzes apmaiņu.

Nākošajā gadā, sadarbojoties PBLA un ĪUMSILS, arī tiks veikts plašs pētījums par ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešiem, lai apkopotu informāciju par latviešu skaitu, demogrāfisko situāciju, saikni ar Latviju katrā zemē. Viens no mērķiem ir iegūt plašāku inforāciju par tiem latviešiem, kas šobrīd lielā skaitā izbauc no Latvijas ekonomisku apsvērumu dēļ. Ar pētījuma rezultātiem paredzēts iepazīstināt ārzemēs dzīvojošo tautiešu sabiedrisko organizāciju vadītāju forumā 2006.gada septembra beigās. Sadarbībā ar mītņu zemju centrālajām organizācijām iecerēts arī bērnu un jauniešu konkurss, kura mērķis ir rosināt ārzemēs dzīvojošos bērnus un jauniešus iepazīt Latviju – tās ļaudis, dabu, tradīcijas un vēsturi. Konkurss notiks divos posmos – vispirms katrā mītnes zemē, bet 2006.gada septembrī divi uzvarētāji no katras valsts viesosies Latvijā. Plānots, ka „Tautiešu mēneša” ietvaros varētu notikt arī gadskārtējā Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes sēde. 16. decembrī ĪUMSILS iepazīstinās sabiedrību ar projektu “Ceļvedis par Latviju”- ārzemēs dzīvojošo latviešu vajadzībām apkopotu informāciju par Latviju, kas varētu būt noderīga gan pārceļoties uz dzīvi Latvijā, gan kārtojot dažādas formalitātes. Šī informācija tiks izplatīta caur zemju centrālajām organizācijām.

PBLA satrauc, ka tik daudz jaunu cilvēku šodien pamet Latviju. Mums jādomā, kā palīdzēt viņiem uzturēt saikni ar Latviju, lai tie nezustu savai zemei. Šeit var palīdzēt trimdas organizāciju ilgos gados krātā pieredze. Tas ir ļoti svarīgs uzdevums Latvijas nākotnes labā. PBLA ir gandarīta, ka arī no jauna izbraukušie latveiši vēlas uzturēt savu latvietību – tiek dibinātas jaunas organizācijas, skolas un draudzes. Ir jāpiestrādā, lai palīdzētu ar savu pieredzi jaunizveidotajām latviešu biedrībām veiksmīgi uzsākt darbību. PBLA valde, konstatējot, ka vairākās valstīs rodas jaunas, organizētas latviešu kopienas un uzskatot, ka jauno latviešu kopienu nodibināšana ir atbalstāma un veicināma; ka jaunām latviešu kopienām būtu jāiestājas kādā PBLA sastāvošajā jumta organizācijām, nolēma meklēt iespējas, kā šo procesu veicināt un atbalstīt.

Lai latvieši nepazustu plašajā pasaulē, jāizmanto visi iespejamie veidi, kā tos uzrunāt – ļoti veiksmīgi to var darīt, izmantojot interneta iespējas. PBLA valde tikās ar Induli Bērziņu – jaunu cilvēku no Latvijas, kas ilgāku laiku dzīvo Vācijā un izveidojis interneta portālu www.latviesi.com , lai veicinātu informācijas izmaiņu starp latviešiem pasaulē. Tajā iesaistījušies daudzi no pēdējos gados izbraukušajiem latviešiem. PBLA to atzina par ļoti vērtīgu projektu un nolēma nākotnē sadarboties, lai veicinātu portāla paplašināšanos.

