2006. g. 13. septembrī
(Papildināts un labots 28. augustā)

2006. gadā iecerētie projekti ir visi dažnedažādās tapšanas stādījās. Neviens projekts vēl nav pabeigts. Katra projekta statusu variet lasīt šeit:

Latviešu vēstures mācības burtnīcas pirmā daļa
• Darbu turpina koordinēt Maija Laiviņa ASV
• Teksts un zīmējumi/ilustrācijas ir pabeigti
• Burtnīcas iekārtošana ir „iestigusi”
• Burtnīcu ceram pabeigt un iespiest līdz 2007. gada sākumam
• Burtnīcas otrā daļa iespiesta jau otro reizi un ir pērkama no ALAs apgāda

Latvijas ģeogrāfijas mācības burtnīca
• Darbu uzņēmusies veikt Maija Laiviņa ASV ar palīdzi Rasmu Kārkliņu no Indianāpoles
• Teksts tiks veidots bērniem saprotamākā valodā; skaitļi jūdzēs un kilometros utt
• Būs vairāk ilustrācijas
• Zīle Dzenīte sarunāta kā ilustratore
• Darbs nopietni sāksies 2006. septembrī; burtnīcu/-as ceram izdot līdz 2007. g. rudenim

PBLA Izglītības mājas lapas atjaunošana un papildināšana
• Ir gatavs HTML, tātad paveikts pirmais posms līdz programmēšanai:
1) Dizaina izstrāde, skices, saskaņošana
2) No izvēlētā dizaina izveidots HTML.
3) Izveidots satura vadības modulis pamata sadaļu un to tekstu rediģēšanai.
4) Drīzumā sāksies sadaļu izveide, tekstu u.c. informācijas ievadīšana

1. klases līmeņa lasāmā grāmata un darba burtnīca
• Liela daļa tekstu jau uzmeklēti un ierakstīti datorā
• Darbs tika apturēts, kamēr tiek noskaidrots no skolām vai tiešām šāda grāmata un darba burtnīca ir vēlama

PBLA, ĪUMSIL un Mītņu zemju organizāciju domrakstu un zīmējumu konkurss „Ceļš uz mājām – tuvs vai tāls?”
• Konkursam pieteicās, un, cik man zināms, to izveda, organizācijas no šīm valstīm: ASV, Zviedrijas, Krievijas, Dānijas, Īrijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Austrālijas/Jaunzēlandes, Beļģijas un Kanādas
• Pēdējo saraksti par šo jautājumu no ĪUMSIL saņēmu š.g. martā.
• Š.g. 20. februārī izsūtīju „plakātu”, kas palīdz izziņot šo konkursu.

IP locekļu satikšanās

Iecerētā satikšanās šogad nenotika. Pāris cilvēki izteica interesi satikties, dažiem tas galīgi neinteresēja, un citi atkal neatbildēja.
Šeit sekos ziņojumi par savu skolu darbību no PLBA Izglītības padomes locekļiem.

PBLA Izglītības padomes sastāvs:
Līga Ruperte, IP priekšsēdes vietniece, 3×3 koordinatore
Ināra Jansone, ALAs Izglītības nozares vadītāja
Andis Bērziņš, LAAJ Izglītības nozares vadītājs
Agra Asmusa Vāgnere, LNAK Izglītības nozares vadītāja
Anna Auziņa, LNPL Izglītības nozares vadītāja
Lauma Vlasova, KLK priekšsēde

Izglītības nozaru vadītāju ziņojumi

ALA

Piedalījos Klīvlandes latviešu skolas Draudzīgā aicinājuma ietvaŗos, kur pasniedzu mācību grāmatas. Palīdzēju ar mācību līdzekļiem un vadlīnijām. Pastāstīju par Sveika, Latvija! Un Hertiage Latvijas ceļojumiem.

