Pasaules brīvo latviešu apvienības balva diriģentam un tautas darbiniekam Robertam Zuikam

PBLA biedru organizācijas ir nolēmušas pieškirt 2004. gada PBLA balvu diriģentam Robertam Zuikampar ilggadīgu, pašaizliedzīgu latviešu mūzikas lauka kopšanu un jaunās paaudzes iedvesmošanu.

Roberts Zuika savas dzīves gaitas sāka 1913. gada 20. janvārī Lubejas pagasta “Ambātos”. Dziesma un diriģēšana viņam jau mīļa agros mūža gados. Jau Kusas pamatskolas izlaiduma aktā Roberts vada Ādolfa Ābeles dziesmu “Vienu pašu.” Roberts beidza Rīgas Skolotāju institūtu 1936. gadā ar īpašu koŗvadoņa un vijoles skolotāja ieteikumu diplomā, un skolas nobeiguma koncertā vada Jurjānu Andreja kantāti “Tēvijai” ar 300 balsu kuplo institūta kori. Dabū skolotāja darbu Kocēnu (toreiz Kokmuižas) pagasta pamatskolā, Valmieras pievārtē un turpina izglītību Valmieras mūzikas skolā. Šai laikā vada koŗus Liezerē, Kocēnos, Valmierā un Liepājā. Robertu iesauca Latviešu leģionā 1943. gad rudenī. Jau 1944. gadā Dundagā izveido vīru kori un paspēja dziedāt dievkalpojumos Dundagā, Popervālē un Valdemārpilī. Tad pārceļ vienību uz Poliju, Pozemsdorfā pie Tornas. Seko juceklīga atkāpšanās Pomerānijā, padošanās gūstā Šverinā, tad Hagenavā un pēdīgi lielajā gūstekņu nometnē Putlosā (Ziemeļvācijā), kur nometnes pastāvēšanas laikā doti 23 koncerti un kam bijusi neaizstājama loma kaŗavīru, tagad gūstekņu, morāla gara uzturēšanā. Gūsta laiku beidzot, koris nolemj neizirt un darboties ar “Zuikas vīru koŗa” nosaukumu, pulcējoties Libekā. Bēgļu nometņu laikā koris pa latviešu nometnēm sarīko divus ļoti plašus koncertceļojumus (19 un 14 koncertus), piedalās dziesmu dienās Gēstachtā, Lībekā, Eslingenā.

Bēgļu nometnēm tukšojoties, koris 1947. gada rudenī izceļo uz Angliju, kuŗu no sairuma paglābj komponists Viktors Baštiks, kas tolaik dzied korī, jo Zuikam kā ģimenes cilvēkam uz Angliju izceļošana liegta un tikai vēlāk privāti izdodas atkal korim pievienoties. Anglijā Zuikas vīru koris ir viena no aktīvākajām vienībām, izpelna koŗu sacensībās vairākas godalgas, dzied BBC raidījumā, slavenajā Vigmora aulā Londonā, izpelna atzinību Velsas internacionālajā festivālā Langolenā, ir noturīgs balsts visās Anglijas latviešu sarīkotajās dziesmu dienās. Roberta, kā arī daudzu viņa koristu, ikdienas darbs bija metāllietuvēs Korbijā, bet neskatoties uz lielo slodzi, diriģents un viņa koris satiekas uz mēģinājumiem.

Tomēr pēc 11 gadu dzīves Anglijā, darba apstākļu samezglojuma dēļ, Zuika šķiras no sava sirds lolojuma un 1961. gadā Roberts ar savu ģimeni dodas uz ASV un nometas uz dzīvi Kalamazū, Mičiganā. Drīz vien uzņemas Detroitas latviešu koŗa vadību, turp dodamies ik sestdienu 5 stundu līkloču braucienā ar satiksmes autobusu no Kalamazū. 1966. gadā uzņemas Kalamazū latviešu vīru koŗa Grand Rapidu jauktā koŗa vadību. 1967. gadā Roberts noorganizē Gaŗezera Pirmo Dziesmu dienu, kas turpinās joprojām un būs jau trīspadsmitā nākamgad. Roberts arī Gaŗezerā noorganizēja diriģentu kursus ar komponista Jāņa Kalniņa piedalīšanos, kas atbalsojās arī Austrālijas latviešu kultūras dienu sarīkojumos un bija necerēti kupli jauniešu apmeklēti. Vērojot trimdas koŗu spēka samazināšanos, viņš nerimstoši rosināja koŗu sadarbību un tā radusies arī apvienotā vīru koŗa “Kalēja” (kuŗā piedalās dalībnieki no Kalamazū, Grand Rapidiem, Čikāgas un Milvokiem, ASV) sadraudzība ar Latvijas koŗu dzīves norisēm. Šķiet, Roberts nekad nav juties ērti, kamēr prātā nenāk jauna doma pie kuŗas pielikama roka. Un iedvesma parasti sākas ar viņa nu jau slaveno teicienu: “Tagad tā…”. Kopš 1977. gada viņš ir oficiālais žurnāla Latvju Mūzika redaktors, veidotājs. Drīz pēc savas 85. gadskārtas Roberts sāk jaunas ieceres īstenošanu Latvijā: rosināt mūsu tautasdziesmu prasmi skolas bērnos, ko pats ar necerētu panākumu ieviesis Gaŗezera vasaras vidusskolā. Tā ar Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda un Goppera fonda financiālu atbalstu Latvijas skolām un svešatnes latviešu skoliņām izsūtīti vairāk nekā 25 tūkstoši paša sakārtota tautasdziesmu krājuma Lakstīgalas grāmatiņu.

Roberts Zuika ir bijis virsdiriģents dziesmu svētkos Toronto, Klīvlandē, Bostonā, Čikāgā, Eiropas Dziesmu svētkos Hanoverā un Londonā, 32. Kultūras dienās Austrālijā, XX Vispārējos dziesmu svētkos un goda virsdiriģents XXI, XXII un XXIII dziesmu svētkos Rīgā, Latvijā, kā arī daudzos citos novada dziesmu svētkos.
Roberts ar savu pašatdevi un sirsnību, savu nenogurstošo degsmi par latviešu dziesmu nav taupījis, bet devis nesautīgi tālāk, īstenojot domu, ka “paliek tikai tas, ko tu atdod citiem”. Viņš labprāt dalās savā pieredzē ar citiem koŗu vadoņiem, it sevišķi jaunajiem, jo tie nāk pēc mums.