Jau tradicionāli PBLA valde tikās ar Latvijas ārlietu ministru Arti Pabriku, lai pārrunātu Latvijas ārpolitikas prioritātes un PBLA iespējamo līdzdalību Latvijas interešu sekmēšanā. Arī ārlietu ministrs aicināja PBLA aktīvāk sadarboties ar tiem latviešiem, kas pēdējos gados devušies uz ārzemēm darba meklējumos. “Šie cilvēki Latvijai ir ļoti nozīmīgi un ir būtiski, lai viņi pēc noteikta laika atgrieztos un veicinātu Latvijas valsts augšupeju. Jau šobrīd sākam izjust darbaroku trūkumu”, pauda ministrs. Ministrs lūdza ārzemju latviešus aktīvāk iesaistīties Latvijas vēstures skaidrošanas procesā ārvalstīs un pievienojās PBLA viedoklim, ka nepieciešams ievērojami uzlabot Latvijas vēstures mācīšanu skolās. Pēc šīs tikšanās ārlietu ministrs rakstīja atklātu vēstuli izglītības ministrei Inai Druvietei, lūdzot pievērst lielāku uzmanību vēstures mācīšanai skolās: “Piekrītu PBLA valdes viedoklim, ka ir grūti lūgt mūsu tautiešiem ārzemēs un arī Ārlietu ministrijas darbiniekiem skaidrot Latvijas vēsturi, ja vēstures mācīšana nav pietiekami augstā līmenī mūsu skolās”, rakstīja ministrs.

Jau tradicionāli PBLA atbalsta Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) darbu. LATO izveidota 2000. gadā ar mērķi sekmēt Latvijas pilntiesīgu dalību NATO kā arī veicināt starptautiskās drošības un demokrātijas attīstību Eiropas Savienības un NATO kaimiņu reģionā. LATO ir liela pieredze augsta līmeņa starptautisko konferenču rīkošanā par drošības jautājumiem. 7. decembrī ar PBLA atbalstu notiks konference “Miera nodrošināšanas operācijas – ārpolitiska nepieciešamība vai politiskas ambīcijas?”. Par to sīkāk var lasīt www.lato.lv . Arī Daugavas Vanagu organizācija ļoti daudz darījusi, lai sekmētu Latvijas iestāšanos NATO. PBLA valdes sēdes laikā PBLA priekšsēdim Jānim Kukainim bija tas gods pasniegt Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdim Jurim Augustam Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļu “Sekmējot Latvijas dalību NATO”.

Latvija tagad ir NATO un Eiropas Savienībā un šobrīd meklē savu vietu pasaules politikā. Arī ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem ir jāuzņemas jauni uzdevumi, atbilstoši Latvijas nākotnes vajadzībām.

Par vienu no galvenajiem uzdevumiem PBLA uzskata jaunatnes izglītošanu, tāpēc nolēma nākošajā gadā Vītolu fonda stipendijām piešķirt papildus USD 10,000.

Nākošais būs Saeimas vēlēšanu gads – arī ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem jāapzinās sava atbildība par Latvijas valsti un aktīvāk jāpiedalās vēlēšanās. PBLA darīs visu iespējamo, lai šo procesu izkārtotu, atbilstoši ārzemēs dzīvojošo vēlētāju vajadzībām.

Būsim aktīvi – iesaistīsimies organizāciju darbā un sadarbībā ar Latviju, stiprinot savas latviskās saites un nodrošinot to, ka ārzemēs vēl ilgi būs latviešu sabiedrība!

Apzināsimies, ka esam vajadzīgi Latvijas valstij – visi kā viens, vienalga, kur mēs dzīvojam.

Linda Kovaļevska
PBLA pārstāvniecības vadītāja

PBLA priekšsēža Jāņa Kukaiņa runa valdes sēdes atklāšanā

Ļoti cienījamā prezidentes kundze!
Izglītības ministres kundze!
Īpašu uzdevumu ministra kungs sabiedrības integrācijas lietās!
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas kundze!
Rīgas domes priekšsēdētāja kungs!
Dāmas un kungi!

Pateicos visiem klātesošajiem par mums izrādīto godu, piedaloties Pasaules brīvo latviešu apvienības gadskārtējās valdes sēdes atklāšanā!