Skolotāju konference notika Gaŗezerā no 2006. g. 10.-12. martam. Piedalījās 30 skolotāji no 12 pamatskolām, bērnudārza „Stariņš” un GVV un Kursas vasaras vidusskolām. Nākošā skolotāju konference notiks Kursā. To rīkos Seatlas latviešu skola.

Palīdzēju Čikāgas latviešu skolai sagatavot ALA pārbaudījums. Paldies Anitai Briedei par ALA pārbaudījumu sagatavošanu. Pārbaudījumos piedalījās 14 pamatskolas un 80 skolēni.

Piedalījos ALAs 55. kongresā, kur vadīju izglītības nozares darba grupu. Kongresā pieņemti 3 projekti: Mutvārdu programmu paplašināt angļu valodā; izstrādāt skolotājiem apbalvojumu vadlīnijas un lūgt vietējām sabiedrībām materiāli atbalstīt savas latviešu skolas.

Piedalījos Los Andželosas latviešu skolā, pasniedzot mācību grāmatas. Piedalījos Longailendas un Ņudžersijas latviešu skolas izlaidumos, kur pasniedzu absolventiem grāmatas.

Nākotnes darbība:Turpināt apciemot visas Amerikas latviešu skolas; Izglītības nozares mājas lapas labojumi; stipendijas latviešu skolām; atzinības rakstus skolotājiem, izveidot grāmatu lasīšanas sacensības; atbalstīt mājmācības skolotājus; programma latviešu valodas nepratējiem; atbalstīt 2×2 pasākumu; Sveika, Latvija!, Sveika, Dzimtene!, Heritage Latvia, Hello, Latvia! Ceļojumu rīkošana un atbalsts; mutvārdu programma; stipendijas skolotājiem; skolu atbalsts savās pilsētās; ALAs pārbaudījumi skolām; vēstures mācība Latvijā.

Mančesterā, Konektikutas pavalstī, atjaunota latviešu skoliņa.

LAAJ

Ziņojums nav saņemts.

LNAK

2005./06. mācību gadā skolu valdes sastāvs:
Ilze Matīsa- „Valodiņas” pārzine ( 55 skolēni)
Edgars Kiršs – TLBSS direktors ( 78 skolēni)
Rasma Gaide – TLTA Ģimnazijas direktore ( 32 ģimnazisti)
Baiba Bredovska – Hamiltonas latviešu skolas pārzine ( 19 skolēni)
Ēriks Jerumanis – Otavas latviešu skolas pārzinis (14 skolēni)
Kristīne Thomson – Montreālas latviešu skolas pārzine ( 9 skolēni)
Agra Asmus-Vāgnere – Izglītības nozares vadītāja un skolu valdes priekšsede Konsultants: skolu psihologs Jānis Mateus

Pateicoties internetam, skolu valde sazinās savā starpā pārsvarā elektroniski.
Martā, sadarbojoties ar Kultūras nozari, tika noorganizētas režisores Dzintras Gekas filmu izrādes par Sibīriju.
Maijā un jūnijā Izglītības nozare sveica skolu absolventus ar folkloras tvartu „Ceiruleits”.

„Sveika, Latvija”! braucienā tika atbalstīti 6 pamatskolu absolventes ar LNAK $1000. stipendijām. Braucienā piedalījās: Maruta Blatchins, Kaiva Brammanis (TLBSS), Amanda Vāgnere, Līze Muese („Valodiņa”), Ināra Klaiše , Aija Charbonneau ( Montreālas skola). Izglītības nozares vadītāja piedalījās kā viena no audzinātājām. Raksts par braucienu lasāms „Latvija Amerikā” laikrakstā.

Jūlijā ar ĪUMSILSa palīdzību tika nokārtots liels grāmatu sūtījums latviešu skolu bibliotēkai latviešu centrā. Grāmatas, video tika iegādātas no bibliotēkas fonda, bet sūtījumu sedza Izglītības nozare.

