Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) biedru organizācijas ir nolēmušas piešķirt 2003. gada PBLA balvu Vilim Vītolam par nepārtraukto darbu Latvijas un latviešu labā.

PBLA balvas pasniegšanas ceremonija notika 22. oktobrī PBLA valdes sēdes atklāšanas laikā.

Vilis Vītols, ģimenē saukts arī par Ansi, dzimis Rīgā, 1934. gada 14. februārī. 1944. gadā ģimene atstāj Latviju. Četrus gadus pavada Vācijā, no tiem lielāko daļu Eslingenas latviešu nometnē. 1948. gadā pārceļas un Venecuēlu. Tur mācas, beidz vidusskolu. 1956. gadā Venecuēlas Centrālajā Universitātē iegūst civīlinženiera grādu. 1961. gadā apprecas ar Martu Grīnšteinu un dodās uz ASV, kur studē ar Forda fonda (Ford Foundation) stipendijas palīdzību. Carnegie Institute of Technology viena gada laikā iegūst maģistra grādu civīlinženierijā. ASV piedzimst Kristīne, vecākā no Vītolu bērniem, pēc tam Venecuēlā Laura, Māra, Vilis un Marta. Pēc studijām strādā Venecuēlas lielākajā būvfirmā Precomprimido, C.A. 1964. gadā kopā ar tēvu Vili uzsāk savu projektēšanas biroju, kas drīz pārvēršas par celtniecības un nekustāmo īpašumu firmu.

Piedzīvojumi un veiksme ierosina ideju aicināt visus Venecuēlā dzīvojošos latviešus piedalīties kopīgā būvuzņēmumā. Tiek dibinātas Inmobiliaria Riga, S.A., Inmobiliaria Saule, S.A. un Inmobiliaria Druva, S.A., kas laika gaitā uzceļ astoņus condominium tipa dzīvokļu namus. Liela daļa no Venecuēlas latviešiem piedalās kā akcionāri. Blakus darbam ģimenes uzņēmumā Vītols ir viens no šo firmu dibinātājiem un valdes loceklis. Statūti nosaka, ka daļa no uzņēmumu peļņas tiek izlietota latviešu sabiedrības mērķu atbalstīšanai. Venecuēla piedzīvo saimnieciska uzplaukuma periodu un šie līdzekļi dod impulsu Venecuēlas latviešu darbības uzzelšanai. Tiek atbalstīta Venecuēlas Latviešu Apvienība, draudze, korporācijas un jauniešu apvienība. Venecuēlas latviešiem arī rodas iespēja piedalīties pasākumos, kurus kopīgi organizē citu zemju latvieši. Tiek dibināta Dienvidamerikas Latviešu Apvienība (DLA), Venecuēlas Baltiešu Apvienība. Vītols ņem dalību visos šajos pasākumos, divus gadus ir DLA valdes priekšsēdētājs un sešus gadus pārstāv DLA Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības valdē.

Vītols ir atbalstījis, gan ar finansējumu vai paša darbu plašu latviešu pasākumu klāstu, piemēram Ulža Ģērmaņa grāmatas ”Latviešu tautas piedzīvojumi” māksliniecisko izdevumu, Austrālijas ”Saules Jostas” uzstāšanos Venecuēlā, 3×3 un Dienvidamerikas Jaunatnes Apvienības nometņu rīkošanu Venecuēlā, Minsteres Latviešu Ģimnāzijas izveidošanu, Toronto Latviešu Centra nama pirkšanu, PBLA Minsteres Informācijas Biroja uzturēšanu, Venecuēlas latviešu pārstāvju dalību Madrides konferencē, AABS darbu u.c., kā arī gandrīz divdesmit gadus strādājis līdzekļu piesaistīšanā Latvijas Brīvības Fondam.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Vītols sešus gadus pilda Latvijas goda konsula pienākumus Venecuēlā. 1999. gadā atgriežas uz dzīvi Latvijā, kur turpina saimniecisko darbību. Kopā ar znotu Niku Bulmani dibina Māras banku, vienu no nedaudzajām Latvijas bankām ar tikai latviešu akcionāriem. Ar sievu Martu izveido Vītolu fondu, kas piešķir gan savas, gan citu ziedotāju stipendijas centīgiem maznodrošinātiem lauku jauniešiem studijām Latvijas augstskolās. Pašlaik, pēc aiziešanas no darba Māras bankā, strādā Latvenergo un Privatizācijas aģentūras padomēs.

Vītols ir studentu korporācijas Fraternitas Vanenica filistrs. Viņam Venecuēlā piešķirts Diego de Losada ordenis (2. klases) par darbu saimniecības jomā, un Juan Crisostomo Falcon ordenis kā Latvijas Republikas goda konsulam.