Kā PBLA valdes priekšsēdim man ir tas gods jūs uzrunāt gadskārtējās valdes sēdes svinīgā atklāšanā jau ceturto reizi.

No manām iepriekšējām uzrunām, atklājot PBLA valdes sēdes, vispozitīvākās atbalsis ārzemju latviešu sabiedrībā parasti bijušas par to uzrunas daļu, – un tāda daļa vienmēr ir bijusi, – kurā es kritizēju Latvijas valdību vai runāju par valdošo aprindu cinismu un visatļautību, jo tautā ir noturīgs iespaids, ka politiķiem primārā ir partiju nevis tautas labklājība.

Tomēr, pavadot daudz laika Latvijā, varu teikt, ka valsts attīstībā redzu daudz vairāk pozitīvā nekā negatīvā. Trūkumi protams ir, bet kopumā valsts un politiskie procesi pārliecinoši attīstās.

Kritiķu, analītiķu un padomdevēju netrūkst ne Latvijā, ne ārzemēs. Katastrofāls ir ideju īstenotāju un darbu darītāju trūkums.

Šodien vēlos runāt par pozitīvo, kas noticis ārzemju latviešu (PBLA) un Latvijas attiecībās. Es vēlos runāt par to, kas mūs vieno, nevis šķeļ. Un mūs ir vienojuši kopīgi mērķi.

Tie ir bijuši – Latvijas valsts neatkarības neatgriezeniskuma nodrošināšana, Latvijas dalība NATO un Eiropas Savienībā, atgriešanās pilntiesīgā pasaules valstu saimē, Latvijas saimnieciskā atdzimšana un demokrātijas nostiprināšanās Latvijā. Daži no šiem mērķiem jau ir veiksmīgi sasniegti, bet citi vēl prasīs ilgstošu darbu.

Mēs arī turpināsim darīt visu iespējamo, lai Latvijas vēsture tiktu taisnīgi izvērtēta un pieminēta.

Vēlos pateikties personīgi Valsts prezidentei par labo sadarbību šajos gados un atbalstu ārzemēs dzīvojošo latviešu centieniem.

Ļoti pozitīvi, ka pašreizējā valdība gadu ir noturējusies. Kad mēs ejam uz ministrijām, tad satiekam amatos tos pašus cilvekus, kas veicina vajadzību un kopējo mērķu izpratni un labu sadarbību.

Ilggadēja, priekšzīmīga sadarbība ar Ārlietu ministriju turpinās. Ārlietu ministrs vienmēr ir bijis atsaucīgs un tiksies ar PBLA valdi arī šīs sēdes laikā.

Jau gadu savus pienākumus pilda speciālu uzdevumu vēstnieks sadarbībai ar latviešiem ārzemēs Juris Audariņš.

Bijušās PBLA valdes priekšsēdes Vairas Paegles ievēlēšana Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas amatā ir strauji veicinājusi sadarbību, jo viņa saprot gan vietējos, gan ārzemju latviešu apstākļus un saredz veidu, kā visefektīgāk sadarboties.

Atzīstot mūsu atbalsta lietderību un nepieciešamību Latvijai, Latvijas valdība ir meklējusi veidu, kā vēl mērķtiecīgāk sadarboties ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem.

Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta paspārnē ir izveidota Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta nodaļa, ko vada Andrejs Berdņikovs.

Viena no Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta prioritātēm ir financiāli atbalstīt diasporas, proti, ārzemju latviešu sabiedrisko organizāciju projektus, jo katrs latvietis ir zelta vērts, un tikai ar organizētu ārzemju latviešu sabiedrību varēsim nākotnē aizstāvēt un atbalstīt Latvijas intereses mūsu mītņu zemēs.