Izglītības nozare piedalījās 18.novembŗa rīcības komitejā. Koordinēja skolēnu priekšnesumu un Latvijas viesu ( dziedātāji Kaspars Zemītis un Arnis Miltiņš) programmu, ieskaitot ĪUMSILSa ierēdņus (valsts sekretāre Kristīne Vāgnere, palīgs Kaspars Zālītis).

Izglītības nozare pērn izvirzīja PBLA Kultūras fonda apbalvojumam ilggadīgo TLTA ģimnāzijas skolotāju Inesi Kuksi un jauniešu audzinātāju Anniņu Briedi.

Izglītības nozare apsveica 9 skolu absolventes ar Nopelnu rakstiem par izcilām sekmēm un tvartu – Zinta Auziņa, Zīle Ozola (TLTA Ģimnāzija), Amanda Vāgnere, Līze Meuse, Tija Freimūta, Laila Tannis („Valodiņa), Kaiva Brammane, Maruta Blatchina (TLBSS), Ināra Klaiše (Montreāla). Izglītības nozare izsūta PBLA Izglītības padomei ziņas un informāciju par skolām.

Apsveiktas skolas ar „Latviešu rotaļas” video un „Vēstures stundas” video Draudzīgajā aicinājumā.

Izglītības nozares darbs aktīvi rit uz priekšu.

LNPL

Londonas latviešu skola.

2005.-2006. mācību gadā Londonas skoliņā mācijās 42 bērni no 4 līdz 13 g. vecumam. Skolu vadia Anna Auziņa, un skolā strādāja 17 skolotāji. Skolnieki bija sadalīti 9 klasēs, daļēji vecuma grupās, bet arī atkarībā no spējām. Pirmo reizi nesaucām klases par pirmo, otro, utt., bet putnu vārdos, sākot ar pīlītēm un beidzot ar pūcēm. Šādā veidā būs vieglāki iedalīt bērnus vispiemērotākā grupā.

Priekšmeti: Latviešu valoda, Latvijas vēsture, Latvijas ģeogrāfija, folklora, ticības mācības, apkārtnes mācība, rokdarbi, dziedāšana un tautas dejas. Visi bērni piedalījās Ziemassvētku eglītes uzvedumā ar teātri un dziesmām, un izlaiduma aktā ar tautas dejām un dziesmām. Pie skolas arī darbojas mūzikas ansamblis, kur var piedalīties visi bērni, kuri spēlē kādu instrumentu.

Vairāki skolēni un skolotāji piedalīsies Eiropas Vasaras Skola 2006. g. vasarā.

Londonas latviešu valodas pulciņš

Londonas valodas pulciņš turpina darboties un sanāk kopā ceturtdienas vakaros Londonas DVF nama ēdamistabā no plkst. 18:30 līdz 20:30. Tas domāts pieaugušajiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu. To vada Jānis Gravenieks un Rūta Abakuka. Kādreiz arī izpalīdz māc. Elīza Zikmane. Dalībnieku skaits ir svārstīgs. Jauni dalībnieki vienmēr gaidīti, bet pilnīgiem iesācējiem vislabāk iesākt akadēmiskā gada sākumā septembrī. Šogad Valodas pulciņš atsāks darbību 2006. gada 14. septembrī.

Rūta Abakuka tālr. 01372 811144 abakuks@ntlworld.com

Jānis Gravenieks tālr. 01582 460282 john.gravenieks@london-fire.gov.uk

2005. /2006. mācības gadā valodas pulciņš Londonā tikās 37 reizes. Bija 6 iesācēji un 7, kas turpina mācīties. Ne visi studenti piedalījās regulāri. Caumērā bija 6 studenti nedēļā.

Kāpēc viņi mācās latviešu valodu? Pieciem vismaz viens no vecākiem ir latvietis; sešiem draudzene, bijušā draudzene vai sieva ir latviete; viena angliete, kas precējusies ar latvieti un viena amerikāniete, kas divus gadus dzīvoja Latvijā.

Galvenās mācību grāmatas
Asja Svarinska Latviešu valoda – Mācību kurss 25 nodarbībām
Arvils Šalme un Pēteris Ūdris Dialogs – Do it in Latvian

Notinghamas latviešu skola

Ar 2005.g. Ziemassvētku sarīkojumu Notinghamas skola ziņoja, ka ir nobeigusi darbību. Šis ir vairāku atsevišķu ģimeņu privātu iemeslu dēļ. Skolas saime ir nolēmusi turpināt satikties apmēram reizi mēnesī kā skolas pulciņš. Satikšanās reizēs nebūs vairs mācību stundas tikai bērniem, bet dažādas nodarbības gan pieaugušiem, gan bērniem.

Notinghamas valodas pulciņš arvien satiekas.

Ziņojums par Stokholmas Latviešu skolas darbību 2005./2006.mācību gadā

Audzēkņi

Stokholmas Latviešu skolā arvien lielāks kļuvis mazo bērnu sastāvs, no 3.klases uz augšu visas klases tukšas, atskaitot 6.klasi, kurā mācās viena vienīga meitene. Kopskaitā skolā pierakstīti ap 45 bērnu. Lielais vairums no tiem nāk no jauktām laulībām, taču mājās, ar mazākais vienu no vecākiem, runā latviski. Vienā klasē mācās piecas skolnieces, kurām latviešu valoda nav mājas valoda.

Skolotāji

Skolas darbība jau kopš seniem laikiem veidota pēc principa „ja tu mācīsi manus bērnus, es strādāšu ar taviem”. Skolotāji tātad pārsvarā ir paši vecāki, ar dažiem izņēmumiem – šai mācību gadā pārziņa un skolotāja amatā palika Jānis Krēsliņš, lai gan viņa paša bērni skolu jau beiguši; skolotāju lomā aktīvi darbojušās arī vairākas studentes/auklītes no Latvijas, kā arī viena vecmāmiņa un viena skolas pērnā gada beidzēja.

Mācību līdzekļi

Mācību līdzekļus skola jau vairākus gadus iegādājas Latvijā, parasti grāmatas un darba burtnīcas atbilstošas attiecīgajai klasei Latvijas skolās.

Mācību diena

Skola notiek ik sestdienas un sākas pulksten 10.15 ar kopīgu sapulci, beidzas pulksten 14.00, atkal visiem sanākot kopā un atvadoties. Starp rīta sapulci un pusdienu pārtraukumu ir divas mācību stundas, starp pusdienām un dienas beigām atkal divas. Vismazākajiem audzēkņiem diena beidzas jau ar pusdienām.

Mācību gads

Skola arī šai mācību gadā ievēroja savas senās tradīcijas, proti virkni ikgadēju sarīkojumu: novembrī Mārtiņu vakars, decembrī Ziemsvētku eglīte, februārī masku balle, Lieldienās svētku sarīkojums un jūnijā nobeiguma sarīkojums. Mārtiņu vakars izdevās ļoti labi, ar daudz sabraukušiem viesiem, labām nodarbībām un gardu mielastu. Uz Ziemsvētkiem bērni bija sagatavojuši garu priekšnesumu, ko vislabāk apzīmēt kā popuriju, ar dažādām dziesmām, dzejoļiem un pantiņiem. Savukārt nobeiguma sarīkojuma paredzētais priekšnesums notika trīs nedēļas pirms nobeiguma – A. Brigaderes lugas „Maija un Paija” iestudējuma izrāde.

Maija mēnesī notika arī īsa nometne (gara nedēļas nogale), kurā tika noorganizēts ĪUMSILs izsludinātais zīmēšanas konkurss ”Ceļš uz mājām”(vecāku audzēkņu trūkuma dēļ, Stokholmas skola nemaz nepretendēja uz domrakstiem). Dalībnieki cītīgi zīmēja un jūlijā tika izraudzīta laureāte – 7 gadus vecā Elizabete Kolbjera ar darbu „Krustmāte Gundega”.