Ārzemju latviešu sabiedrisko organizāciju uzdevums ir:
• latviešu diasporas stiprināšana un tās tiesību aizsardzība;
• ārvalstīs dzīvojošo latviešu diasporas pārstāvju etniskā un kultūras mantojuma saglabāšana un attīstīšana;
• starpetniskā dialoga veicināšana;
• ārvalstīs dzīvojošo latviešu diasporas vēstures, kultūras un tradīciju pētniecība;
• ārzemēs dzīvojošo latviešu diasporas kultūras popularizēšana.

2004. un 2005. gadā no Latvijas valsts budžeta Rietumu mītnes zemju latviešu projektiem kopā piešķirti vairāk nekā 93 tūkstoši latu un Krievijas un NVS valstu latviešu atbalstam vairāk nekā 15 tūkstoši latu.

2006. gadā ārzemju latviešu sabiedrisko organizāciju projektu atbalstam patlaban paredzētais finansējums ir 45 tūkstoši latu un uz šo summu šobrīd pretendē 36 projekti. Ministru prezidents ir ticies ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, ieskaitot PBLA, un atbalstījis to, ka arī nākošā gada budžetā ir paredzēts atbalsts ārzemju latviešu organizāciju projektiem.

Varu droši apgalvot, ka visu, ko Latvijas valdība aizvadītajā gadā ir solījusi sadarbībā ar PBLA, tā ir izpildījusi.

PBLA kā jumtorganizācija koordinē sadarbību starp mītņu zemju organizācijām un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu.

Viens no mītņu zemju jumta organizāciju galvenajiem uzdevumiem ir gādāt projektus, kas tiešām veicina mūsu sabiedrības ilggadīgu pastāvēšanu. Tas ir nopietns uzdevums, jo mums kā organizāciju vadītājiem ir jarēķinās ar to, ka:

• aktīvo latviešu vecums pieaug un skaits sarūk;
• latviešu valodas zināšanas samazinās;
• mācību programmas skolām noveco;
• pieaug latviešu valodas skolotāju trūkums;
• pieaug motivācijas trūkums vidējai un jaunākai paaudzei;
• ir problēma, kā iesaistīt “jauniebraucējus”;
• u.t.t., u.t.t.

Tāpēc mūsu ārzemju latviešu (PBLA) uzdevums, kā līdz šim, ir – atbalstīt Latvijas attīstību un ārzemēs uzturēt organizētu latviešu sabiedrību, ņemot vērā jauno situāciju.

No mūsu puses mēs esam spodrinājuši Latvijas tēlu mūsu mītnes zemēs, darījuši iespējamo, atbalstot Latvijas ekonomisko attīstību, atspēkojuši Krievijas dezinformāciju mūsu mītnes zemēs.

Konkrēti piemēri:

  • ALA pārstāvis Apvienotajā Baltiešu komitejā Jānis Bolšteins ierosināja ideju un uzrakstīja tekstu ASV Senāta un Tautas vietnieku nama rezolūcijām, pieprasot, lai Krievija atzīst un nosoda Baltijas valstu okupāciju. Abas viņa ierosinātās rezolūcijas tika pieņemtas, kas ir ļoti nozīmīgs politisks sasniegums.
  • Pateicoties ALA Informācijas nozares vadītāja Jura Mežinska iniciatīvām, ALA un Apvienotās Baltiešu komitejas pārstāvji satikās ar Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) priekšsēdi, ASV kongresmeni Alcee Hastings , lai informētu viņu par minoritāšu īsto stāvokli Baltijas valstīs. Šī gada EDSO konference noritēja bez iepriekšējā gada kritikas Baltijas valstīm. ALA un Apvienotās Baltiešu komitejas pārstāvji arī palīdzēja īstenot kongresmeņa Alcee Hastings vizīti Latvijā.
  • Baltiešu Federācija Kanādā, kuru šobrīd vada LNAK priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš, cenšas panākt Kanādas atbalstu NATO sammita noturēšanai Rīgā, immigrācijas un viesošanās likuma maiņu par labu Baltijas valstīm un tirdzniecības sakaru attīstību.
  • Austrālijas latvieši arī cenšas veicināt tirdzniecības sakarus un sevišķi rūpējas par Latvijas kultūras nešanu pasaulē.
  • Eiropas latviešiem jaunie apstākļi radījuši vislielākās pārmaiņas – desmitiem tūkstošu jauno imigrantu no Latvijas.