Administratīvā struktūra

Skolas administratīvos darbus veic valde, kuras sastāvu ievēl skolas audzēkņu vecāki ikgadējā pilnsapulcē. Valde savā vidū izrauga locekļu atbildības sfēras. Skolu finansiāli ar Zviedrijas biedrības, Latviešu Palīdzības Komitejas starpniecību atbalsta Zviedrijas valsts, bet daļa ienākumu sedz vecāku skolas naudas. Telpas atrodas Stokholmas vecpilsētā, kādā zviedru skolā, kur latviešu skola darbojusies jau gadus 40.

Pagaidām Stokholmas skola ir vienīgā ar regulāru darbību Zviedrijā, bet veidojas skoliņa arī Gēteborgā – ar nākošo mācību gadu varbūt varēsim ziņot par divām Zviedrijas latviešu skolām!

Stokholmā 2006.gada 24.jūlijā
Austra Krēsliņa
Zviedrijas Latviešu Centrālās Padomes valdes referente izglītības jautājumos

KLK

Ziņojums nav saņēmts.

Trīsreiztrīs 2006

2006. g. 5. augustā notika 3×3 salidojums Rīgas Latviešu biedrībā, atzīmējot 3×3 kustības ceturtdaļgadsimta darbību (kas gan apritēja pagājušo gadu). Piedalījās aptuveni 500 dalībnieku, to starpā arī Prezidente Vaira Vīķe Freiberga un Imants Freibergs, IZ ministre Baiba Rivza, ĪUMSIL sekretariāta vadītāja Kristīne Vāgnere u.c.

Latvijā

No. 9.-16. jūlijam notika 3×3 Cēsīs, Daces Jurkas vadībā. Nometne bija ļoti sekmīga; tajā bija 350 dalībnieku, to starpā 20 no Krievijas, viena ģimene no Lietuvas, ap 35 no ASV, Austrālijas, Vācijas, Kanādas un Zviedrijas. Nometnes koris, diriģenta Jāņa Zirņa vadībā piedalījās Cēsu 800 gadu festivālā. Nometnē piedalījās arī PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis un Archibīskāps Elmārs Rozītis.

No 16.-23. jūlijam notika 3×3 Luznavā, Ainas un Gunāra Strodu vadībā. Piedalījās 313 dalībnieku, to starpā 18 no Krievijas un ap 30 no Rietumiem.

ASV

No 13.-20 jūlijam notika 3×3 Gaŗezerā, Maijas Zaeskas un Ilzes Kļaviņas vadībā ar 100 dalībniekiem, un Katskiļos Ingrīdas Jansones un Lailas Mednes vadībā. Dalībnieku skaitu uzzināsim vēlāk.

Anglijā

Jūlija beigās, augusta sākumā notika 3×3 Straumēnos, Anglijā. Dalībnieku skaitu uzzināsim vēlāk.

Austrālijā

No 2.-8. augusta, Viktorijas Macenas vadībā ar 99 dalībniekiem notika 3x 3 Sidnejā.

2007. gadā
• no 2.-8. janvārim paredzēts 3×3 Adelaidē, Anda un Rudītes Bērziņu vadībā
• no 8.-15. jūlijam Alsvikos, Dzintras Zvejnieces un Imanta Dreifelda vadībā
• no 22.-29. jūlijam Laidzē, Inas un Aivara Celitānu vadībā
• Gaŗezera un Katskiļu nometnes paredzētas augustā
• Anglijas nometne paredzēta jūlija beigās.

2008. gadā
• Zaļeniekos, Jelgavas rajonā, Andra Tomašūna vadībā
• Malnavā, Ludzas rajonā, Aloidas un Viktora Jurčenko vadībā.
• Mazsalacā, Ineses Krūmiņas un Ineses Bērziņas vadībā, notiks visu zemju līdzšinējo nometņu vadītāju un darbinieku nometne, kuŗā tiks pārrunāta kustības tālākā attīstība un sadarbība starp nometnēm.