Mūs satrauc, ka tik daudz jaunu cilvēku šodien pamet Latviju. Mums jādomā, kā palīdzēt viņiem uzturēt saikni ar Latviju, lai tie nezustu savai zemei. Šeit var palīdzēt trimdas organizāciju ilgos gados krātā pieredze. Mums jāapzinās, ka šī ir ļoti svarīga misija Latvijas nākotnes labā.

Mēs domājam, ka Latvijas vēstures mācīšanai ir liela nozīme – ja jaunieši labāk zinātu savas zemes vēsturi, tas ļoti stiprinātu viņu patriotismu. Mēs esam vairākus gadus centušies panākt uzlabojumus Latvijas vēstures mācīšanas procesā, bet diemžēl ne sevišķi sekmīgi.

Latvija šobrīd meklē savu vietu mainīgajā pasaulē un arī mums – ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem – ir jāuzņemas jauni uzdevumi, atbilstoši Latvijas nākotnes vajadzībām.

Nākošais būs vēlēšanu gads – arī uz ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem gulstās atbildība par Latvijas valsti.

Nesašķelsim mūsu spēkus! Mūsu centieni ir jāapvieno latviešu sabiedrības uzturēšanai ārzemēs, veicinot latvisku audzināšanu mūsu jaunajai paaudzei un latviskās kultūras uzturēšanu, lai arī turpmāk mītnes zemēs mēs spētu atbalstīt Latvijas nacionālos un politiskos centienus.

Ja mēs strādāsim pēc labākās sirdsapziņas, tad mums kopā viss izdosies!
Dievs, svētī Latviju!

Valsts prezidentes Vairas Vīķes -Freibergas uzruna PBLA valdes sēdes
atklāšanā

Jūsu ekselences: ministra kungs (īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis) un ministres kundze (izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete);

Augsti godātie Saeimas un Rīgas pašvaldības pārstāvji,

Godātie PBLA valdes locekļi, atbalstītāji un dārgie draugi un paziņas!

Es priecājos jūs sveikt PBLA valdes sēdē, kas notiek uz brīvas, suverēnas, neatkarīgas Latvijas zemes, pie tam tādas Latvijas, kas nu jau vairāk kā gadu ir arī pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts. Es domāju, daudzi no tiem, kas šajā zālē sēž, atcerēsies tās tālās dienas, kad doma par brīvu Latviju šķita ideālistisks un ne īsti reāls sapnis. Un daudzi savās aktivitātēs mītnes zemēs, cenšoties pie vietējiem politiskajiem spēkiem, pie valdībām atgādināt par Latvijas okupāciju un par Latvijas tiesībām, droši vien sastapās gan ar izpratni, gan ar neizpratni, kamdēļ tik ilgus gadus pēc Latvijas de facto iekļaušanas Padomju Savienībā tik ļoti enerģiski un kaismīgi tik daudzi cilvēki, kam kā nekā savās jaunās mītnes zemēs gluži labi klājās, kas bija iedzīvojušies, to darīja, kur viņi ņēma šo spēku un šo enerģiju visu savu brīvo laiku un savus brīvos līdzekļus veltīt tik utopiskai idejai, tik tālam ideālam par šīs kādreiz pastāvējušās un neatkarīgās valsts tiesībām atgūt savu vietu pasaules valstu starpā. Man ir tiešām prieks, ka daudziem, kas sēž šajā zālē, sava mūža garumā, tajā skaitā man, ir bijusi iespēja to piedzīvot. Domāju, daudzi no mums arī nožēlo, ka mūsu vecāki, kas visu mūžu bija par to sapņojuši, cīnījušies, šo domu sirdī nesuši, to nepiedzīvoja. Es domāju, tieši šī uzvara uzliek mums visiem, vai mēs dzīvotu dzimtajā zemē, vai jebkurā kontinentā tālajā pasaulē, arvien vēl arvien šo pienākuma apziņu pret savu tautu, pret savu dzimtu un galu galā arī pret cilvēci, jo mēs vēlētos redzēt tādu pasauli, kurā tik tiešām valda ne tikai likumība un demokrātija katras valsts iekārtā, tai līdzi nākošās cilvēktiesības un taisnīguma pamatideāli, bet arī, lai starptautiski nāciju starpā vadītu tāda pati izpratne par tautu tiesībām eksistēt, vienalga vai šīs tautas ir lielas vai mazas, par visu tautu vietu zem saules un lai uz visiem laikiem mēs varētu spēt izsvītrot no starptautiskās politiskās aprites tādus jēdzienus kā: iespaidu sfēras, iespaidu dalīšana, lielāko valstu intereses.

Un kaut arī mums un tāpat daudzām citām valstīm, kas ilgus gadu desmitus bija pakļautas komunisma jūgam, ir īpaši laba izpratne par to, cik trausls ir līdzsvars starp brīvību un nebrīvību, cik ļoti uzmanīgi ir jāvēro procesi pasaulē, vai tie būtu pašu zemē vai kaimiņos, ir valstis, kuras atrodoties tālāk no tiem notikumu epicentriem, ko mēs dabūjām savā dzīves pieredzē rūgti piedzīvot, domā, ka mēs esam aizspriedumaini pret saviem kaimiņiem vai pret vēstures notikumiem. Bet es domāju, ka mēs esam vienkārši pagātnes rūdīti, pagātnes izpratnes apskaidroti, taču es ceru, ka ne sarūgtināti. Man šķiet, ka mūs nākamajās rosībās un plānos mums tas ir jāatceras, ka mēs vēlamies pagātni atgādināt, bet nevēlamies dzīvot pagātnes ēnā, ka mēs vēlamies panākt taisnību un noziegumu atzīšanu, bet mēs neesam savu pārdzīvojumu vergi, mēs neturam ļaunu prātu ne uz vienu, mēs raugāmies nākotnē uz to, ko vēlamies sasniegt Latvijā, ES un visur pasaulē.

Jums dārgie PBLA locekļi katram savā mītnes zemē ir ļoti daudz un ļoti svarīgi pienākumi. Es domāju, pirmais no tiem ir mobilizēt tos tautiešus, kas dzīvo tajā pašā zemē. Man ir bijis prieks ar daudziem no jums vai nu ilggadīgi, vai nesenāk iepazīties un redzēt ar kādu sirdsdegsmi jūs strādājat un darbojaties. Man vienmēr kā prezidentei par to ir īpašs prieks, un, es domāju, jebkurš varētu to novērtēt.

Es novēlu jums visiem šo savu personisko degsmi, pašaizliedzību pēc iespējas izmantot, lai nodotu to tālāk citiem un lai tā kā liesma sildītu tos, kas dzīvo jūsu vidē, un darīt to pēc iespējas atvērtā un intensīvā veidā, lai pulcētu ap sevi visus tos, kam mīļa Latvija un kas to atceras kaut vai tamdēļ, ka tur sniedzas viņa saknes. Es to domāju visplašākajā nozīmē, mēs neskatāmies uz to, cik kuram asinīs ir tīras latviešu asinis un cik ir saprecējušies ar cittautiešiem. Ja kādam ir interese par savu senču māju, par savu senču izcelsmes vietu, tad mēs viņu ar atplestām rokām uzņemam savā vidē kā latvieti, mēs esam šeit Latvijā gatavi ar viņu sadarboties. Bet viņš var būt tajā pašā laikā tikpat lojāls, pieķēries un derīgs un vērtīgs savai mītnes zemei. Es domāju, ka mēs, kas esam šādu dubultdzīvi dzīvojuši, zinām, cik viegli tas ir iespējams, ka tur nav pretrunu un grūtību.