Līdz 2006. gada rudenim ir notikušas 162 nometnes ar pāri par 23,000 dalībniekiem.

Informācija par 3×3 atrodama www.3×3.lv .

IP nākotnes darbība un ieceres :

PBLA Izglītības padomes uzdevums turpina būt censties palīdzēt sagādāt informāciju, jeb sagādāt mācību materiālus, ko latviešu kopienes ārpus Latvijas var izmantot uzturot latviešu valodu.

Ieteiktā darbība:

1) Piedalīties mītņu zemju rīkotos skolotāju semināros/konferencēs . Lai labāk iepazītos ar atsevišķo mītņu zemju skolu vajadzībām un vēlmēm, iesaku, ka IP padomes priekšsēde piedalās vismaz divās, vai, pēc iespējas, trīs mītņu zemju rīkotos skolotāju semināros/konferencēs gadā. Liekas, ka šādu domu apmaiņu būtu vieglāk veikt satiekoties ar vairākiem skolotājiem. Sarakste pa e-pastu ir, kā saka, „OK”, bet nav tas pats kā satiekoties „aci pret aci” un pārrunājot lietas dziļumos. Iesaku IP budžetā atvēlēt $4,000.

2) Turpināt iesāktos projektus .
• PBLA izglītības mājas lapas papildināšana (budžetā paredzēt $500)
• Latvijas vēstures burtnīcas ārzemju skolām I daļas nobeigšana (budžetā paredzēt $2,000, ko, protams, neizdos, ja burtnīcu pabeigs 2006. g.)
• Latvijas ģeogrāfijas burtnīcas ārzemju skolām izstrādāšanai (budžetā paredzēt $3,000)
• Izpētīt līdz galam pirmās klases līmeņa lasāmgrāmatas un darba burtnīcas vajadzību. Ja projekts turpinās, tad budžetā vajadzētu paredzēt $1,000.

3) Ričarda Skerija „Jautrās grāmatas” atkal izdošana .
• Pašlaik tiek veikti priekšdarbi, lai uzzinātu vai būtu iespējams par jauni izdot Atvases izdevniecības Ričarda Skerija „Jautro grāmatu”. Darbu veic Daina Grosa no Austrālijas. Pašlaik vēl nav zināms kādi budžeta līdzekļi būtu vajadzīgi šim projektam.

4) Mācību viela latviešu valodas nepratējiem ārzemēs .
Pašlaik iesāktas sarunas ar lietpratēju no Latvijas, kas strādā šo brīdi Amerikā, par iespēju izveidot mācību materiālus ko izmantot ar pamatskolas vecuma latviešu valodas nepratējiem. Iecerētie materiāli sastāvētu no skolotāju rokas grāmatas ar materiāliem 4-40 minūšu gaŗiem mācību posmiem (reiz 25 mācību dienām) un izdales materiāliem skolēniem. Šādus materiālus noteikti varētu izmantot arī mājmācības vajadzībām. Pašlaik vēl nav zināms kādi budžeta līdzekļi būtu vajadzīgi šim projektam.

Kā jau agrāk teikts, to pašu var atkārtot arī tagad: ko darīt ir daudz, vajadzības neapsīkst. Vienmēr var cerēt uz kaut ko labāku, tādēļ es ari cerētu uz labāku sadarbību un sazināšanos ar visiem izglītības darbiniekiem pasaulē. Kā jau agrāk esmu lūgusi IP locekļiem, tā arī lūdzu tagad saņemt nevis tikai skolu pārziņu, bet ari atsevišķu skolotāju e-pasta adreses. Turpināšu piestrādāt pie daudziem svarīgiem izglītības projektiem. Lūdzu visus, visus palīgā.

Dace Copeland
PBLA Izglītības padomes priekšsēde
2006. g. 19. augustā.