Es novēlu visiem PBLA valdes locekļiem un visiem tautiešiem visdažādākajās zemēs paturēt sirdī savu mīlestību pret Latviju, paturēt sirdī šo vēlmi tai palīdzēt. Jūs esat Latvijai liels dārgums un liela vērtība. Darāmā ir daudz, vajadzību ir daudz, iesim visi kopā un strādāsim Latvijas labā. Lai mums veicas!

Pieņemtie lēmumi un rezolūcijas

Lēmumi

PBLA valde nolemj:

1. grozīt PBLA darbības noteikumu punktu 4.7. un noteikt, ka izglītības padomes priekšsēdi izrauga PBLA valde ar balsu vairākumu, iepriekš sazinoties ar zemju izglītības nozaru vadītājiem;

2. izveidot komisiju (komisijas locekļi: Dāvids Dārziņš, Andrejs Ozoliņš, Mārtiņš Sausiņš), kura caurskatīs PBLA balvas noteikumus un 6 mēnešu laikā nāks ar ieteikumiem;

3. paredzēt USD 50,000 Okupācijas muzeja jaunbūves iekārtošanai;

4. piešķirt Vītolu fonda stipendijām papildus USD 10,000;

5. piešķirt USD 10,000 Apvienotās Baltiešu komitejas darba atbalstam;

6. ka Imants Purvs un Ēriks Krūmiņš izpētīs, kā veicināt pansionātu būvniecības iespējamību ārzemju latviešu pensionāriem un līdz 31. decembrim ziņos par to valdei. Lai nebūtu pārpratumu, valde lūdz ievērot, ka PBLA nav devusi savu akceptu pansionātu projektu attīstītājiem lietot PBLA vārdu. Tas var notikt tikai ar izraudzītās komisijas rakstisku piekrišanu;

7. ka Juris Mežinskis, Jānis Grāmatiņš un Jānis Daliņš izvērtēs Latgales radio biznesa plānu un sniegs valdei savu vērtējumu līdz gada beigām.

8. atbalstīt ārpus Latvijas dzīvojošo jauniešu latviskās papildus izglītības programmas izveidošanu Latvijā, iecelt Austri Grasi par PBLA valdes pārstāvi šī projekta darba grupā (Austris Grasis sadarbosies ar PBLA IP priekšsēdi Daci Copeland). Par iespējamu projekta finansēšanu lemt pēc projekta budžeta saņemšanas;

9. konstatējot, ka vairākās valstīs rodas jaunas, organizētas latviešu kopienas un uzskatot, ka
1) jauno latviešu kopienu nodibināšana ir atbalstāma un veicināma;
2) jaunām latviešu kopienām būtu jāiestājas kādā PBLA sastāvošajā jumta organizācijā,
meklēt iespējas kā šo procesu veicināt un atbalstīt;

10. pagarināt sadarbības līgumu ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas sekretariātu 2005./2006.gadam;

11. virzīt Fotoprojektu Kultūras fondam tālākai koordinēšanai un attīstīšanai;

12. atbalstīt morāli un finansiāli Andra Ķestera ierosinātās kultūras mantojuma saglabāšanas komisijas darbību;

13. sadarboties ar latviesi.com veidotājiem, lai veicinātu informācijas izmaiņu starp latviešiem pasaulē;

14. sadarboties ar latviešu kino DVD projekta īstenotājiem;

15. PBLA 2006. gada budžets nepārsniegs 330,000 USD.

16. Vajadzības gadījumā vēstures darba grupai paredzēt līdz USD 5,000 darba izdevumu segšanai.

Rezolūcijas

1. Ievērojot:

  • ka vēstures zināšanas, vēsturisko procesu, notikumu un kopsakarību izpratne, kā arī prasme patstāvīgi izvērtēt vēstures faktus un veidot slēdzienus ir svarīga katra Latvijas iedzīvotāja izglītības sastāvdaļa;
  • ka katram Latvijas valsts iedzīvotājam svarīgi pārzināt un izprast Latvijas sabiedrības, tautas, nācijas un valsts vēsturiskās veidošanās pamatus un procesus;
  • ka savas tuvākās sabiedrības, apkaimes, novada, tautas un valsts vēstures izpratne un zināšanas ir nepieciešamas, lai apzinātos nacionālo piederību un veidotu nacionālo identitāti;
  • ka atjaunotās Latvijas valsts sabiedrība nav viendabīga un ka tās integrācijai nepieciešama kopīgas vēstures vēstures izpratnes un apziņas veidošana;
  • ka atjaunotajā Latvijā un ārvalstīs vēl arvien sastopami dažādi svešu ideoloģiju veidoti uzskati, mīti un dezinformācija par Latvijas neseno vēsturi, kas negatīvi ietekmē sabiedriskās integrācijas procesus;
  • ka pamatizglītībā vēsturei paredzēto stundu skaits ar 2006. gadu ir samazināts,

PBLA valde nolemj aicināt Izglītības un zinātnes ministriju:

  • izpētīt iespēju atjaunot un pēc iespējas palielināt pamatizglītībā vēstures mācībām agrāk paredzēto stundu skaitu;
  • paredzēt, ka Latvijas vēstures zināšanu apgūšanai veltāma vismaz puse no paredzēto mācību stundu kopskaita;
  • noteikt Latvijas, Eiropas un pasaules vēstures pamatzināšanas un prasmes, kas nepieciešamas apzinīgam un lojālam Latvijas sabiedrības loceklim, pamatizglītību beidzot;
  • izvērtēt un attiecīgi grozīt tagadējo pamatizglītības standartu vēsturē, vadoties pēc principa, ka pamatizglītībā primāras ir zināšanas un izpratne par vēsturiskajiem notikumiem un procesiem, kas noveda pie Latvijas nācijas un neatkarīgas valsts izveidošanās, pie varmācīgas Latvijas okupācijas, pie neatkarības atjaunošanas un kas tagad veido atjaunotās valsts politiskos, ekonomiskos, sabiedriskos un kultūras pamatus, kā arī zināšanas un izpratne par Latvijas vēstures saistību ar Eiropas un pasaules vēsturi, it sevišķi aspektos, kuros Eiropas un pasaules vēsturiskie procesi un notikumi tieši vai netieši ietekmējuši Latvijas vēsturi;
  • šo uzdevumu veikšanai izveidot darba grupu ar sabiedrības pārstāvju, PBLA, vēsturnieku un vēstures skolotāju līdzdalību, kas iesniedz savus atzinumus un ieteikumus tā, lai tos var iedzīvināt 2006./2007. mācību gadā.

2. PBLA, apzinoties, ka ārpus Latvijas dzīvojošie vecākās paaudzes locekļi ir izteikuši interesi pensijas gadus pavadīt Latvijā, principā atbalsta veco ļaužu pansionātu izveidošanu Latvijā un uzņemas palīdzēt ievākt un apkopot informāciju par intereses līmeni PBLA pārstāvētās valstīs.

3. PBLA valde aicina LR izglītības un zinātnes ministri iespējami drīz nodrošināt vismaz trīs (3) profesionālus latviešu valodas skolotājus skolām Krievijā, kurās latviešu valodai ir obligātas svešvalodas statuss. Jautājuma praktiskā risināšanā jāiesaista Krievijas Latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova un šai programmai jānodrošina ilgtermiņa risinājums.